Puspatiesība- apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija neatbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu pastiprināt sodus autovadītājiem par ātruma pārsniegšanu, ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) publicēja ierakstu platformā X. Tajā viņš cita starpā norādīja, ka “burtiski katru dienu” saņemot informāciju par ceļu satiksmes negadījumu, kurā kāds gājis bojā. Tomēr dati to neapstiprina.

Satiksmes ministrs Briškens izvērstu ierakstu sociālajā medijā X (iepriekš Twitter) publicēja 13. decembrī. Todien Saeimas Juridiskajā komisijā skatīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Viens no skaļākajiem priekšlikumiem, kuru komisija neatbalstīja, paredzēja iespēju atņemt tiesības, ja atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par 31 – 40 kilometriem stundā. Atbalstu neguva arī Briškena iesniegtie priekšlikumi piemērot brīdinājumu autovadītājiem par atļautā ātruma pārsniegšanu līdz 5 km stundā un 10 eiro sodu par ātruma pārsniegšanu no 6 līdz 10 km stundā. Viņš ierakstā pauda nožēlu par komisijas lēmumiem un pamatoja, kāpēc svarīgi samazināt vidējo braukšanas ātrumu uz ceļiem. Ministrs arī rakstīja:

Es burtiski katru dienu saņemu ziņu par satiksmes negadījumu, kur kāds ir gājis bojā. Situācija gadiem ilgi nav uzlabojusies. Mums nav laika juridiskam perfekcionismam.

Avots: Ekrānuzņēmums no X.

Pēdējos gados situācija bojā gājušo skaita ziņā Latvijā tiešām neuzlabojas. Pērn bijis vienīgais spējais samazinājums pēdējo desmit gadu laikā, bet vairākus iepriekšējos gadus bojā gājušo skaits pat audzis. Re:Check par to detalizēti rakstīja šī gada martā, kad situāciju labāku, nekā tā ir, attēloja iepriekšējais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība). Arī šogad, lai gan gads vēl nav galā, bojāgājušo ir vairāk nekā pērn.

Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits*

Valsts policijas informācija liecina, ka pērn jeb 2022. gadā gāja bojā 115 cilvēki, bet 2021. gadā – 146. Dati: CSDD

Taču Briškena rakstītais, ka ceļu satiksmes negadījumos katru dienu ir bojā gājušie, neatbilst faktiem. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati  liecina, ka šogad līdz 10. decembrim jeb 344 dienās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājis 141 cilvēks. Tātad nevar apgalvot, ka bojā gājušie bijuši katru dienu. To neapstiprina arī dati par pēdējiem 15 gadiem.

Tā kā Briškens ir satiksmes ministra amatā no šī gada 15. septembra, aplūkojām CSDD informāciju par šo gadu pa mēnešiem. Septembrī ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā 19 cilvēki, oktobrī – 11, novembrī – 17. 

 Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits 2023. gadā

Avots: CSDD

Re:Check jautāja satiksmes ministra padomniekam Edgaram Klētniekam, uz kādiem datiem ministrs balstījās, apgalvojot, ka “burtiski katru dienu saņem ziņas” par bojā gājušajiem uz ceļa. Viņš atbildēja, ka ministrs nesaņēma ziņas par mēnešiem, kuros vēl nebija amatā. Savukārt kā piemēru viņš norādīja novembri, kurā bija 21 darba diena un 17 bojā gājušie: “Par laimi, tā nav katra diena, kad mēs saņemam šādas ziņas, bet šādai valodas lietojuma atšķirībai nevajadzētu mazināt sabiedrības un īpaši politiķu attieksmi pret ceļu drošību.” Pilno atbildi lasiet šeit.

Secinājums: Taisnība, ka situācija ceļu satiksmes drošībā bojā gājušo skaita ziņā Latvijā pēdējos gados nav uzlabojusies. Tā ir viena no sliktākajām Eiropas Savienībā. Taču Briškena apgalvojums par to, ka bojā gājušie uz Latvijas ceļiem būtu katru dienu, ir pārspīlēts un neatbilst faktiem.


Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.