Elektrības cenās nav vainojama birža un atslēgšanās no BRELL (papildināts)

APGALVOJUMS

Pievienošanās Nord Pool biržai, atslēgšanās no BRELL un atjaunīgās enerģijas attīstīšana ir palielinājušas elektrības cenas.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Latvijas ienākšana biržā un atslēgšanās no BRELL cenu būtiski neietekmēja. Tās kāpumu nosaka citi faktori.

Populārā Facebook ierakstā runāts par elektrības cenu – tā palielinās un vainīga it kā ir pievienošanās Nord Pool biržai, atslēgšanās no BRELL un atjaunīgās enerģijas attīstīšana. Tam nav pamata.

Ierakstā pausts:

“Pirms sākām pirkt elektroenerģiju biržā, tā maksāja 4 centus, pirms atslēdzāmies no Krievijas un Baltkrievijas 9 centus par kW/h, sacēlām saules un vēja parkus, šodien biržas cena līdz 63 centiem par kW/h, valdība saka, ka paliekot lētāka un drošāka…”

Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas valstīm piedalās Nord Pool elektrības biržā, kurā ražotāji un tirgotāji pērk un pārdod elektroenerģiju. Ieraksta autors rada iespaidu, ka tas padarīja elektrību dārgāku. Tam nav pamata.

Latvija elektrību pērk biržā, kad citās dalībvalstīs tā ir lētāka, nekā būtu ražot uz vietas. Vējš un Daugavas pieplūde ne vienmēr dod iespēju ražot pietiekami daudz elektrības, tāpēc trūkstošo nākas iegūt ar salīdzinoši dārgo dabasgāzi. Bieži lētāk ir biržā nopirkt no citām valstīm.

Latvija biržā elektrību arī pārdod un saņem atbilstošu samaksu, kas tiek ieguldīta jaunu ražošanas jaudu attīstībā un Latvenergo dividenžu veidā nonāk valsts budžetā.

Vai pirms pievienošanās biržai elektrība bija lētāka?

Latvija biržai pievienojās 2013. gada jūnijā. Pirms tam – 2012. gadā – atkarībā no patēriņa elektrība mājsaimniecībām maksāja 12–15 centus par kilovatstundu, ieskaitot visus nodokļus, liecina Eurostat dati. Pēc tam elektrība mājsaimniecībām kļuva nedaudz lētāka. Atkarībā no patēriņa 2013. gada otrajā pusgadā tā maksāja par 0,3–6,2 % mazāk nekā gadu iepriekš tajā pašā laikā (gan ņemot, gan neņemot vērā nodokļus un nodevas).

Taču jāmin, ka pēc finanšu krīzes – vēl pirms ieiešanas biržā –  “Latvenergo” elektrību piegādāja par mākslīgi noteiktu jeb regulētu cenu zem reālajām izmaksām. Kā toreiz norādīja Ekonomikas ministrija, šīs cenas uzturēšana tika dotēta. Mājsaimniecībām tas turpinājas līdz 2015. gadam.*

Vēlāk elektroenerģijas cena pamazām auga, taču tas notika visās ES valstīs, tajā skaitā energoresursu cenu kāpuma dēļ. Latvijā viens no galvenajiem iemesliem cenu kāpumam pēc tirgus atvēršanas bija arī obligātās komponentes jeb OIK piemērošana elektrības iepirkumam. Astoņpadsmit gadu laikā elektrības gala patērētāji OIK sistēmā, ko vēlāk valsts atzina par nepamatoti sadārzinātu, samaksāja 1,9 miljardus eiro.*

Tātad nav tiesa, ka pievienošanās biržai elektrību padarīja dārgāku.

Vai pirms atslēgšanās no BRELL elektrība bija lētāka?

BRELL bija elektrosistēmu tīkls, ko veidoja Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. Latvija no tā atslēdzās 2025. gada februārī. Šajā mēnesī gan Latvijā, gan ziemeļvalstīs strauji palielinājās elektrības cena. Tā laika Latvenergo pārdošanas direktors Uldis Mucinieks norādīja, ka aiziešanai no BRELL nebija būtiskas ietekmes uz elektrības cenu.

