Vai Kulbergam taisnība par Rail Baltica pasažieru skaitu un vilcienu ātrumu Polijā?

Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) LTV raidījumā Rīta panorāma apšaubīja Rail Baltica pasažieru skaita prognozes. Viņš sacīja, ka 2050. gadā tiek prognozēti 53 miljoni pasažieru. Taču projekta analīzē runāts par braucienu skaitu, ne pasažieriem. 

Premjerministrs pauda:

“Galvenais absurds, ko šis projekts ir radījis ir, ka 2050. gadā pēc pēdējā – 2024. Boston Consulting – pētījuma ar Rail Baltic brauks 53 miljoni pasažieru. 2011. gadā bija tāds pats pētījums, kas norādīja, ka būs 3,4 miljoni. (..) Kas mums te “baby boom” notiks? Uz kā pamata ir šādi miljoni?”

Pieņēmums, ka brauks tik daudz cilvēku, esot “naudas apgūšana”.

Vai projektā paredz 53 miljonus pasažieru?

Uzņēmums Boston Consultings atteicās Re:Check sniegt skaidrojumu. taču Rail Baltica 2024. gada izmaksu un ieguvumu analīzē norādīts, ka līdz 2046. gadam visā Rail Baltica sistēmā sagaidāmi 51,7 miljoni braucienu, nevis pasažieri, kā raidījumā minēja Kulbergs. Tas ir būtiski, jo viens pasažieris ar vilcienu var braukt vairākas reizes. 

Kulberga minētie 3,4 miljoni atvasināti no 2011. gada konsultāciju firmas AECOM ziņojuma par Rail Baltica. Atkarībā no pieņēmumiem Rail Baltica braucienu skaits varētu būt 2–3,3 miljoni. Ziņojumā nav prognožu par konkrētiem gadiem.

Kāpēc prognozes atšķiras?

Prognozes atšķiras, jo tās balstās uz dažādiem pieņēmumiem, skaidro Rail Baltica Finanšu stratēģijas un ekonomikas nodaļas vadītājs Pēteris Celms. Piemēram, 2011. gadā pieņēma, ka vilcieni kursēs reizi divās stundās. 

Turpretim jaunākajās prognozēs pieļauj, ka būs plašāks pakalpojumu klāsts un daudz biežāka vilcienu kustība. Piemēram, ieskaitot reģionālos reisus, posmā no Sauriešiem līdz Bauskai vilciens varētu kursēt 42 reizes dienā. Tāpat ņemts vērā, kādas un cik būs reģionālās stacijas, cik cilvēku ap tām dzīvo.

Celms arī norāda, ka 2011. gada “prognozes ir balstītas uz agrīnā posma pieņēmumiem, tādēļ tās nav tieši salīdzināmas ar vēlāk izstrādātajiem modeļiem”.

Kulberga komunikāciju padomniece Elīna Šverna uz Re:Check lūgumu komentēt premjera teikto rakstiski atbildēja, ka 2024. gada pētījumā saīsinājumu “PAX” definē, kā “pasažieri” jeb “unikāli pasažieru braucieni”. “Tādējādi apgalvojums, ka ar vilcienu brauks 53 miljoni pasažieru, atbilst pašu pētījuma autoru izvēlētajai terminoloģijai un datiem,” rakstīts atbildē. Tātad premjera birojs arvien uzstāj, ka runa ir par pasažieriem, lai gan vārdu savienojums “unikāli pasažieru braucieni” latviešu valodā norāda uz unikālo braucienu skaitu, nevis pasažieru skaitu.

Premjers nepiekrita, ka 2011. un 2024. gada pētījumus nevar salīdzināt: “Apgalvojums, ka pētījumus nedrīkst salīdzināt atšķirīgu modeļu dēļ, ir mēģinājums izvairīties no diskusijas par projekta mēroga izmaiņām.”

Vai Polijā ātrvilcieni brauc ar 120–160 km/h?

Kulbergs raidījumā arī rosināja samazināt Rail Baltica vilcienu ātrumu, tā samazinot izmaksas. Pašlaik paredzēts, ka to maksimālais ātrums būtu 249 km stundā. Kulbergs sacīja, ka varētu to samazināt līdz 180–200 km stundā un kā piemēru minēja Poliju: 

“Polijā, atvainojiet, ir ātrvilcieni. Tas ir piemērs, ko mums vajadzētu skatīties. Viņi šobrīd brauc 120–160 km/h un izmaksā daudzkārt lētāk.”

Premjers pēc brīža turpināja, ka jāmaina standarti: “Poļi parāda, un Polija ir labākais piemērs, kādā veidā vajag celt dzelzceļu.”

Premjera teiktais vedina domāt, ka Polijā ātrāku vilcienu nav vai netiek plānoti. Tā nav tiesa. Pirmkārt, Polijas lielākais vilcienu operators PKP Intercity norāda, ka jau tagad starp lielajām pilsētām ir vairāki maršruti, kuros vilcieni var pārvietoties ar 200 km/h, piemēram, Varšava-Krakova un Varšava-Vroclava. Otrkārt, Eiropas Komisijas mājaslapā atrodams, ka Polijas Rail Baltica posmā paredzētais kursēšanas ātrums ir 160–250 km/h. Treškārt, Polijas valdība plāno izbīvēt dzelzceļa līnijas un ieviest maršrutus, kuros varēs braukt pat ar 320 km/h. Šā gada jūnijā Polijas uzņēmums Pesa šim nolūkam parakstīja līgumu ar Japānas uzņēmumu Hitachi Rail par 20 ātrvilcienu piegādi ar iespēju pasūtīt vēl 35 ātrvilcienus – tiem jāspēj braukt ar ātrumu vismaz 320 km/h.

Uz Re:Check jautājumu par Polijas ātrvilcieniem premjerministrs atbild, ka Polijā konkrēti līniju posmi jau pieļauj braukšanu ar 200 km/h. Taču tas neesot “dominējošais standarts visā tālsatiksmes tīklā”.

Premjers atbildē min PKP Intercity attīstības stratēģiju, kurā esot norādīts – lielākā daļa vilcienu pašlaik kursē ar maksimālo ātrumu 120–160 km/h, bet līdz 2030. gadam par standartu plānots padarīt braucienus ar ātrumu 160–250 km/h. Taču raidījumā premjers to neminēja un Poliju kā vēlamo piemēru minēja, vedinot domāt, ka tur ātrāku vilcienu nav un netiek plānoti.

Pilnu Kulberga atbildi lasiet šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.