Satversmes spēku nosaka oficiāla publikācija, nevis tās oriģināls

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Latvijas Satversmes oriģināla meklēšana un Latvijas kā valsts apšaubīšana jau vairākus gadus aizrāvusi virkni dezinformatoru. Pēc viņu teiktā, ja nav atrodams likuma oriģināls, Latvijas nav un nav jāseko tās likumiem. Novembra beigās šo ideju no jauna izplatīja kāds pazīstams maldinātājs, taču tai nav nekāda pamata. Lai gan Latvijas pamatlikuma oriģināls tiešām nav atrodams, tas neko neliecina par Satversmes leģitimitāti.

Video autors stāsta:

“Nekad nesakiet “mūsu valsts”, jo neesat ne viņu dibinājuši, neesat pat redzējuši savā dzīvē tik daudz kā valsts deklarāciju. Tāpēc, ka tādas neeksistē. Jūs varat vienīgi atvērt likumi.lv un redzēt dzeltenu lapiņu.”

Tālāk video redzami klipi, kuros tā autors Latvijas politiķiem jautā par Satversmes oriģināla atrašanās vietu un norāda, ka tā nav ne Latvijas vēstures muzejs, ne Nacionālais arhīvs, ne Saeimas nams.

Re:Check par Satversmes oriģinālu rakstīja jau 2021. gadā (šeit). Tolaik jurists Jānis Pleps, kurš patlaban ir Augstākās tiesas tiesnesis, Re:Check skaidroja, ka Satversme tāpat kā citi likumi stājas spēkā pēc publicēšanas. Proti, Satversme juridisku spēku iegūst pēc tās publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā.

To pērn norādījusi arī VSIA Latvijas Vēstnesis izdotā žurnālā Jurista vārds galvenā redaktore juriste Dina Gailīte: “Nevis likumdevēja balsojums, bet jaunpieņemtā normatīvā tiesību akta izsludināšana un no tās izrietošais spēkā stāšanās brīdis ir noslēdzošais likumdošanas procesa posms. Tiesiskā nozīmē tieši publiski oficiāli izsludinātais teksts ir likuma “oriģināls”, kas ir visiem saistošs.”

Sākotnēji Latvijā likumu izsludināšanas funkciju pildīja 1918. gada decembrī aizsāktais izdevums Pagaidu Valdības Vēstnesis. Tā pirmajā numurā norādīts, ka “Pagaidu Valdības Vēstnesī iespiestiem likumiem un rīkojumiem būs oficiāla un autentiska nozīme.” 1920. gada augustā izdevums pārtapa par Valdības Vēstnesi. Latvijas Republikas Satversmi pieņēma 1922. gada 15. februārī, bet valdības oficiālajā laikrakstā to pirmoreiz publicēja 30. jūnijā. Publikācijā norādīts, ka Satversme stājas spēkā 1922. gada 7. novembrī pulksten 12.00.

Kopš 1993. gada likumus un citus Saeimas un Ministru kabineta pieņemtos tiesību aktus izsludina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis; patlaban tas iznāk tikai elektroniskā formātā vietnē vestnesis.lv.

Jāpiebilst, ka “dzeltenā lapiņa”, par kuru runā video autors, ir 1920. gada maijā pieņemtā Deklarācija par Latvijas valsti. Tā nosaka, ka “Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu” un ka “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”

Foto: Deklarācija par Latvijas valsti. Avots: Ekrānuzņēmums no likumi.lv

Secinājums: Latvijas Republikas Satversmes oriģināls nav atrodams, taču valsts pamatlikumu 1922. gadā publicēja valsts oficiālais izdevums Valdības Vēstnesis. Tieši šī publikācija Satversmei dod juridisku spēku. Tas, ka Latvijas pamatlikuma oriģināls nav atrodams, nenozīmē, ka valsts neeksistē vai ka Satversme nav likumiski saistoša.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

^{Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.} 

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.