Nacionālo apvienību nupat pametušais Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins arī šogad ikgadējās ārpolitikas debatēs argumentēja pret Eiropas Savienību un tās zaļo kursu un tāpat kā pirms gada izmantoja nepatiesus un maldinošus apgalvojumus. Šoreiz viņš, piemēram, nepamatoti stāstīja, ka Latvija atsakās no kūdras ieguves un tas radīšot 270 miljonu eiro robu Latvijas eksportā. Deputāts arī vedināja domāt, ka zemniekiem būs jāmaksā sodi, ja viņi nebūs iegādājušies elektroautomašīnas.
Pirms gada Kiršteins Saeimas ārpolitikas debatēs stāstīja, ka klimata sasilšanas galvenie iemesli ir saules aktivitāte un dažādi vidē notiekoši dabiski procesi, nevis cilvēka darbības rezultātā radītās siltumnīcefekta gāzes. Viņš ar maldinošiem argumentiem kritizēja dažādas ES zaļās politikas iniciatīvas. Līdzīgi deputāts izteicās šā gada debatēs. Turklāt šoreiz Kiršteina runa guva lielu atsaucību arī sociālajos medijos, kur to plaši pārpublicēja cita opozīcijas partija Latvija pirmajā vietā (LPV). Arī tās retorikā pēdējā laikā izskanējuši maldinoši apgalvojumi par klimatu un vēršanās pret ES politiku. Ar LPV un tās pārstāvju publicētajiem Kiršteina runas video fragmentiem Facebook dalījušies vairāki simti cilvēku, bet TikTok viens no tiem sasniedzis pat 43 tūkstošus skatījumu.
Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Re:Check izvērtēja vairākus Kiršteina apgalvojumus. Ar e-pasta un īsziņu palīdzību lūdzām arī paša deputāta komentāru, bet viņš atbildes nesniedza un arī uz telefonzvaniem neatbildēja.
Vai Latvija atteikusies no kūdras ražošanas?
Nav taisnība
Kiršteins ārpolitikas debatēs runāja par kūdras nozari:
”Un tad, Kariņa kungs, jūsu ministrs Plešs aizbrauca uz Briseli, nesaskaņojot ne ar Saeimu, ne ar Latvijas vēlētājiem, un parakstīja vienošanos, ka mēs aizliedzam kūdru 2030. gadā, saņemot tur kaut kādus santīmus, nē, piedošanu, tur kaut kādu 150 eiro kompensāciju. Ja, kūdru eksportējot uz ārzemēm, Latvijas lauksaimnieki gadā saņem jau kaut kur pie 270 miljoniem. Tātad, ja reizinām ar 10… starp divarpus miljardiem bija jābūt kompensācijām un trim miljardiem, ja.”
Par Eiropas zaļā kursa it kā negatīvo iespaidu uz kūdras eksportu izteikusies ir arī frakcijai nepiederošā deputāte Glorija Grevcova.
Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, 2022. gada vasarā Latvijas valdība lēma no 2030. gada pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi un tās izmantošanu enerģijas ražošanā. Tas paredzēts valdības apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā. Kiršteins maldināja par vairākiem šī lēmuma aspektiem.
Pirmkārt, lai gan kūdras ieguve netiek uzskatīta par ilgtspējīgu un klimatam draudzīgu, Latvija atsakās nevis no visas, bet tikai enerģētiskās kūdras ieguves. Joprojām drīkstēs iegūt kūdru, kas paredzēta izmantošanai lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā. 2022. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādīja, ka lēmums neparedz kopējā kūdras ieguves apjoma samazināšanu. Enerģētiskā kūdra veido pavisam nelielu daļu no kopējā Latvijā iegūtās kūdras apjoma – piemēram, 2020. gadā tikai 0,5%. Absolūti lielākā daļa jeb 95% domāti dārzkopības vajadzībām.
Otrkārt, atteikšanās no enerģētiskās kūdras nesamazinās kūdras eksportu par 270 miljoniem eiro, jo Latvija enerģētisko kūdru nemaz neeksportē. Kā norādīts valdības apstiprinātajās Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēs 2020.–2030. gadam, “no Latvijas tiek eksportēti kūdras substrāti, frakcionēta fasēta kūdra dārzkopībai un kūdras drupne.” Latvija eksportē 93% no visas iegūtās kūdras. To, ka kūdru enerģijas ražošanai Latvija neeksportē, sarunā ar Re:Check apstiprināja arī Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.
Treškārt, pārtraucot ražot enerģētisko kūdru, Latvijai būs iespēja saņemt ES finansējumu 184,2 miljonu eiro apmērā, nevis “kaut kādu 150 eiro kompensāciju”, kā teica Kiršteins.
Vai nākotnē sodīs tos, ka brauc ar iekšdedzes dzinēju auto?
Trūkst konteksta
Kiršteins stāstīja:
“Bet ar to arī vēl nekas nebeidzās. Ģeniālākais lēmums, ko ir pieņēmis Eiropas Parlaments, – 2035. gadā aizliegs iekšdedzes auto ražot. (..) Mēs maksājam sodus… tagad maksāsim… liksim maksāt mazajiem zemnieciņiem ar dīzelīšiem sodus, ka viņi nav iegādājušies elektroautomobili? Kas tas ir?”
