Vairāk nekā divi tūkstoši Facebook lietotāju dalījušies ar diviem identiskiem ierakstiem par to, ka no šā gada pārtikas produktos drīkst izmantot kukaiņus: mājas circeņus un miltu melnuļus. Tā nav taisnība, jo Eiropas Savienībā (ES) šos kukaiņus atļauts lietot jau divus gadus. Tāpat nepamatots ir ierakstos paustais, ka tie var būt kaitīgi cilvēka veselībai.
Ierakstā teikts:
“Atcerēsimies, ka no 24. janvāra pārtikas produktus, kuru pamatā ir kukaiņu pulveris, varēs pārdot un iegādāties visā Eiropas Savienībā. Vēl viens iemesls rūpīgi izlasīt etiķetes! Uz sienāžu miltiem būs uzraksts ACHETA DOMESTICUS, taču pievērsiet uzmanību arī uzrakstam TENEBRIO MOLITOR.”
Puspatiesība
Abus ierakstā minētos kukaiņus noteiktu pārtikas produktu sastāvā drīkstēja izmantot jau pirms 24. janvāra. ES pārtikas tirgū kaltētus miltu melnuļus (Tenebrio molitor) apstiprināja jau no 2021. gada jūnija, bet saldētā, žāvētā un pulverī maltā veidā – no 2022. gada marta. Savukārt mājas circeņus (Acheta domesticus) atļauts lietot kopš 2022. gada. Iespējams, pārpratums radies, jo pērn no 24. janvāra pārtikā apstiprināts arī daļēji attaukots mājas circeņu pulveris.
Nav pamata uztraukumam, ka šie kukaiņi tagad bieži būs pārtikas produktos, jo tiem ir noteikts datu aizsardzības laiks jeb laiks, kurā tos izmantot drīkst tikai noteikti uzņēmumi. Šajā gadījumā līdz 2027. gadam abus kukaiņus produktos iekļaut varēs tikai Nīderlandes uzņēmums Fair Insects BV.
Tālāk ierakstā stāstīts, ka kukaiņu ēšana varot kaitēt veselībai:
“Informēsim sevi, pirms iegādājamies produktus, kas var kaitēt mūsu veselībai!”
Trūkst konteksta
Kukaiņu lietošana uzturā pati par sevi netiek uzskatīta par kaitīgu cilvēku veselībai. Līdzīgi kā citiem dzīvnieku produktiem drauds veselībai no kukaiņiem var rasties, ja tie audzēti neadekvātos apstākļos vai baroti ar sabojājušos vai piesārņotu ēdienu. Tāpat risks pastāv, ja kukaiņi uzturā lieto ar pesticīdiem apstrādātus augus. Ja audzētavas ir nehigiēniskas, kukaiņos, var savairoties parazīti. Taču tāpat ir ar jebkuru dzīvnieku audzētavām. Līdz galam neskaidrs jautājums ir, vai kukaiņos nav smago metālu, kas var kaitēt vairākām cilvēka orgānu sistēmām. Smago metālu daudzums ir atkarīgs no kukaiņa sugas, augšanas stadijas, barības un dzīvnieku audzēšanas apstākļiem.
Šie riska faktori ir vairāk aktuāli valstīs, kurās kukaiņu audzēšanai nav izstrādāti drošības standarti un noteikumi. Savukārt ES cilvēkiem paredzētajiem produktiem, kas satur kukaiņus, attiecas tie paši ES noteikumi, kas uz citu dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Produktam un ražošanas procesam jāatbilst higiēnas un citām drošuma prasībām, turklāt ražotājiem jāievēro dzīvnieku labturības noteikumi. Audzētāji nedrīkst izmantot bojātu barību un viņiem regulāri jāpārbauda, vai kukaiņi nesatur potenciāli bīstamas vielas: pesticīdus, smagos metālus, mikotoksīnus u.c.
Pagājušajā gadā sociālajos medijos maldināja par kukaiņos esošo vielu hitīnu, kas lielā daudzumā atrodama arī sēnēs. Kāda uztura influencere tolaik stāstīja, ka tā izraisa vēzi, vilkēdi un citas kaites. Par to, kāpēc šāds apgalvojums nav pamatots, Re:Check rakstīja šeit.
Ierakstā uzņēmums Lidl nosaukts par vienu “no lielākajiem šo mēslu tirgotājiem”.
Nav taisnība
Lidl Latvija Komunikācijas nodaļas pārstāvis Ingars Rudzītis sarakstē ar Re:Check apgalvoja, ka uzņēmuma veikalos patlaban nepārdod nevienu produktu, kura sastāvā ir mājas circeņi vai miltu melnuļi.
Secinājums: ES miltu melnuļus un mājas circeņus pārtikas produktos drīkst izmantot jau divus gadus. Nav pamata apgalvot, ka tie ir kaitīgi veselībai. Lidl Latvija norāda, ka Latvijā uzņēmums nepārdod produktus, kuru sastāvā ir šie kukaiņi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
