Vai Kulbergam taisnība par veselības nozares un slimnīcu finansējumu?

Kulbergs intervijā Sestdienā uz žurnālista repliku, ka medicīnā naudas vienmēr būs par maz, atbild: 

“Tāpēc man šķiet nepieņemami, kad veselības ministri nāk un saka: Andri, mums vajag 100 miljonus, 200 miljonus, mums ir stipri par maz finansēta veselība. Taisnība, tikai atcerieties, ka 2023. gadā Līga Meņģelsone toreiz dabūja klāt 370 miljonus iekšā, 2024. gadā vēl ielika, bet vai tas rindas uzlaboja, kvotas kaut kur palielināja? Nē, tur vienkārši var mest un mest bez rezultāta, ja tu sistēmā neieiesi un neizmainīsi to, kādā veidā valsts apmaksā pret slimnīcām šo pakalpojumu.”

Meņģelsone bija Kulberga politiskā spēka virzīta veselības ministre no 2022. gada 14. decembra līdz 2023. gada 15. septembrim. Veselības ministrijas (VM) sniegtie dati šādu finansējuma pieaugumu nerāda. 2023. gada laikā veselības aprūpei papildu tika piešķirti aptuveni 200 miljoni eiro, nevis 370, kā teica Kulbergs. Šāda prakse – piešķirt papildu naudu gada laikā – nozarē nav nekas neparasts. 2022. gadā šādi tika piešķirti 463 miljoni eiro, 2024. gadā – 341 miljons. Tātad būtiski vairāk nekā Meņģelsones laikā. Dati rāda, ka gada laikā papildfinansējums nākamā gada plānā nepaliek un ievērojama budžeta pieauguma pa šiem gadiem nozarē nav bijis.

Vai papildu nauda “neuzlabo rindas”, “nepalielina kvotas” un ir bez rezultāta, kā saka Kulbergs? Pati Meņģelsone pirms amata atstāšanas norādīja, ka papildu finansējums piešķirts onkoloģijas pacientu ārstēšanai, bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstniecības personu atalgojumam, bērnu zobārstniecībai, ambulatoriem pakalpojumiem, laboratoriskajiem izmeklējumiem, medikamentiem un citām vajadzībām. Tātad lielākā daļa naudas piešķirta pacientiem.

Arī Kulberga preses padomniece Elīna Šverna atbildē Re:Check norādīja uz Meņģelsones atskaiti pirms amata atstāšanas, taču tajā nav runas par 370 miljoniem eiro. Švernas atbildē arī teikts, ka 2021. – 2027. gada ES fondu plānošanas periodā veselības nozarei ir paredzēta aptuveni 381 miljonu eiro investīciju aploksne. Taču tam nav nekādas saistības ar Meņģelsones panākto vai valsts budžeta finansējumu veselības aprūpes pakalpojumiem. Pilna atbilde lasāma šeit. 

Vai 99 % slimnīcu ieņēmumu ir valsts dotācija?

Kulbergs intervijā Sestdienai arī saka:

“Ko es vispār nespēju akceptēt? To, ka šobrīd visas slimnīcas ir SIA – uzņēmumi, kur 99,8 procenti tiek dotēti no valsts, ir SIA, kas konkurē savā starpā.”

Līdzīgi premjers izteicās arī preses konferencē pēc valdības rīcības apspriedes 9. jūlijā. Viņš teica, ka jāmaina slimnīcu pārvaldības modelis un tās nevar būt “peļņu nesošas SIA, kuras dotē par 99 %”. Savukārt kādā no saviem video viņš minēja 95,5 %.

Kulbergs nav precīzs. Slimnīcas nesaņem valsts dotāciju – Nacionālais veselības dienests (NVD) valsts vārdā slēdz ar tām līgumus un, kā norāda VM, norēķinās par iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši valstī noteiktajai veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtībai. 

Nav arī pamata teikt, ka šie norēķini ir 99 % no ieņēmumiem. Re:Check sazinājās ar lielākām valsts slimnīcām. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca norādīja, ka pērn valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu un pacientu līdzmaksājumu īpatsvars Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ieņēmumu struktūrā bija 91 %. Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā valsts apmaksātie pakalpojumi un programmas pērn veidojuši 86 % no slimnīcas ieņēmumiem. Rīgas Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 94 %, ja skatās tikai uz ieņēmumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem. Piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS) norādījusi, ka līgums ar NVD veido 86 % tās ieņēmumu. Slimnīcām ir arī citi ieņēmumu avoti, tajā skaitā maksas pakalpojumi, projekti, ziedojumi, tātad nav pamata teikt, ka valsts ir vienīgais šo valsts kapitālsabiedrību naudas avots. 

Re:Check jautāja Kulbergam, kāpēc runā par 99 % un kā piemēru minēja TOS ieņēmumu struktūru. Ar padomnieces palīdzību saņemtajā atbildē teikts, ka “visaptverošas tēzes salīdzinājums ar vienu konkrētu medicīnas iestādi nav korekts, jo TOS neatspoguļo kopējo bildi” un “vienlaikus nav izšķirošas nozīmes 85% vai 95%, bet gan faktam, ka kapitālsabiedrība acīmredzami nav īstā forma, kā organizēt valsts apmaksātu veselības aprūpi”.  

Kontekstam jānorāda, ka Latvijā veselības aprūpes finansējums pret IKP ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.