Vai Ķīna “neievēro nekādus klimata nosacījumus”?
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Saeimas deputāts un ilgstošs Eiropas Zaļā kursa pretinieks Edmunds Zivtiņš (LPV) lēš, ka Eiropas Savienība zaudē konkurētspēju. Viņš ES pretstata Ķīnai, kura it kā neievēro nekādus klimata nosacījumus. Taču arī Ķīna pāriet uz zaļo enerģiju un nolēmusi sasniegt klimatneitralitāti.
Šajā kontekstā deputāts Zivtiņš asi kritizēja ES Zaļo kursu:
“Visa šī te ideoloģija, tā nāk no Eiropas Savienības, jo šobrīd Eiropas Savienība ir ļoti liberalizējusies. Un Eiropas Savienība šajos jautājumos ļoti zaudē konkurētspējā tai pašai Ķīnai, kas neievēro nekādus klimata nosacījumus.”
Ķīna kopumā ir lielākais siltumnīcefekta gāzu radītājs, bet pēc emisijām uz vienu iedzīvotāju tā ierindojas aiz ASV, Kanādas, Austrālijas, Krievijas un Igaunijas.
Nav tā, ka uz Ķīnu neattiecas nekādi noteikumi, kā to apgalvo Zivtiņš. Ķīna ir ratificējusi ANO Parīzes nolīgumu – apņemšanos ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu. Tāpat Ķīna ir izvirzījusi mērķi 2060. gadā sasniegt klimatneitralitāti un šogad martā pieņēma Ekoloģijas un vides kodeksu. Tas iezīmē pāreju no sadrumstalota regulējuma uz vienotu tiesisko ietvaru, uzliekot stingru pienākumu uzņēmumiem ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Jāmin gan, ka atšķirībā no Eiropas Savienības Ķīnas emisijas sāka nedaudz sarukt tikai 2024. gadā (izņēmums ir kovida pandēmija).
Ķīna ir arī vislielākais zaļās enerģijas ražotājs pasaulē. 2023. gadā Ķīnas uzstādīto saules bateriju un vēja turbīnu jauda bija tikpat liela, cik visai pārējai pasaulei kopā gadu iepriekš. Ķīna savu 2030. gada mērķi – palielināt saules un vēja enerģijas ražošanas kapacitāti līdz 1200 gigavatiem – sasniedza jau 2024. gada beigās. Tas ir sešus gadus ātrāk nekā sākotnēji bija plānots. Tagad Ķīna iecerējusi līdz 2030. gadam kapacitāti palielināt līdz 2800 gigavatiem.
Tas, ka Ķīna rada vislielāko siltumnīcefekta gāzu apjomu, rada maldinošu priekšstatu par tās attieksmi pret klimatu vai zaļo enerģiju. Jau iepriekš atsevišķi politiķi Ķīnas piemēru izmantojuši, lai kritizētu ES zaļo politiku.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