Kiršteina teiktais ir pārprotams. Lai gan no 2035. gada ES tiks izbeigta jaunu iekšdedzes automašīnu tirgošana, nevienu nav plānots sodīt par braukšanu ar jau iepriekš iegādātu iekšdedzes dzinēja automobili. “Šie noteikumi neattiecas uz esošajām automašīnām. Ja tagad iegādājaties jaunu automašīnu, ar to varat braukt līdz tās kalpošanas laika beigām,” skaidrots Eiropas Parlamenta preses relīzē. Tāpat cilvēki drīkstēs pirkt un pārdot lietotus iekšdedzes dzinēja automobiļus.
Jāpiebilst, ka aizliegums attieksies tikai uz pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, nevis, piemēram, lauksaimniecības tehniku. Tāpēc nav saprotams, kādēļ Kiršteins runā par zemniekiem.
Vai vairāk CO2 atmosfērā nāk par labu augiem?
Trūkst konteksta
Kiršteins arī maldināja par ogļskābās gāzes (CO2) ietekmi uz augiem un dabu:
“CO2 jeb ogļskābā gāze ir augu barība un bez ogļskābās gāzes nav nekādu dzīvības formu, un tā ir visa dzīvā pamatā. Globālā sasilšana neizraisa katastrofu. Tieši otrādi. CO2 palielinoties, pieaug raža, samazinās tuksnešu platība (to rāda satelīta sakari) un tā tālāk.”
Kiršteina teiktajam trūkst būtiska konteksta – ogļskābās gāzes ietekme uz augiem nav tikai pozitīva, kā viņš stāsta.
Lai iegūtu enerģiju, augi izmanto saules gaismu un ogļskābo gāzi. Šo procesu sauc par fotosintēzi. Laboratorijas apstākļos paaugstināta CO2 koncentrācija veicina fotosintēzi un augu augšanu, taču dabā viss nav tik vienkārši.
CO2 ir siltumnīcefekta gāze, proti, tā izraisa globālo sasilšanu, savukārt augam pārāk augsta temperatūra mazina fotosintēzes efektivitāti. Turklāt papildu CO2 pozitīvais iespaids uz augšanu var pazust, ja augam trūkst citas uzturvielas – slāpekļa. Tas ir būtiski, jo, kā norāda pētnieki žurnālā Nature Ecology and Evolution, pēdējo 40 gadu laikā savvaļas augiem būtiski sarukusi šīs vielas pieejamība. Pēc viņu aplēsēm tas ir saistīts ar paaugstināto CO2 koncentrāciju atmosfērā un globālo sasilšanu. Pētījumos novērots, ka, par spīti lielākam augu izmēram, papildu CO2 būtiski samazina kultūraugu uzturvērtību: olbaltumvielu daudzumu, minerālvielas un B grupas vitamīnus.
Augus apdraud arī citas klimata pārmaiņu sekas, piemēram, arvien biežāk sastopamie karstuma viļņi un ekstrēmais sausums, kas var samazināt kultūraugu ražu. Paaugstināta temperatūra arī, visticamāk, veicinās kaitēkļu un slimību izplatību.
Kiršteinam ir taisnība par tuksnešiem – pēdējo desmitgažu laikā tie ir kļuvuši zaļāki, taču pētnieki norāda, ka citās vietās paaugstināts CO2 un ar to saistītās klimata pārmaiņas veicina sausu teritoriju pārvēršanos tuksnešos.
Tāpat deputāts piesauca kādu klimata pārmaiņu noliedzošu grupu, “kur ir parakstījušies 1900 zinātnieku”. Pēc nosauktā parakstītāju skaita noprotams, ka runa ir par Clintel – bijušā naftas un gāzes ieguves uzņēmuma Shell sadarbības partnera Gusa Berkhauta organizāciju, kuras klimata deklarācijas parakstītāju vidū vairums nav nekādā veidā saistīti ar klimata pētniecību. Kiršteins debatēs īpaši izcēla vienu no viņiem – Nobela prēmijas laureātu fizikā Džonu Klauzeru, kurš ir valdes loceklis lobijorganizācijā CO2 Coalition, kas gadiem saņem ziedojumus no naftas magnātu Kohu ģimenes fondiem. Plašāk par Berkhoutu, Klauzeru, vairāk nekā 1000 “zinātniekiem” un viņu saistību ar fosilā kurināmā industriju Re:Check iepriekš rakstījis šeit.
Secinājums: Latvija iegūst un eksportē galvenokārt lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamo kūdru, un uz to atteikšanās neattiecas. Latvija neeksportē enerģētisko kūdru, tādēļ atteikšanās no tās neradīs 270 miljonu eiro robu eksportā. ES aizliegums no 2035. gada pārdot jaunas iekšdedzes dzinēja automašīnas attieksies tikai uz jauniem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerctransporta līdzekļiem. Klimata pārmaiņas apdraud dabu un kultūraugu ražu.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
