ES neliek dalībvalstīm ļaut bērniem mainīt dzimumu
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) pārstāvji apgalvo, ka Eiropas Komisijas (EK) nupat pieņemtā stratēģija paredz – Eiropas Savienības dalībvalstīm būs obligāti jāļauj jebkura vecuma bērniem izvēlēties dzimumu. Tā nav taisnība. Dokumentā tas nav teikts; tam nav likuma spēka, un šajā jomā lēmumi ir pašu dalībvalstu kompetencē. Turklāt teikums, kura dēļ tagad sacelta ažiotāža, lasāms arī iepriekšējā stratēģijas dokumentā, kuru EK pieņēma pirms pieciem gadiem.
EK 8. oktobrī ziņoja, ka pieņēmusi LGBTIK+ vienlīdzības stratēģiju 2026.–2030. gadam (šeit). Pāris dienas vēlāk vairāki LPV pārstāvji – Saeimas deputāti Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Edmunds Zivtiņš, kā arī deputāta palīgs Sandris Točs – sociālajos medijos sāka rakstīt, ka stratēģija vai tās projekts paredz ļaut bērniem jebkurā vecumā izvēlēties dzimum. Ja dalībvalstis to nedarīs, par sodu zaudēšot ES fondu finansējumu.
Točs arī publicēja video, kurā sacīja:
“Pagājušajā nedēļā tika prezentēts Eiropas Komisijas LGBTIQ+ vienlīdzības stratēģijas 2026.–2030. gadam projekts, kurš paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāļauj bērniem mainīt dzimumu jebkurā vecumā. (..) Šis projekts paredz, ka tie reģioni, kas neatbalsta šo politiku (..), tās valstis tiks sodītas, un tādām sodītām valstīm atņems Eiropas fondu finansējumu.”
Gan Točs, gan minētie deputāti ierakstos atsaucas uz vairākiem labēji noskaņotiem britu medijiem, to skaitā tabloīdu Daily Mail.
Taču tajos publicētā informācija nav korekta. Biedēšana ar it kā gaidāmo ES prasību ļaut bērniem jebkurā vecumā izvēlēties dzimumu balstīta vienā stratēģijas rindkopā un pat teikumā. Uz konkrēto rindkopu Re:Check norādīja arī deputāte Petraviča un viens no aktīvākajiem partijas komunikatoriem Točs, kurš pirmais esot pievērsis uzmanību stratēģijai un nodevis šo informāciju arī kolēģiem. Minētajā rindkopā teikts:
“Prasības dzimuma juridiskai atzīšanai dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Lai gan vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas pašnoteikšanās modeļus, citas nosaka medicīniskas procedūras, kuras Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi par tādām, kas varētu pārkāpt cilvēktiesības. Komisija veicinās labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, lai atbalstītu tādu dzimuma juridiskās atzīšanas procedūru izstrādi, kuru pamatā ir pašnoteikšanās un kurās nav vecuma ierobežojumu.”
Tātad stratēģijā teikts, ka EK veicinās labās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, un tajā nav nekā par obligātu prasību ieviešanu vai valstu sodīšanu.
To žurnālistiem dienu pēc nekorektajām publikācijām vairākos britu medijos uzsvēra arī EK preses pārstāve Eva Hrnciržova. Preses brīfingā 10. oktobrī viņa sacīja: “Mēs pilnībā respektējam dalībvalstu kompetenci, kas ietver ekskluzīvu kompetenci attiecībā uz likumīgas piekrišanas vecumu saistībā ar dzimuma juridisko atzīšanu. Tāpēc jebkurš apgalvojums, ka Komisija piespiestu vai noteiktu šādus pasākumus dalībvalstīm, vienkārši neatbilst patiesībai.”
Ģimenes tiesības, tajā skaitā dzimuma identitātes atzīšana, nav ES kompetences jautājums. To nesenā spriedumā apstiprinājusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (šeit). Turklāt stratēģija ir politikas dokuments jeb ceļakarte – tas nav tiesību akts kā direktīva vai regula, kas dalībvalstīm būtu obligāti jāievēro.
Nav arī tiesa, ka ar jaunpieņemto stratēģiju šajā ziņā kaut ko plānots mainīt. Teikums, kura dēļ tagad sacelta ažiotāža, mazliet citā frāzējumā lasāms arī iepriekšējā dokumentā – stratēģijā 2020.–2025. gadam, ko EK pieņēma 2020. gadā (šeit).
Foto: Citāts no LGBTIK vienlīdzības stratēģijas 2020.–2025. gadam. Tulkojums no angļu valodas: Komisija veicinās labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm par to, kā ieviest pieejamus dzimuma atzīšanas tiesību aktus un procedūras, pamatojoties uz pašnoteikšanos un bez vecuma ierobežojumiem.
Foto: Citāts no LGBTIK+ vienlīdzības stratēģijas 2026.–2030. gadam. Tulkojums no angļu valodas: Komisija veicinās labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, lai atbalstītu tādu dzimuma juridiskās atzīšanas procedūru izstrādi, kas pamatojas uz pašnoteikšanos un bez vecuma ierobežojumiem.
Ko atbildēja partijā?
Točs Re:Check sacīja, ka uzticējies “britu cienījamajiem izdevumiem” un viņam tajos paustais nav licies neticams. Uz repliku, ka dokumentā nav runas par obligātumu un to norāda arī EK, Točs atbildēja, ka rīkojies preventīvi “kā trauksmes cēlājs”. Saeimas deputāte Petraviča atsūtīja saites uz vairākiem konservatīviem mediju kanāliem, kā arī norādi uz sekām, kādas skar dalībvalstis, ja to politika pārkāpj ES diskriminācijas aizliegumu vai pamattiesību aizsardzības normas. Taču, kā minēts, stratēģijai un tajā minētajam par labākās prakses apmaiņu nav likumiska spēka un tās nav ES pamattiesības.
Secinājums: LGBTIK+ vienlīdzības stratēģijā 2026.–2030. gadam lasāms teikums par labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, lai atbalstītu tādu dzimuma juridiskās atzīšanas procedūru izstrādi, kuru pamatā ir pašnoteikšanās un kurās nav vecuma ierobežojumu. Tas neliek dalībvalstīm ļaut visiem bez vecuma ierobežojuma un citām prasībām izvēlēties vai mainīt dzimumu. Šī joma ir dalībvalstu kompetencē. Saturiski identisks teikums bija arī iepriekšējā stratēģijas dokumentā, kuru ES pieņēma pirms pieciem gadiem.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
