Puspatiesība- apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta
Sociālā medija Facebook lietotāji dalās ar kādu citātu, kurā teikts, ka katru dienu Latvijā nomirst par 18 cilvēkiem vairāk nekā piedzimst un no valsts aizbrauc par 22 cilvēkiem vairāk nekā iebrauc. Taču citāts ir sešus gadus vecs, līdz ar to nesniedz korektu ainu par demogrāfijas rādītājiem. Pašlaik mirstības un dzimstības attiecība ir vēl vairāk pasliktinājusies, turpretim atbraukušo un aizbraukušo attiecība – būtiski uzlabojusies.
Ekrānšāviņā, ar kuru dalījušies vairāk nekā 700 cilvēku, teikts:
“Katru dienu Latvijā nomirst par 18 cilvēkiem vairāk nekā piedzimst. Un par 22 cilvēkiem vairāk izbrauc nekā iebrauc. Tātad katru dienu mēs zaudējam 40 cilvēkus. Drīz šis resurss izbeigsies.”
Facebook ierakstā nav norādīts, ka tas ir citāts no 2017. gadā publicēta teksta. Šos vārdus portāla Jauns.lv publicētā intervijā toreiz teica Viesturs Rudzītis. Pilns intervijas teksts atrodams šeit.
Tolaik Rudzīša sauktie demogrāfijas rādītāji aptuveni atbilda patiesībai. Tagad situācija ir mainījusies.
Cik piedzimst un nomirst?
Summārais dzimstības rādītājs jeb piedzimušo skaits uz vienu sievieti pēdējos gados samazinājies nedaudz, taču kopējais jaundzimušo skaits ar katru gadu samazinās būtiski. Iemesli ir divi: pirmkārt, iepriekšējās desmitgadēs no Latvijas aizbrauca liels to cilvēku skaits, kuri tagad varētu radīt bērnus; otrkārt, dziļā demogrāfiskā bedre 1990. gados. Par to Re:Baltica savulaik rakstīja šeit.
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šogad pirmajos desmit mēnešos vidēji dienā ir piedzimuši 39 bērni, bet miruši – 74 cilvēki. Tātad nomirst par vidēji 35 cilvēkiem vairāk nekā piedzimst. 2022. gadā piedzima vidēji 44 cilvēki, bet nomira – 84 cilvēki dienā, tātad nomira par vidēji 40 vairāk. Dati par iepriekšējiem gadiem redzami šeit, taču jāņem vērā, ka 2020. gadā un īpaši 2021. gadā Covid-19 dēļ bija būtiski augstāka mirstība.
Cik atbrauc un aizbrauc?
Tātad dzimušo – mirušo skaita attiecība ir ievērojami pasliktinājusies, savukārt migrācijas ietekme uz kopējo iedzīvotāju skaitu pēdējo piecu gadu laikā – būtiski uzlabojusies.
2022. gads Krievijas Ukrainā sāktā kara dēļ migrācijā bija netipisks, jo uz dzīvi Latvijā pārcēlās 23,5 tūkstoši ukraiņu bēgļu. Līdz ar to kopējais migrācijas saldo pēc daudziem gadiem bija pozitīvs un vidēji vienā dienā Latvijā iebrauca par 60 cilvēkiem vairāk nekā izbrauca.
Taču iebraukušo un izbraukušo attiecība jeb migrācijas saldo ir uzlabojies arī iepriekšējos gadus, kad bēgļu straumes uz Latviju nebija.
Iebraukušo un izbraukušo skaits
Dati: CSP
2021. gadā, tātad vēl pirms Krievijas sāktā kara, no Latvijas aizbrauca par 286 cilvēkiem vairāk nekā pārcēlās šurp uz dzīvi. Salīdzinājumam 2016. gadā, par kuru intervijas fragmentā, visticamāk, runāja Rudzītis, aizbrauca par 12,3 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā atbrauca. Šie dati redzami šeit.
Secinājums. Šogad Latvijā vidēji dienā piedzimst par 35 cilvēkiem vairāk nekā nomirst, savukārt iebraukušo un izbraukušo skaits par šo gadu vēl nav zināms. Līdz ar to nav zināms, cik cilvēku vidēji dienā Latvija kopumā zaudē. Pērn Latvijā iebrauca 23,5 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, līdz ar to, pat būtiski krītoties jaundzimušo skaitam, kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits ievērojami pieauga – vidēji par 20 cilvēkiem dienā. Taču migrācijas saldo bija būtiski labāks nekā attēlā redzamajos skaitļos arī pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā un 2022. gadā no Latvijas aizbrauca tikai par 286 cilvēkiem vairāk nekā atbrauca.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
