Augusta otrajā pusē NRA.lv publicēja rakstu par it kā daudzu zinātnieku parakstītu vēstuli Pasaules klimata deklarāciju. Tajā pausta nepatiesa informācija par klimata pārmaiņām. Septembrī šo vēstuli kā nopietnu dokumentu nekritiski pasniedza arī LA.lv. Abi portāli ignorē tās nezinātnisko saturu un noklusē dokumenta autoru saistību ar fosilā kurināmā ieguves uzņēmumiem.
Kas ir deklarācijas autori?
Pasaules klimata deklarācijas autori ir Nīderlandes organizācija Clintel, kas līdzīgas vēstules publicē jau kopš 2019. gada. Lai gan LA.lv organizāciju sauc par “neatkarīgu klimata sargsuni”, tai ir saiknes ar fosila kurināmā ieguves firmām. Piemēram, viens no tā dibinātajiem – pensionētais nīderlandiešu ģeofiziķis Gūss Berkhouts – desmit gadus strādājis fosilo degvielu firmā Shell un pēc tam dibinājis uzņēmumu Delphi Consortium, kurš veic seismiskos pētījumus fosilās degvielas uzņēmumiem. Nīderlandiešu pētnieciskās žurnālistikas platformas Pointer žurnālisti norāda, ka gadu gaitā Berkhouta projekti saņēmuši finansējumu no 30 dažādām naftas ieguves firmām, tostarp Shell, ExxonMobil, BP, Total un Aramco.
Patlaban vēstuli parakstījuši 1609 cilvēki, no kuriem vairums nav nekādā veidā saistīti ar klimata pētniecību. Daļa no viņiem ir saistīti ar fosilā kurināmā firmām vai institūtiem un domnīcām, kas no tām saņem ziedojumus. Sarakstā tikai 19 nosaukti par klimata zinātniekiem vai pētniekiem. Taču tas nenozīmē, ka viņiem šajā jomā ir izglītība vai ka viņi patiešām strādājuši klimata pētniecībā. Piemēram, viens no “klimata pētniekiem” Andrē Bijkerks ir pensionēts Nīderlandes Karalisko gaisa spēku virsnieks, kuram rīkā Google Scholar nav atrodama neviena zinātniska publikācija.
NRA izceļ, ka parakstītāju vidū ir Nobela prēmijas laureāts fizikā Džons Klauzers. Klauzers Nobela balvu saņēma par ieguldījumu kvantu fizikā. Viņš nav klimata pētnieks. NRA rakstā nemin, ka viņš jau pāris mēnešus ir CO2 Coalition valdes loceklis. Tā ir lobijorganizācijā, kas gadiem saņem ziedojumus no naftas magnātu Kohu ģimenes fondiem.
NRA arī citē vairākus deklarācijā paustus apgalvojumus, kas ir pretrunā ar zinātnieko literatūru un klimata pētnieku secināto.
Vai klimata pārmaiņu modeļi izrādījušies kļūdaini?
Nav taisnība
NRA rakstā teikts:
“Klimata modeļi kā globālās politikas instrumenti ne tuvu nav ticami.”
Tā nav taisnība. Kā 2019. gadā secināja zinātnieki akadēmiskajā žurnālā Geophysical Research Letters, lielākā daļa klimata pārmaiņu modeļu bijuši precīzi. Viņi izvērtēja to, cik lielā mērā piepildījušies 17 globālās temperatūras pārmaiņu modeļi, kas izstrādāti no 1970. līdz 2007. gadam. Vairāk nekā puse jeb 10 no 17 modeļiem atbilda reālajām temperatūras izmaiņām. Turklāt četri no neprecīzajiem modeļiem bija nevis nekorekti izstrādāti, bet vienkārši paredzēja citu klimatu ietekmējošu faktoru apmēru (piemēram, ka cilvēki mazāk vai vairāk ražos siltumnīcefekta gāzes). “Modeļu simulācijas no 1970. līdz 2007. gadam prasmīgi prognozēja, kā nākotnē mainīsies vidējā globālā Zemes virsmas temperatūra,” pētnieki norāda publikācijas secinājumos.
