Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs
Gandrīz 90 tūkstoši cilvēku TikTok redzējuši video par vecuma pensijām un apgalvojumu, ka pašreizējiem četrdesmitgadniekiem to nebūs. Lielu popularitāti tas guvis arī Facebook. Tā nav taisnība. Demogrāfijas tendenču dēļ valsts maksātās vecuma pensijas salīdzinājumā ar algām būs relatīvi mazākas, taču pašlaik nav pamata teikt, ka to nebūs vispār.
Video tiek runāts par slikto demogrāfisko situāciju, kuru dēļ apdraudēta pensiju sistēma. Video pavada piebilde, kurā situācija iekrāsota vēl daudz biedējošāk:
“Pēc 1983. gada dzimušie uz pensiju neceriet, nebūs!!! Maksājiet nodokļus, bet uz pensiju neceriet!”
Ir taisnība, ka nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas dēļ nākotnes pensijas tiek prognozētas relatīvi mazākas nekā tagad. Kā Re:Check rakstiski skaidroja Labklājības ministrija, Eiropas Komisija savos ziņojumos novērtē teorētisko vecuma pensiju līmeni cilvēkiem, kas pensionējas šobrīd, un cilvēkiem, kas pensionēsies nākotnē. Šajā teorētiskajā vecuma pensijas aprēķinā tiek pieņemts, ka cilvēks veicis iemaksas pensiju shēmā no vidējās iemaksu algas valstī 40 stāža gadu garumā un pensionējas atbilstoši likumā noteiktajā vecumā. Šo aprēķinu sauc par pensiju atvietojuma līmeni. Pēdējā – 2021. gada – EK pensiju adekvātuma ziņojumā (šeit) tiek prognozēts, ka 2059. gadā pensiju atvietojuma līmenis būs 32,1 procents. Tātad cilvēki, kuriem pašlaik ir 30 gadu, kuriem pensionējoties būs 40 gadu darba stāžs un kurī būs veikuši iemaksas pensiju pirmajā un otrajā līmenī, saskaņā ar šo prognozi saņems aptuveni 32 procentus no algas, ko saņēmuši pēdējā gadā pirms pensionēšanās. Pašlaik atvietojums ir ap 40%, savukārt 2019. gadam novērtētais atvietojuma līmenis bija 46,7%.
Savukārt Latvijas Bankas analītiķi 2018. gadā publicētā pētījumā bija aprēķinājuši, ka 2060. gadā šis līmenis varētu būt 18 procenti. Tātad, lai pensiju apmērs naudas izteiksmē, visticamāk, būs lielāks nekā pašlaik, tas būs būtiski zemāks salīdzinājumā ar algām.
Lai demogrāfiskās situācijas radītos mazo pensiju draudus mazinātu, ik pa laikam izskan priekšlikumi ieviest arī bāzes pensiju. To maksātu papildus pensijai, kuru aprēķina pēc sociālajām iemaksām. Bāzes pensija būtu kā garantēta piemaksa visiem pensionāriem neatkarīgi no viņu iemaksām un tiktu segta no valsts pamatbudžeta, nevis no speciālā pensiju budžeta, kuru veido sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lielo izmaksu dēļ līdz šāds lēmums gan nav pieņemts. Pašlaik šo funkciju daļēji pilda pensiju piemaksas, kas arī tiek izmaksātas no valsts pamatbudžeta.
Tāpat video kā jaunums tiek pasniegts fakts, ka “tiek noēstas jau tagadējās iemaksas” un cilvēkiem nevajagot domāt, ka maksājot sociālās iemaksas, “kaut kas uzkrājas”, jo “protams, nekas neuzkrājas”. Taču tas nav nekāds atklājums, bet gan vispārzināms fakts, tā kā Latvijas pensiju sistēmā iebūvēts solidaritātes princips. Proti, pašreizējie iemaksu veicēji nodrošina pensijas tagadējiem pensionāriem un naudu pārējo sociālo pakalpojumu saņēmējiem. Vienlaikus katra cilvēka darba dzīves laikā veikto iemaksu apmērs tiek uzskaitīts un ņemts vērā, aprēķinot vēlāk piešķirtās pensijas apmēru – taču tas nenozīmē, ka viņa veiktās iemaksas tiek krātas fiziski un “izņemtas no plaukta”, cilvēkam sasniedzot pensijas vecumu. Tas izskaidrots, piemēram, šajā rakstā.
Secinājums: Nav pamata teikt, ka cilvēkiem, kam pašlaik ir 40 gadu, nebūs vecuma pensiju. Tā kā nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas dēļ strādājošo skaits pret pensijas saņēmēju skaitu arvien samazināsies, tiek prognozēts, ka nākotnē vidējais pensijas līmenis attiecībā pret pirms tam saņemto algu līmeni mazināsies, taču nav tā, ka to nebūs vispār.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
