Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs
Oktobra beigās Spānijas austrumos un dienvidos plosījās plūdi, kuros gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku. Saistībā ar tiem izplatījās daudz dažādu maldu un melu. Līdz Latvijai nonāca apgalvojums, ka plūdos vainojama dambju nojaukšana un zaļā politika. To nepamatoti izplatīja arī atsevišķi politiķi. Taču nojaukts tikai neliels skaits mazo aizsprostu, kuri nebūtu ietekmējuši lielo lietavu izraisītos plūdus.
Visvairāk applūda Valensijas province, kur atsevišķās vietās diennaktī nolija 300 milimetri. Lielākie nokrišņi bija Čivas pilsētā – 461 milimetri. Salīdzinājumam Latvijas vidējais gada nokrišņu daudzums ir 685 mm. Nokrišņus izraisīja Spānijai raksturīga dabas parādība DANA – no ziemeļu polārās atmosfēras straumes “noklīst” vēss gaiss un virzās uz Spānijas dienvidaustrumiem. Tas nonāk virs mitrā un siltā Vidusjūras gaisa, kurš tā rezultātā strauji virzās augšup un veido negaisa mākoņus. Jo gaiss virs Vidusjūras ir siltāks, jo prognozējami spēcīgāki nokrišņi. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem vidējā Vidusjūras virsmas temperatūra ir palielinājusies par vairāk nekā 1°C. Līdz ar to būtiska loma ir globālajai sasilšanai, secina klimata pētnieki un meteorologi. Vairāku universitāšu un pētniecības centru zinātnieku kolektīvs World Weather Attribution lēš, ka klimata pārmaiņu iespaidā gada aukstajos mēnešos Spānijas dienvidaustrumos ir dubultojies ekstrēmu nokrišņu risks, bet lietusgāžu intensitāte palielinājusies par 12%.
Gan Spānijā, gan citās valstīs plūdos tika vainota dambju nojaukšana. Piemēram, Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina vadītā partija Tauta. Zeme. Valstiskums platformā X raksta:
“Ko jums nestāsta prostituētie Latvijas mediji? Te redzam kā zaļie idioti izraisīja katastrofu Valensijā, nojaucot visus dambjus uz mazajām upēm iedomātas biodaudzveidības dēļ.”
Arī bijušais zemkopības ministrs Didzis Šmits (Apvienotais saraksts) plūdos vaino dambju nojaukšanu. Tas izskan arī vairākos Facebook ierakstos. Līdzīgus apgalvojumus pauduši arī atsevišķi Spānijas labējie un galēji labējie politiķi.
Pēdējos gados vairākas Spānija un citas ES valstis, tajā skaitā Latvija, upēs nojauc novecojušus, pamestus un nelegāli uzceltus aizsprostus. Šādi tiek uzlabota upju ekosistēmu bioloģiskā daudzveidība un ūdens kvalitāte, kā arī tiek atjaunota zivju migrēšana. Taču nav pamata apgalvot, ka šī iniciatīva veicinājusi Spānijas plūdus. Kā norāda faktu pārbaudītāji no Spānijas medija Maldita, Valensijas provincē šajā gadsimtā novākti tikai nelieli – pāris metrus augsti – aizsprosti. Tie nevis aizturējuši ūdeni, bet novirzījuši to uz, piemēram, netālām lauksaimniecības zemēm. Proti, maz ticams, ka no upēm noņemtās konstrukcijas būtu varējušas novērst lielo lietavu izraisītos plūdus.
Kopš 2006. gada Valencijas provincē nojaukti tikai septiņi aizsprosti (pieci – 2006. gadā). Pēdējais no tiem demontēts 2017. gadā. Tad Hukaras Hidrogrāfiskā konfederācija prasīja noņemt pusotru metru augsto Corindon dambi. Spānijas Ekoloģiskās pārejas un demogrāfisko problēmu ministrija, kā arī upju ekoloģijas profesors Arturo Elosegi medijiem ir skaidrojuši, ka mazu, nestrādājošu barjeru nojaukšana tieši samazina plūdu risku, jo novārtā atstātas struktūras var nosprostot upes un likt ūdenim iziet no krastiem.
Partijas Tauta. Zeme. Valstiskums ierakstam pievienots attēls ar it kā Valensijā nojauktajiem dambjiem. Patiesībā attēlā redzama neliela daļa no projekta AMBER kartes, kurā apkopoti Eiropas upju aizsprosti. Tātad partijas publicētajā attēlā nav redzami nojauktie dambji.
Re:Check ir pajautājis abiem deputātiem, kādēļ viņi plūdos vaino aizsprostu nojaukšanu. Raksts tiks papildināts, ja viņi atbildēs.
Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka katastrofālos plūdus Valensijas provincē izraisīja dambju nojaukšana. Pēdējos 24 gados nojaukti tikai nelieli, pāris metrus augsti upju aizsprosti, kuri nebūtu ietekmējuši lielo lietavu izraisītos plūdus.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