Vai globālajai sasilšanai nav saiknes ar dabas katastrofām?
Nav taisnība
Nākamais rakstā paustais arguments ir:
“Nav statistisku pierādījumu tam, ka globālā sasilšana pastiprina dabas katastrofas un pastāv ārkārtas situācija klimata jomā.”
Arī tā nav taisnība. Lielbritānijas meteoroloģijas dienests MetOffice un ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) skaidro, ka, pagājušā gadsimta laikā biežāk novērojami ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, stipri nokrišņi, karstuma viļņi, sausums, plūdi un vētras. Uz saikni starp ekstrēmu laikapstākļu biežumu norāda, piemēram, pētījumos balstītie ANO Starptautiskās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumi, neatkarīgi pētījumu apkopojumi un atsevišķi pētījumi par konkrētiem laikapstākļiem.
Vai paaugstināta CO2 koncentrācija ir labvēlīga dabai?
Trūkst konktesta
NRA raksta:
“Atmosfēras bagātināšana ar CO2 ir dabai labvēlīga.”
Lai iegūtu enerģiju, augi izmanto saules gaismu un ogļskābo gāzi (CO2). Šo procesu sauc par fotosintēzi. Laboratorijas apstākļos paaugstināta CO2 koncentrācija veicina fotosintēzi un augu augšanu, taču dabā viss nav tik vienkārši.
Pirmkārt, CO2 ir siltumnīcefekta gāze – tā izraisa globālo sasilšanu. Augam pārāk augsta temperatūra mazina fotosintēzes efektivitāti. Otrkārt, papildu CO2 pozitīvais iespaids uz augšanu var pazust, jo augsta atmosfēras CO2 koncentrācija un paaugstinātās temperatūras var negatīvi ietekmēt citas uzturvielas – slāpekļa – pieejamību. Tāpat augus apdraud citas klimata pārmaiņu, tostarp globālas sasilšanas, sekas, piemēram, arvien biežāk sastopamie karstuma viļņi un ekstrēmais sausums, kas var samazināt, piemēram, kultūraugu ražu. Paaugstināta temperatūra arī, visticamāk, ietekmēs kaitēkļu un slimību izplatību.
Jāpiebilst, ka, par spīti lielākam augu izmēram, pētījumos novērots, ka papildu CO2 būtiski samazina kultūraugu uzturvērtību: olbaltumvielu daudzumu, minerālvielas un B grupas vitamīnus.
Re:Check abu mediju redakcijām e-pasta sarakstē jautāja, vai tās pārbaudīja deklarācijā minēto apgalvojumu patiesumu un tās parakstītāju interešu konfliktus. LA.lv galvenā redaktora pienākumu izpildītāja Linda Tunte pēc būtības atbildi nesniedza, bet norādīja, ka raksts ir tulkojums no portāla The Epoch Times. LA.lv rakstu publicējis, jo “klimata jautājumi ir aktuāli un šķita interesants šis skatpunkts viedokļu dažādībai.” NRA redakcija Re:Check neatbildēja. The Epoch Times ir galēji labēji noskaņota interneta lapa, kurā regulāri tiek publicēta dezinformācija, piemēram, ka Covid potes palielinot mirstību, bet pati slimība esot Ķīnā radīts bioloģiskais ierocis.
Secinājums: NRA un LA.lv pārstāsta plaši pazīstamas klimata noliedzēju organizācijas deklarāciju, nesniedzot lasītājiem kontekstu par organizācijas saistību ar fosilā kurināmā ieguves firmām. Deklarācijā paustā informācija par klimata pārmaiņām neatbilst vairuma pasaules klimata pētnieku atzinumiem un zinātniskajai literatūrai. Lielākā daļa globālās temperatūras pārmaiņu modeļu bijuši precīzi. Pēdējo 150 gadu laikā palielinājies ekstrēmu laikapstākļu biežums un to būtiski ietekmējušas cilvēku radītās klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas apdraud dabu un kultūraugu ražu.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
