Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Sociālajā medijā Facebook kāds maldinātājs rakstījis par teroraktu Krievijā. Viņš nosaucis par “feiku” to, ka atbildību par notikušo uzņēmusies Islāma valsts jeb ISIS. Ieraksta autors atbilstoši Kremļa paustajam notikušo saista ar ASV un Ukrainu, taču šādai versijai nav nekādu pierādījumu.
23. marta vakarā publicētajā ierakstā teikts:
“Gan jau drīz uzzināsim, kas un kā. Protams, ne jau mūsu mēslu medijos – tie aktīvi izplata feiku par Islāma valsts atzīšanos šajā aktā – bet tas ir tikai tiem, kas pilnīgi nedomā ar galvu un neko nezina – pirmkārt, Islāma valsts kanālos nemaz nav tāda paziņojuma, otrkārt, ja arī būtu, viņi labprāt uzņemas vainu par visu ko pasaulē, jo tas vienkārši ir izdevīgi popularitātei.”
Turpinājumā viņš vedina domāt, ka terorakts saistīts ar Ukrainu un ASV. Ieraksta autors pauž, ka šie cilvēki bēguši uz Ukrainu: “Interesanti, kāpēc tad uz turieni?” Savukārt, piesaucot ASV, viņš norāda uz valsts iestāžu paziņojumu par iespējamo teroraktu dažas nedēļas pirms notikušā, kā arī aicinājumu valstspiederīgajiem nepiedalīties lielos pasākumos, īpaši koncertos.
Taču pašlaik nav nekāda pamata saistīt teroraktu ar Ukrainu vai ASV. Uzbrukums koncerta apmeklētājiem notika 22. martā. Jau 23. martā pasaules mediji vēstīja, ka par uzbrukumu uzņēmies atbildību grupējums Islāma valsts. To ziņoja arī sabiedrisko mediju portāls LSM. Šāda ziņa parādījās grupējuma paziņojumā vietnē Telegram. Uzbrukumu varētu būt sarīkojis ar Islāma valsti saistītais grupējums Islāma valsts Horasāna jeb ISIS-K, kas bāzējas Afganistānā. ISIS publicējis arī fotogrāfiju ar teroristiem, kuru apģērbs ļoti līdzinās Krievijas FSB aizturēto personu apģērbam. Teroristu grupējums izplatījis paziņojumu, kuru publicēja ISIS tuva aģentūra Amaq. Šīs ziņas ieraksta publicēšanas dienā bija atrodamas arī dažādu valstu, tostarp Latvijas medijos. Vēlāk ar ISIS saistītā aģentūra Amaq bija publicējusi līdz tam neredzētu video, kuru uzbrukuma laikā, kā noprotams, bija nofilmējuši paši teroristi.
Ar versiju par Ukrainas iesaisti klajā nākuši Krievijas propagandisti, valsts drošības dienesta jeb FSB direktors Aleksandrs Bortņikovs, Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, taču tam nav nekādu pierādījumu. Arī Krievijas diktators Vladimirs Putins paudis, ka noziegums veikts radikālo islāmistu rokām, bet par atbildīgajiem nosaucis “tos, kas karo ar Krieviju Kijivas režīma rokām.” Par to vēstīja arī Rīgā bāzētais neatkarīgais krievu izdevums Meduza. Atsaucoties uz saviem avotiem, izdevums informēja, ka valsts un citi varai lojālie mediji saņēmuši Krievijas prezidenta administrācijas uzdevumu uzsvērt savās publikācijās iespējamās “Ukrainas pēdas” teroraktā. Ukraina un ASV, kas neilgi pirms terorakta bija brīdinājušas Krieviju par šādu uzbrukumu iespējamību, iepriekš noliegušas ukraiņu iesaisti teroraktā.
Šādi maldi izplatīti arī citās valstīs. Piemēram, spāņu faktu pārbaudes medijs Maldita rakstīja par dezinformāciju, ka aiz terorakta Maskavas apgabalā stāv Ukraina.
Secinājums: Šobrīd nav pierādījumu, ka par teroraktu Maskavas apgabalā būtu atbildīga Ukraina vai ASV. Par teroraktu atbildību uzņēmās ar Islāma valsti saistītais teroristu grupējums ISIS-K, publicējot dažādus materiālus aģentūrā Amaq. Starp tiem ir paziņojumi ar notikumu aprakstu, teroristu fotogrāfija un videoieraksts, ko, kā noprotams, veikuši paši teroristi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
