Skaidrojam: Kas ir Āfrikas cūku mēris un kāpēc jāizkauj cūkas?

Šovasar Latvijā vairākās lielās fermās konstatēts Āfrikas cūku mēris, tādēļ jāizkauj visas tur esošās cūkas. Sociālo mediju platformās izplatās sazvērestības teorijas, ka šī slimība ievazāta apzināti un Eiropas Savienība liek lopus izkaut, lai kaitētu vietējai ražošanai un liktu pārtiku pirkt no citām valstīm. Cilvēki arī spriež, ka cūkas nav jāizkauj, bet, ja to dara, gaļu vajadzētu ļaut lietot pārtikā. Skaidrojam, kā Āfrikas cūku mēris varēja nonākt Latvijā un kāpēc tiek likvidēti visi lopi.

Pieaugot mežacūku skaitam, vairāk gadījumu arī cūku fermās

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir īpaši lipīga un cūkām nāvējoša vīrusa slimība. Vīruss izplatās ar siekalām, asinīm, izkārnījumiem. Tas var slēpties arī barībā un priekšmetos, kas bijuši saskarē ar slimām cūkām vai to gaļu. Pret ĀCM nav ne zāļu, ne vakcīnu. 

Septembra sākumā Ogres novadā konstatēja līdz šim lielāko ĀCM uzliesmojumu Latvijas vēsturē. Uzņēmumam Baltic pork nāksies nokaut 23 tūkstošus mājas cūku. Latvijā šogad bijuši vēl citi slimības uzliesmojumi, kuros cietušas vairāk nekā 5000 mājas cūkas. Kaimiņos Igaunijā šogad slimības dēļ nokauti 55 tūkstoši jeb sestā daļa mājas cūku.

Slimībai vieglāk izplatīties tur, kur ir daudz mežacūku. Tās izplatība ir cikliska – pieaugot mežacūku skaitam, pieaug slimības gadījumu skaits arī cūku fermās, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants. Mēra dēļ daudz cūku iet bojā, un gadījumu skaits sarūk. “Visur, kur konstatēta saslimšana mājas cūkām, samērā netālu vīruss atrasts arī mežā,” telefonsarunā Re:Check stāsta Seržants. 2021. gadā Latvijā atkal sāka pieaugt mežacūku skaits, līdz ar to savvaļā biežākās kļuva arī ĀCM infekcijas.

Cilvēki, kuri neticēja Covid pandēmijai, sociālajos medijos tagad raksta, ka arī Āfrikas cūku mēris ir līdzīga “afēra” – patiesībā slimības nemaz neesot.  

Kā norāda Seržants, dienestu par mirušām cūkām informējuši paši lopkopji. Dienests slimības uzplaiksnījumu konstatē pēc tam, kad fermu īpašnieki tam prasa noskaidrot savu cūku bojāejas cēloni. 

Pērn un šogad mednieki bieži ziņojuši arī par mežos atrastām beigtām mežacūkām. Piemēram, Ugālē vienuviet uzieta 31 beigta mežacūka, citur Ventspils pusē vienā dienā mednieki atrada 37 šo zvēru līķus.

Kāpēc likvidē visas cūkas?

Cūkām simptomi parādās tikai 5–15 dienas pēc inficēšanās. Taču arī cūkas, kurām simptomu vēl nav, var aplipināt citas. 

Ja saimniecībā apstiprināts infekcijas gadījums, tiek nokautas visas tajā esošās cūkas – arī tās, kurām acīmredzamas saslimšanas nav. To dara gan tāpēc, lai slimība nenonāktu citās saimniecībās vai dabā, gan tāpēc, ka pieņem – lopi tik un tā ietu bojā. “Ņemot vērā vīrusa izturību, izplatību un pieredzi ne tikai Latvijā, bet visur Eiropā, apturēt slimību fermas ietvaros nav iespējams,” skaidro Seržants.

Visu cūku nokaušanu paredz PVD Āfrikas cūku mēra apkarošanas instrukcija un pilns rīcības plāns (šeit). Tas atbilst Eiropas Komisijas regulai. 

Cūkas izkauj gan ES valstīs, gan citur

Interneta platformu komentāros izskan, ka šī saslimšana ir ES radīta un Latvijā izplatīta, lai piespiestu Latviju dzīvniekus izkaut un iepirkt gaļu no citām valstīm. Taču ĀCM izplatās arī ārpus ES un arī tur to ierobežo līdzīgi – inficētajās saimniecībās lopus masveidā izkaujot.

Piemēram, Krievijā 2023. gadā šo slimību konstatēja 68 fermās – galvenokārt valsts rietumu reģionos – un kopumā tika likvidēts gandrīz pusmiljons cūku. Ķīna 2018. un 2019. gadā ĀCM dēļ zaudēja ap 100 miljoniem cūku, kas izraisīja cūkgaļas krīzi un būtisku cenu kāpumu.

