Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs

Saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir lielākais alkohola patēriņš dalībvalstu vidū, bet Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvo, ka dati balstīti nepareizos skaitļos un tādēļ nav ticami. Tajos neesot iekļauts alkohols, ko Latvijā nopērk un līdzi aizved ārvalstnieki. Tā nav taisnība.

Temats raisījis asas diskusijas, jo Saeima virza grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Tie paredz ierobežot alkohola tirdzniecības laiku un reklamēšanu, ļaut to pārdot cilvēkiem no 20 gadu vecuma un uz etiķetēm norādīt dzēriena uzturvērtību un ķīmiskās sastāvdaļas. 

Šim tematam veltītā 23. aprīļa diskusijā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā Alus darītāju savienības vadītājs Liniņš sāka runāt par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD datiem par absolūtā alkohola patēriņu. Atkarībā no valsts dati ir par 2017., 2019. vai 2021. gadu, un Latvija no 38 OECD valstīm ir pirmajā vietā.

Liniņš izteica pieņēmumus par Latvijas slikto statistiku:

“Bet ņemsim vērā to, ka mums ir milzīga akcīzes nodokļu likmes starpība ar Igauniju un Skandināvijas valstīm. Šajā pierobežā prom no Latvijas tiek iegādāts un aizvests liels daudzums alkohola. Mans pieņēmums, nevaru apgalvot, neesmu šos datus veidojis, bet mans pieņēmums ir, ka šī statistika negatīvā veidojas tieši uz tā rēķina, ka mums ir liela pārrobežu tirdzniecība.”

Latvijā tik tiešām ir bijušas un joprojām ir zemākas alkohola akcīzes nodokļa likmes nekā Igaunijā un Skandināvijas valstīs (izņēmums ir alum Dānijā). Taču negatīvo statistiku nevar novelt uz pārrobežu tirdzniecību, jo, kā norāda OECD, Latvijas un Igaunijas datos tūristu iegādātais alkohols nav ieskaitīts (pārējām valstīm ir iekļauts tūristu patēriņš). Proti, no OECD dalībvalstīm esam pirmajā vietā ar visu to, ka no kopējā pārdotā apjoma izņemts tas, ko pirkuši un līdzi aizveduši ārvalstnieki. 

Re:Check Liniņam norādīja, ka OECD dati ir koriģēti. Uz to Liniņš atbildēja, ka tādā gadījumā dati varētu būt tuvāk patiesībai, taču šaubījās par iespēju korekti izslēgt tūristu nopirkto.

Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka, lai iegūtu aptuvenas aplēses par tūristu patērēto absolūtā alkohola patēriņu litros, tiek izmantoti vairāki datu avoti. To skaitā ir VID šim tematam veltīts pētījums, Centrālās statistikas dati par tūristu pavadīto nakšu skaitu Latvijā, Latvijas iedzīvotāju vidējo ceļojumu ilgumu ārvalstīs. VID pētījuma dati savukārt iegūti, aptaujājot individuālus komersantus Latvijas-Igaunijas pierobežā par realizētajiem alkoholisko dzērienu apjomiem. Tāpat tiek izmantoti Igaunijas Ekonomiskās pētniecības institūra ikgadējie pētījuma dati par Igaunijas iedzīvotāju iegādātā alkoholisko dzērienu apjomu pēc alkoholisko dzērienu veidiem. Kā norāda Veselības ministrija, PVO ir akceptējusi Latvijā veiktās aptuveno aplēšu par tūristu absolūtā alkohola patēriņa aprēķinu metodoloģiju.

Kontekstam jānorāda, ka pēc jaunākajiem – 2019. gada – Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem Latvija ir ceturtā dzerošākā valsts pasaulē aiz Rumānijas, Gruzijas un Čehijas (Rumānija un Gruzija nav OECD dalībvalstis, tādēļ iepriekš minētajos datos neparādās). PVO koriģē valstu datus, lai tajos nebūtu tūristu nopirktais un aizvestais alkohols.

Secinājums: OECD valstu alkohola patēriņa statistikā tiek ņemts vērā fakts, ka daļu alkohola zemākas cenas dēļ nopērk un līdzi aizved ārzemnieki. Tas netiek iekļauts Latvijas patēriņa datos. Tūristu nopirktā alkohola apjoma noteikšanas metodoloģija nesniedz pilnīgi precīzus datus, taču šādi aprēķini tiek veiikti un dati tiek koriģēti. Līdz ar to nav pamata teikt, ka Latvijas negatīvā statistika veidojas pārrobežu tirdzniecības dēļ. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

^{Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com}

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.