Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Saistībā ar postošajiem Kalifornijas štata ugunsgrēkiem dažādi maldinātāji sociālajos medijos stāsta, ka tā neesot dabas katastrofa un klimata pārmaiņu sekas, bet apzināti izraisīta nelaime. Taču, ja arī kādi no Losandželosas ugunsgrēkiem ir radušies dedzināšanas rezultātā, to katastrofālās sekas ir lielā sausuma un stiprā vēja rezultāts. Klimata pārmaiņu ietekmē sausuma periodi šajā štatā ir biežāki nekā iepriekš.
Kāds maldinātājs publicējis video, kurā redzams Losandželosas apkaimē degošs mežs. Viņš raksta, ka ugunsgrēks izcēlās dažās sekundēs un pat 20 metru augstumā. Viņš raksta:
“Novērošanas kameras piefiksē Losandželosas ugunsgrēka cēloni.
Tādēļ par globālo sasilšanu un sausajiem laikapstākļiem ir tīrākie meli. (..)
Kur pilsētas noslauka atbrīvotāji. Kur pasūtītās dabas katastrofas.”
Kalifornijas štata Losandželosas apgabalā pēdējās dienās plosās vairāki lieli ugunsgrēki, kuru dēļ bojā gājuši vismaz 24 cilvēki un nopostīti vairāki tūkstoši ēku. Varas iestādes ir aizturējušas kādu bezpajumtnieku, kurš atzinies, ka aizdedzinājis vējā nogāzušos koku. Tas varētu būt izraisījis vienu no ugunsgrēkiem. Tāpat aizturēta kāda sieviete, kura, iespējams, izraisījusi citu ugunsgrēku, kas drīz nodzēsts. Taču nav nekādu pierādījumu, ka dabas katastrofa ir pasūtīta vai pilsētu “noslauka” kādi atbrīvotāji.
Ziņas par sauso laiku Kalifornijā nav meli. Dažādi eksperti norādījuši, ka šoreiz ugunsgrēku izplatību veicināja tieši laikapstākļi. Šajā gadalaikā Kalifornijā parasti ir lietains laiks, taču tagad štata dienvidu daļā pēdējais nozīmīgais lietus bijis pagājušā gada maija sākumā. Par to meteorologi ziņoja vēl pirms lielo ugunsgrēku izcelšanās. Liesmu izplatību veicināja un ugunsdzēsēju darbu ievērojami apgrūtināja arī stiprais vējš, kas ugunsgrēku pirmajās dienās dažviet pārsniedza 44 metrus sekundē.
Tāpat nav pamata noliegt klimata pārmaiņu ietekmi. Kalifornijā mežu jeb krūmāju ugunsgrēki nav retums, taču pēdējās desmitgadēs biežāk ir izteikti karsts laiks, spēji sausuma un lietus periodi. Nesen publicētā pētījumā secināts, ka klimata pārmaiņu ietekmē kopš pagājušā gadsimta vidus šādu svārstību iespēja pieaugusi par 31–66%. Tās savukārt palielina ugunsgrēku risku, BBC skaidrojis Kalifornijas Universitātes pētnieks Daniels Sveins. Mainīgajos laikapstākļos, piemēram, labāk aug zāle un krūmi, kas pēc tam izkalst un palīdz ugunij izplatīties.
Kādā citā ierakstā publicēts video fragments, kurā it kā redzama aizdegšanās trijās vietās vienlaikus. Video publicējis kāds blogeris, kurš runā par ASV slavenībām, kuras iepītas dažādos skandālos, un viņu nodegušajiem īpašumiem. Viņš saka:
“Ir tāda sajūta, ka kāds vienkārši bija noguris cīnīties ar visu šo tiesu sistēmu un vienkārši izdedzināja ar napalmu šos bagātos rajonus. Paskatieties šo video, ugunsgrēka sākums. Tur aizdegas trīs vietās vienlaikus.”
Taču video nav filmēts šogad. Tajā redzami ugunsgrēki pagājušā gada septembrī arī Kalifornijas štatā. Par to ziņoja faktu pārbaudītāji no medija Logically Facts.
Video autors arī vedina domāt, ka teju visas Losandželosas slavenības iepītas seksa un pedofilijas skandālos, un tajā skaitā norāda uz aktieri Tomu Henksu:
“Tie, kas pārzina tēmu, zina, ko nesodīti darīja viņš un tādi kā viņš. Un neviens cietumā nesēž.”
Aktieris Toms Henkss ir bijis iepīts sazvērestības teorijās, taču tām nav nekāda pamata. Par to rakstījuši faktu pārbaudītāji šeit un šeit.
Secinājums: Mežu ugunsgrēki var būt cilvēku izraisīti, taču pašreizējie Losandželosas ugunsgrēki ir tik postoši lielā sausuma un stiprā vēja dēļ. Tie ļauj ugunij daudz straujāk izplatīties un apgrūtina ugunsdzēsēju darbu. Nav arī nekāda pamata noliegt klimata pārmaiņu ietekmi – to rezultātā biežāk ir lielu nokrišņu un ilga sausuma periodi, kas savukārt palīdz izplatīties mežu ugunsgrēkiem.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
