Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Bijušais bokseris Mairis Briedis sociālajos medijos publicējis video, kurā staigā pa tukšu būvniecības veikalu – tas esot rādītājs, ka Latvijā apstājusies celtniecība un cilvēki valsti pametuši. Taču būvniecības produkcijas apjoma un veikalu apgrozījuma dati tik dramatisku ainu neapstiprina. 

Pirms mēneša Latvijas Televīzija ziņoja, ka nākamvasar Briedis plāno kandidēt Rīgas domes vēlēšanās no partijas Latvija pirmajā vietā saraksta. Pirms diviem gadiem Briedis startēja Saeimas vēlēšanās no partijas Saskaņa rindām, bet netika ievēlēts. 

Briedis video saka:

“Tas ir rādītājs, ka Latvijā, man tā liekas, celtniecība ir apstājusies, cilvēki ir aizbraukuši un viss ir diezgan skumīgi. Valdība, domājiet!”

Turpinājumā klusas un biedējošas klaviermūzikas pavadībā redzami tikai kadri no tukšā veikala. Video parakstā Briedis norāda, ka valstī kaut kas neesot kārtībā. Viņš nenosauc ne veikalu, ne laiku, kurā video uzņemts.

Ierakstam Briedis pievienojis 20 tēmturus, pirmais no kuriem ir #krīze. Brieža video Facebook ir 98 tūkstoši skatījumu. Tādu pašu ierakstu nesen karjeru noslēgušais sportists publicējis arī Instagram, kur viņam ir 442 tūkstoši sekotāju, un TikTok, kur viņa profilam seko 143 tūkstoši un ir 2,3 miljoni “patīk”.

Būvniecības produkcijas apjomā nav dramatiska krituma

Būvniecības produkcijas apjoms pēdējos pāris gados ir aptuveni tāds pats kā pirms Covid pandēmijas. Tikai šā gada otrajā ceturksnī tas samazinājies par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Nekas neliecina, ka celtniecība būtu apstājusies, kā saka Briedis. 

Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Būvniecības produkcijas apjoma indekss raksturo būvniecības produkcijas izmaiņas pārskata periodā, salīdzinot ar bāzes periodu.

Kādā brīdī tukšs veikals arī neliecina, ka cilvēki vairs nepērk preces remontiem un celtniecībai. Jaunākie Lursoft dati liecina, ka 2023. gadā nav būtiski mainījies būvniecības preču veikalu īpašnieku apgrozījums (izņemot SIA Krūza veikalus). Savukārt desmit un piecu gadu mērogā vairumam apgrozījums ir audzis.

Pāris dienas vēlāk Briedis Facebook atbildēja uz video komentāriem: “Jūs varat ņirgāties, cik gribat, bet fakti ir fakti. Es nerunāju tukšus vārdus. Latvijā reāli cilvēki izbrauc un valsts izmirst, kā to parāda arī oficiālā statistika.” Atbildei pievienots ekrānuzņēmums ar ziņu, ka pērn Latvijā bijis lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES. 

Iedzīvotāju skaits Latvijā pēdējos gados strauji samazinās, taču to būtiski ietekmē zemā dzimstība 90. gados un lielais no Latvijas aizbraukušo skaits pēc ekonomiskās krīzes 2008. gadā. Proti, Latvijā ir maz fertilā vecuma sieviešu skaits, kuras varētu radīt pēcnācējus. Pēc summārā dzimstības koeficienta jeb jaundzimušajiem uz atbilstošā vecuma sieviešu skaitu Latvija ierindojas tuvu ES vidējai vērtībai. Savukārt iedzīvotāju aizbraukšana, par kuru video runā Briedis, pēdējos gados ir būtiski samazinājusies, bet remigrantu skaits – palielinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati

Re:Check jautāja Briedim Facebook Messenger, kurā veikalā un laikā video uzņemts un kāpēc, balstoties uz viena veikala apmeklējumu, apgalvo, ka Latvijā apstājusies būvniecība un aizbraukuši cilvēki. Briedis 17. oktobrī atsūtītajā atbildē filmēšanas vietu un laiku neminēja, nosaucot to par nebūtisku. Savu pozīciju balstījis personīgā pieredzē: “Es runāju par to, ko redzu un dzirdu ikdienā.” Komentējot būvniecības apjoma indeksu, viņš norādīja – tas nenoliedzot, ka daudzi būvniecības projekti tiek uzsākti, bet vai tiks pabeigti, kā piemēru minot Rail Baltica. Pilnu Maira Brieža atbildi lasiet šeit.*

Secinājums: Latvijā pēdējo gadu laikā būvniecības produkcijas apjomā nav dramatiska krituma. Tāpat 2023. gadā nav būtiski mainījies būvniecības preču veikalu īpašnieku apgrozījums. Viens tukšs būvniecības preču veikals neliecina, ka valstī būtu apstājusies celtniecība.

*Raksts papildināts 17. oktrobrī ar Maira Brieža atbildi.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.