Ir citas vietas, piemēram, Vjetnama, kur nokauj tikai tās cūkas, kas tiešā veidā saskaras ar saslimušajiem lopiem. Tas tiek darīts, lai pasargātu cūkkopības nozari. Vienlaikus šī pieeja nav ļāvusi Vjetnamai slimību izskaust. Piemēram, šogad līdz augusta sākumam tā konstatēta gandrīz 1000 saimniecībās.

Kāpēc nevar ēst inficētu cūku gaļu?

ĀCM nav bīstama cilvēkiem, un eksperti uzskata, ka būtiska riska pārlēkt uz cilvēkiem tai nav. Tādēļ sociālajos medijos vairāki cilvēki jautā, kādēļ pēc cūku nokaušanas tās netiek izmantotas pārtikā, bet gan likvidētas. 

Cūku līķus sadedzina, lai vīruss neizplatās ārpus saimniecības. Cūku mēris gaļā un gaļas izstrādājumos izdzīvo vairākus mēnešus. Lai to nogalinātu, gaļa būtu jācep vismaz pusstundu 70 grādu temperatūrā. Kā skaidro Igaunijas Zemkopības ministrija, gaļu no cūkas nav iespējams iegūt tā, lai vīruss nenonāktu vidē. Tas var palikt, piemēram, transportlīdzekļos, uz virtuves dēlīšiem, atkritumos un ar laiku nonākt līdz cūku fermām vai mežacūkām.

Kā Āfrikas cūku mēris nonāca Latvijā un citur Eiropā?

PVD norāda, ka slimība Latvijā pirmoreiz konstatēta 2014. gadā. Kāds dezinformācijas izplatītājs to saista ar Latvijas dalību ES un pieņēmumu, ka tā šeit ievazāta apzināti. Proti, kāpēc agrāk pie mums tāda sērga nav bijusi.

ĀCM Eiropā parādījās 1957. gadā. Pirmo gadījumu atklāja Portugālē. Par slimības izcelsmes avotu uzskata lidmašīnas, kuru pārtikas atkritumus tolaik baroja Lisabonas cūkām. Iespējams, kādu dienu ēdiena atlikumi atbrauca no kādas augsta riska valsts. Slimība no Portugāles aizceļoja uz Spāniju, Franciju un tālāk uz citām valstīm. Tā turpināja izplatīties līdz 1995. gadam, kad to beidzot izdevās iegrožot.

Tagadējā Eiropas Savienības teritorijā ĀCM atgriezās 2014. gadā, kad to konstatēja Polijā, Lietuvā un Latvijā. Visticamāk, slimība te nonāca no Baltkrievijas, kas to savukārt bija “saņēmusi” no Krievijas. Eksperti tolaik secināja, ka aizsākums bija bīstama vīrusa celma plosīšanās Gruzijā, kur to, visticamāk, ieveda ar kuģiem no Āfrikas. Tas notika neilgi pirms Krievijas 2008. gada iebrukuma Gruzijā. Karadarbības dēļ, visticamāk, netika nodrošināti pietiekami bioloģiskās drošības pasākumi Gruzijas fermās. 

Kāpēc daļā ES valstu slimība izplatās, bet citās – ne?

Sociālajos medijos arī izskan aizdomu pilni jautājumi, kāpēc slimība izplatās tikai Austrumeiropā. Tā nav. Kā minēts, pirmais uzliesmojums pirms vairāk nekā 60 gadiem bija Eiropas dienvidos. Pērn un šogad slimība konstatēta arī, piemēram, Vācijā, kur izkauti vairāki tūkstoši cūku. Vācijā tāpat kā Latvijā slimības izplatību ietekmē lielais mežacūku skaits. Neielaist slimību vieglāk ir valstīm, kas ir ģeogrāfiski izolētākas nekā citas, liela nozīme ir arī bioloģiskās drošības pasākumu ievērošanai.

Dezinformācijas vilnis Igaunijā

Šovasar ĀCM plosās arī Igaunijā, un līdz šim slimības dēļ nogalināti jau 55 tūkstoši cūku. Slimības izplatība nesusi līdz dezinformācijas vilni. Piemēram, dezinformatori apgalvoja, ka Lauksaimniecības un pārtikas pārvalde, kaujot cūkas, it kā pārkāpj pati savus noteikumus un reģionālo lietu un zemkopības ministrs pelnot uz mēra rēķina.

Augusta pirmajā pusē pie Nurmes fermas Vīlandes apriņķī notika vairākas demonstrācijas. Tajās piedalījās vietējie iedzīvotāji, dzīvnieku aizstāvji un citi interesenti. Viņi pieprasīja un panāca, ka cūkas neizkauj, līdz slimību nav apstiprinājuši arī neatkarīgi eksperti no Spānijas. Spānijā veiktie testi pierādīja, ka cūkas tiešām ir slimas, pēc kā maldinātāji sāka apšaubīt arī tur izmantoto testu piemērotību.

---

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

---

^{Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.} 

---