Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Aprīļa sākumā Latviju sasniedza Sahāras tuksneša putekļu mākonis. Facebook populāri kļuvušia video, kurā vēja atnestie putekļi līp pie magnēta. Tas it kā esot pierādījums, ka no gaisa tiek kaisītas indīgas vielas. Taču līdzīgi Sahāras putekļu mākoņi Latviju sasnieguši arī citus gadus un to magnētiskās īpašības nav nekas neparasts, jo tuksneša smilts sastāvā ir dzelzs savienojumi. Ar Facebook video dalījušies teju trīs tūkstoši Facebook lietotāju.

Vienā video kāds cilvēks saslauka kopā uz mašīnām sakrājušos putekļus un rāda, kā tie pieķeras pie magnēta. Viņš stāsta:

“No Sahāras putekļi atnākušu, nu protams (..) mums sen jau ir skaidrs, ka tas viss ir no čemtreiliem.”

Viņa apgalvojumam nav nekāda pamata.

Kāpēc Latvijā nonāk Sahāras putekļi?

Sahāras tuksnesis ir lielākais karstais tuksnesis pasaulē. Tuksnesis ir 142 Latvijas teritoriju izmērā un tajā katru gadu vairākas reizes izceļas vētras, kas atmosfēras augšējos slāņos saceļ putekļu mākoņus. Piemēram, šajā ziemā putekļu mākoņi vismaz trīs reizes devušies ceļā no Sahāras tuksneša uz Eiropu un Dienvidameriku. Latviju iepriekšējoreiz tāds sasniedza 2021. gada februārī.

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone Re:Check skaidro, ka putekļiem, kas vētru iespaidā tiek uzmesti atmosfērā, ar laiku nākas nosēsties. “Pirmās cietējvalstis ir visas, kas ir apkārt Vidusjūrai, bet var gadīties, ka mākoņi ir lielāka apjoma un tiek pacelti vēl augstāk, un pārnesti tālāk tūkstošiem kilometru,” stāsta Indriksone. Augšējos atmosfēras slāņos esot spēcīgi dienvidu vēji, kas putekļu mākoni aiznes līdz Latvijai un pēc tam uz Skandināvijas valstīm.

Kāpēc Sahāras putekļi ir magnētiski?

Smiltis sastāv no daudziem maziem iežu gabaliņiem, kas tūkstošu un miljonu gadu laikā atdalījušies no lielākiem akmeņiem. Tuksnešu smilts sastāvā ir galvenokārt kvarca jeb silīcija oksīda graudiņi, taču tiem ir virkne piemaisījumu, tostarp magnētiskie dzelzs oksīdi. Turklāt ceļā uz Latviju mākonis sev “paķer līdzi” citas putekļu daļiņas un izmešus, kas tur nonākuši piesārņojuma iespaidā.

norāda Eiropas Vides aģentūra, Sahāras putekļos ir arī magnetīta un hematīta graudiņi, kas ir magnētiski. Kopā magnētiskie dzelzs oksīdi veido aptuveni septiņus procentus Sahāras putekļu masas. Tāpēc nav pārsteigums, ka tie ir magnētiski.

Sahāras putekļi vai “ķīmiskās trases”?

Tā sauktās ķīmiskās trases ir populāra, bet nepamatota sazvērestības teorija, ka lidmašīnas slepeni un mērķtiecīgi izsmidzina kaitīgas vielas. Patiesībā debesīs redzamās svītras ir lidmašīnu dzinēju ūdens tvaiks, kas tropopauzes zemajā temperatūrā sasalst. Šīs lidmašīnu pēdas sauc par inversijas gāzu sliedēm. Nav nekādu pierādījumu, ka tās satur kaitīgas vielas. Tāpat nav pamata apgalvot, ka Latvijā redzamās Sahāras putekļu nogulsnes ir saistītas ar lidmašīnām. Plašāk par ķīmisko trašu sazvērestības teoriju un tās vēsturi Re:Check rakstījis, piemēram, šeit.

Iepriekšējo reizi būtisks Sahāras tuksneša putekļu mākoņa piesārņojums Latviju sasniedza pirms trim gadiem. Arī toreiz LVĢMC brīdināja iedzīvotājus par gaisa piesārņojumu. Tobrīd Latvijā ķīmisko trašu sazvērestības teorija vēl nebija izplatīta un arī Sahāras smilšu nonākšana līdz Latvijai sociālajos medijos netika apšaubīta. 

Secinājums: Sahāras putekļi nav mērķtiecīgi izkaisīta inde. Tie nonāk Latvijā spēcīga dienvidu vēja iespaidā. Putekļi ir magnētiski, jo to sastāvā ir arī magnētiski dzelzs savienojumi. Tā sauktās ķīmiskās trases ir nepamatota sazvērestības teorija.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.