Latvenergo cenas kāpumu skaidroja ar vāju vēju, zemu temperatūru un toreiz pārrauto elektrokabeli starp Igauniju un Somiju, kas ierobežoja lētās elektroenerģijas nonākšanu Baltijas valstīs. 

Martā cena atgriezās janvāra līmenī. Kopumā 2025. gadā vidējā elektrības cena Latvijā bija par 2 % zemāka nekā 2024. gadā un par 9,5 % mazāka nekā 2023. gadā. Tātad nav tiesa, ka pirms atslēgšanās elektrība būtu bijusi lētāka.

Avots: AS Augstsprieguma tīkls.
Kāpēc šomēnes ir dārga elektrība?

Facebook ieraksts publicēts 10. novembrī, kad Latvijai Nord Pool biržā vidējā elektrības cena bija 41 cents par kilovatstundu, nevis 63 centi, kā raksta autors. Taču arī šī cena neatspoguļo vidējo, bet drīzāk ir izņēmums uz gada vidējās cenas fona. Piemēram, martā un jūlijā bija nedēļas, ka vidējā elektrības cena bija 3–4 centi par kilovatstundu, bet lielākoties šā gada laikā tā bijusi robežās no 5 līdz 20 centiem.

Novembra pirmajā pusē biržas cena strauji palielinājās četrkārt. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tuvojoties ziemai, palielinājies elektrības patēriņš. Otrkārt, pēdējās dienās bijis maz vēja, un elektrības ražošanai nākas izmantot salīdzinoši dārgo dabasgāzi. Šogad dabasgāze kopumā ir dārga – februārī ASV un Izraēla sāka karu pret Irānu, un Irāna bloķēja pieeju Hormuza jūras šaurumam, caur kuru pārvadā jēlnaftu un sašķidrināto dabasgāzi. Treškārt, reģionā šobrīd notiek elektrostaciju remontdarbi. Daļa no elektrostaciju iekārtām atsāks darbu jau mēneša otrajā pusē.

Straujais lēciens ietekmēja tikai daļu elektrības patērētāju, jo vairums Latvijā izvēlas fiksētas cenas līgumus, un viņu izmaksas nav saistītas ar svārstībām biržā.

Ražot ar sauli un vēju ir lētāk

Nav pamata cenas kāpumā vainot elektrības ražošanu vēja un saules elektrostacijās. To darīt ir lētāk nekā kurināt dabasgāzi.

Saskaņā ar Deutsche Bank jau 2021. gadā apkopoto informāciju ES elektrības ražošanai ar saules paneļiem, iekšzemes un jūras vēja stacijām mūža laikā ir zemākas izmaksas nekā ražošanai ar dabasgāzi vai oglēm. Deutsche Bank eksperti prognozēja, ka līdz 2030. gadam izmaksu starpība augs. Starptautiskā enerģētikas aģentūra secinājusi, ka 96 % no 2023. gadā atklātajām iekšzemes vēja un liela mēroga saules elektrostacijām bija zemākas ražošanas izmaksas nekā jaunuzceltām ogļu un dabasgāzes spēkstacijām.

Tikmēr OECD Kodolenerģijas aģentūra ziņo, ka pērn ražot elektrību iekšzemes vēja un saules stacijās bija izdevīgāk nekā termoelektrostacijās. Jūras vēja staciju izmaksas savstarpēji ievērojami atšķīrās, tādēļ tās ir grūti salīdzināt ar citiem enerģijas avotiem.

* – papildināts 13.11.2026.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.

Privātuma pārskats

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai varētu nodrošināt Jums vislabāko lietotāja pieredzi. Sīkdatņu informācija tiek glabāta Jūsu pārlūkprogrammā un veic dažādas svarīgas funkcijas, piemēram, atpazīst jūs, kad atgriežaties mūsu tīmekļa vietnē, un palīdz saprast, kuras vietnes sadaļas jums šķiet visinteresantākās un noderīgākās. Vairāk par sīkdatnēm var lasīt mūsu sīkdatņu lietošanas noteikumos.