Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs
Latvijas valsts mežu (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāsta, ka putnu ligzdošanas laikā mežizstrāde ir aizliegta un valsts mežos darbi nenotiek. Tā nav taisnība, jo ierobežojumi ir tikai aizsargājamās teritorijās. Savukārt tajos mežos, kur liegumu nav, uzņēmums mežizstrādi veic arī ligzdošanas laikā.
Žurnālisti LVM vadītāju Putniņu iztaujāja Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā 19. jūnijā. Žurnālists Andrejs Vasks jautāja: “Bet kokus putnu ligzdošanas laikā jau Latvijas valsts meži turpina cirst, tas jau nav nekur…” Putniņš to noliedza:
“Nē, nē. Ligzdošanas periodi ir tie, kas paralizē darbu jebkādu. Ne mēs būvējam ceļu, ne mēs vispār ejam mežā iekšā. Kur ir ligzdošana, darbi nenotiek, ir buferzonas vēl pēc tam, un ir mēneši, kur praktiski mežizstrādes aktivitātes grafiki vienkārši šitā nokrīt. Tas jau ir aizliegts. Ja kaut kas tāds būtu, tad taču…”
Uz to, ka Putniņš maldina, uzmanību sociālajos medijos vērsa Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus.
Putnu ligzdošanas laikā ir ierobežojumi, nevis aizliegums
Pirmkārt, pretēji Putniņa teiktajam ligzdošanas laikā mežizstrāde nav aizliegta.
Ir noteikti ierobežojumi. Aizliegta mežizstrāde buferzonā ap noteiktu sugu putnu, piemēram, melnā stārķa, ūpja, vistu vanaga, mazā ērgļa, zaļās vārnas ligzdām. Liegums attiecas arī uz pilsētas mežiem un koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā. Visus ierobežojumus var izlasīt Zemkopības ministrijas mājaslapā (šeit).
Arī Dabas aizsardzības pārvalde Re:Check skaidroja, ka mežizstrāde ārpus noteiktajiem liegumiem nav pretrunā ar dabas aizsardzības regulējumu.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība lēš, ka ik gadu mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā izposta vismaz 50 tūkstošus putnu ligzdu. Tā jau gadiem cenšas panākt, ka no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam tiek noteikts miera periods, kad darbi mežā būtu jāaptur.
Valsts mežus cērt arī ligzdošanas laikā
Otrkārt, Putniņam nav taisnība, ka ligzdošanas laikā Latvijas valsts mežos darbs ir paralizēts. Arī LVM rakstiskās atbildēs uz Re:Check jautājumiem nenoliedza, ka saimniecisko darbību mežos veic arī ligzdošanas laikā.
Re:Check sazinājās ar kādu sievieti, kura sociālajā medijā Facebook norādīja, ka pērn jūnijā viņas mājas tuvumā izzāģēts valsts mežs. Viņa sarakstē ar Re:Check norādīja kadastra numuru konkrētai zemes vienībai Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā. LVM Re:Check apstiprināja, ka šajā gabalā un tai blakus esošā vienībā mežizstrāde veikta arī pērn jūnijā.
Mežizstrāde notiek ne tikai valsts mežos. Šogad Ogres iedzīvotāji aicināja pašvaldības uzņēmumu Rīgas meži pārtraukt piepilsētas mežu izciršanu putnu ligzdošanas laikā. Par to jūnijā ziņoja portāls Lasi.lv.
Ko atbildēja Latvijas valsts meži?
Re:Check jautāja LVM, kāpēc Putniņš stāsta, ka ligzdošanas laikā uzņēmums mežizstrādi neveic. LVM satura mārketinga vadītāja Sanita Korčelli atbildēja, ka Putniņš runājis par “LVM identificētajām, kā arī valsts datu bāzēs reģistrētajām reto un īpaši aizsargājamo putnu ligzdām un buferzonām ap tām” – tur nenotiekot ne meža ceļu būvniecība, ne mežizstrāde, ne citas mežsaimnieciskās darbības. Kopumā atjaunošanas un kopšanas cirtes ligzdošanas laikā notiekot pavisam nelielās valsts mežu teritorijās. Pilnu atbildi lasi šeit.
Taču jānorāda, ka žurnālists Putniņam jautāja par koku ciršanu putnu ligzdošanas laikā kopumā, nevis tikai par noteiktām teritorijām. Arī savā atbildē Putniņš nenorādīja, ka runā tikai par īpaši aizsargājamām vai citām noteiktām teritorijām.
Secinājums: Latvijas valsts mežu valdes priekšsēdētājs Putniņš intervijā izsakās nekorekti. Mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā nav aizliegta. Ierobežojumi ir tikai aizsargājamās teritorijās. Mežos, kur liegumu nav, uzņēmums šajā periodā veic mežizstrādi.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
