Nav taisnība apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Sociālajā medijā Facebook no jauna izplata vēstījumu, ka Ukraina it kā pārdevusi starptautiskiem uzņēmumiem DuPont, Cargill un Monsanto daļu savu lauksaimniecības zemju. Taču tie ir jau iepriekš atspēkoti maldi. Ukrainā lauksaimniecības zemes ar likumu ir aizliegts nodot ārzemju uzņēmumu īpašumā. To drīkst iegādāties ārvalstu kompāniju Ukrainā dibināti meitasuzņēmumi. Taču arī tiem nepieder tik daudz zemju, kā apgalvots ierakstā.
Kāds lietotājs no Latvijas 7. janvārī publicēja video par Krievijas sākto karu Ukrainā. Viņš to paraksta ar vārdiem: “Karš, miers un muļķi jeb kā muļķu zemes iedzīvotāji iznīcina Ukrainu un būs gatavi to darīt ar latviešiem.” Video redzams arī fragments no kādas bijušā ASV prezidenta brāļadēla, vides aizstāvja un vakcīnu pretinieka Roberta F. Kenedija juniora runas. Video pievienoti titri ar tulkojumu latviski.
Kenedijs juniors klāsta, ka ASV ar dažādiem nosacījumiem aizdevusi naudu Ukrainai, lai to atmazgātu un gūtu labumu sev. Viens no tiem esot, ka Ukrainai jāpārdod visi valstij piederošie aktīvi starptautiskām korporācijām, “ieskaitot visu tās lauksaimniecības zemi”. Viņš turpina:
“Viņi jau pārdeva 30% no tās [Ukrainas lauksaimniecības zemes]. Pircēji bija DuPont, Cargill un Monsanto. Kā jums liekas, kam pieder šīs firmas? Tieši tā – BlackRock. Decembrī prezidents Baidens izsludināja līgumu, lai atjaunotu Ukrainu. Un kā jums liekas, kam tika līgums? BlackRock.”
Tā nav taisnība un šiem apgalvojumiem nav nekādu pierādījumu. Maldi par to, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis it kā pārdevis 17 miljonus hektāru vai 28% valsts lauksaimniecības zemes jau iepriekš izplatījušies sociālajos medijos. Re:Check tos atspēkoja pērn oktobrī šeit.
Minētajā video informācijas avots nav norādīts. Taču visbiežāk maldinātāji kā avotu min kādu 2022. gada maija rakstu vietnē Australian National Review. Tas ir Austrālijas portāls, kas regulāri pārpublicē Krievijas valsts medija RT ziņas un izplata melus par Covid-19 vakcīnām. Šobrīd minētā raksta nobeigumā redzama piebilde ar kļūdas labojumu: “Norāde par 17 miljoniem hektāru bija kļūda, tie ir 1,7 miljoni.” Piebildē arī aicināts ņemt vērā, ka iespējamie uzņēmumi zemi neturot īpašumā uz sava vārda, bet izmantojot tam ieguldījumu fondus.
Lai gan patlaban nekustamā īpašuma tirgus ir atvērts, Ukrainas Zemes kodeksā noteikts, ka “lauksaimniecības zemes nedrīkst nodot ārvalstu pilsoņu, bezvalstnieku, ārvalstu juridisko personu un citu valstu īpašumā.” Taču tas neliedz ārzemju investoriem atvērt meitas uzņēmumus Ukrainā un lauksaimniecības zemi iegādāties ar to starpniecību.
Ukrainas lauksaimniecības tirgus analīzes uzņēmuma Latifundist publicētajā 100 lielāko zemes īpašnieku sarakstā nav ne ķīmijas uzņēmuma Dupont, ne pārtikas giganta Cargil, ne Monsanto. Pēdējais nepastāv kopš 2018. gada, kad to nopirka vācu firma Bayer. Faktu pārbaudes medijs FullFact sazinājies ar minētajiem uzņēmumiem un jautāja, vai tie iegādājušies zemi Ukrainā kopš prezidenta Zelenska stāšanās amatā 2019. gadā. DuPont un Bayer pārstāvji to nolieguši, bet Cargill neatbildēja.
Latifundist norādīja, ka 2022. gadā 350 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes piederēja Ukrainā reģistrētajam AgroProsperis, kas ir ASV privātā kapitālā firmas NCH Capital meitas uzņēmums. Latifundist raksta, ka ārzemju investīciju firmām pastarpināti pieder 3–4 miljoni hektāru jeb 7–9.5% no kopējām lauksaimniecības zemes platībām. Tātad nav pamata apgalvojumiem, ka Ukraina pārdevusi 30% lauksaimniecības zemju ārzemju korporācijām.
Re:Check jau rakstīja, ka Roberts F. Kenedijs juniors izplatījis maldus Covid-19 pandēmijas laikā. Pēc Krievijas pilnapmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī viņš iestājās pret ASV atbalstu Ukrainai, saucot to par “ASV karu pret Krieviju”. Tagad viņš iesaistījies cīņā par ASV prezidenta amatu.
Secinājums: Nav nekādu pierādījumu, ka Ukraina būtu pārdevusi starptautiskām korporācijām 30% savu lauksaimniecības zemju.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
