Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Facebook lietotāji dalās ar ierakstu par to, kā savulaik Latvijas valdība esot apzināti atteikusies no jaunu vilcienu vagonu pasūtīšanas vietējam uzņēmumam Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR), tādā veidā likvidējot savu ekonomiku un atbalstot svešu. Tas ir maldinoši, jo līgumu ar RVR tolaik neturpināja lielo izmaksu dēļ un tāpēc, ka uzņēmums, iespējams, pastarpināti piederēja baņķierim un Krievijas pilsonim Vladimiram Antonovam, kurš vēlāk vairākās valstīs tika tiesāts par liela apmēra naudas piesavināšanos.
Facebook ierakstā redzama fotogrāfija ar vecu un jaunu vilcienu un teikts:
“Cēlajā bildē attēlots klasisks LV veiksmes stāsts – likvidēt visu savu ražošanu un iepirkt importu.”
Ieraksta autors Aivis Vasiļevskis, kurš ir sodīts par Krievijas Ukrainā sāktā kara attaisnošanu un etniskā naida provocēšanu (šeit), it kā atstāsta vairāk nekā desmit gadus vecus notikumus saistībā ar neveiksmīgo pasažieru vilcienu vagonu iepirkumu.
Viņš raksta, ka pirmais konkurss par jaunu vilcienu iepirkumu tika izsludināts vēl 2009. gadā:
“Toreiz RVR bija apņēmības pilna atjaunot šo ražotni tepat pie mums, viņi piedalījās šajos konkursos, viņiem bija noslēgts līgums ar spāņu CAF, bet 65% darbu tiktu veikti Rīgā un tas nozīmētu jaunas darbavietas un vietējo ražošanu. Bija arī plānots sadarbība ar slaveno Kanādas “Bombardier”. tika apsvērta arī dzinēju ražošana uz vietas un tas kopā radītu ap 5000 darbavietas, eksportu uz ārzemēm. Vai tad Latvijai to vajadzēja? Protams, ka nē.”
Vasiļevskis kā vienu no informācijas avotiem izmanto bijušā Latvijas Komunistiskās partijas vadītāja Alfrēda Rubika viedokli par konkursu un piebilst, ka “greizo spoguļu karaļvalstī elite ir tie, kas visu iznīcina, kamēr saimnieciskiem cilvēkiem pienākas cietums par savu pārliecību”. Savukārt komentāros vairāki cilvēki viņam piebalso, ka Latvijā visu “iznīcina un grauj”.
Vasiļevskis ieraksta ilustrēšanai izmanto virsrakstus no mediju rakstiem, kur atspoguļots RVR viedoklis. Taču ierakstā trūkst svarīgas informācijas par to, kāpēc tolaik valsts tomēr nolēma vagonus no RVR nepirkt. Notikumu izklāsts un to konteksts arvien atrodams vairāku mediju materiālos.
Kā notika jauno vilcienu konkurss?
Konkursu par jaunu vilcienu piegādi valsts uzņēmums Pasažieru vilciens (PV) izsludināja 2009. gadā, teikts žurnāla Ir sagatavotajā notikumu izklāstā (šeit). Sākotnēji RVR pieteicās konkursā kopā ar Francijas uzņēmumu Bombardier, taču piedāvājums bija netradicionāls. Proti, RVR bez pietiekamām tehnoloģiskajām iespējām un finanšu resursiem bija ģenerāluzņēmējs, savukārt Bombardier tikai apakšuzņēmējs. Šā iemesla dēļ vērtēšana ieilga, bet vēlāk Bombardier no dalības atteicās, jo nepiekrita prasībai uzņemties solidāru atbildību par līguma izpildi.
Pēc Saeimas vēlēšanām 2011. gadā tika nomainīta gan Pasažieru vilciena vadība (par tā vadītāju kļuva vēlāk šā iepirkuma krimināllietā sodītais Nils Freivalds no LPP/LC), gan konkursa komisijas sastāvs, un vairākkārt izskanēja norādes uz politisko ietekmi. Par konkursa uzvarētāju tika atzīts Spānijas uzņēmums CAF, kas RVR bija piesaistījis kā apakšuzņēmēju. Taču uzreiz pēc tam vairāki iesaistītie norādīja, ka konkurss nav noticis godīgi un valstij izdevīgi. 2012. gada aprīlī Pasažieru vilciens parakstīja iepirkuma līgumu, taču tas tā arī nekad netika īstenots.
Kāpēc iepirkuma nebija?
Iemesli līguma pārtraukšanai bija vairāki. Jau pirms līguma parakstīšanas slepenā ziņojumā valdībai bija atzīts, ka tas valstij radīs zaudējumus līdz 34 miljoniem eiro gadā. Kā norāda Ir, Finanšu ministrija bija secinājusi, ka līgums neatbilda konkursa nolikumam un valdības mandātam un “šis ir gadījums, kas varēja beigties kā apzeltīti vilcieni”. Par to, ka līgums ir pretrunā ar Eiropas Komisijas nosacījumiem un tāpēc Latvija var nesaņemt ES finansējumu, vēl pirms līguma noslēgšanas bija brīdinājusi arī EK.
Medijos atrodams, ka vēl viens iemesls iepirkuma tālākai nevirzīšanai bija iespējamie Rīgas vagonbūves rūpnīcas īpašnieki. Jau 2009. gadā vairāk nekā divas trešdaļas RVR akciju iegādājās ārzonā reģistrēts uzņēmums un tika izteikti minējumi, ka tā patiesais labuma guvējs ir vēlāk notiesātais uzņēmējs, tolaik Latvijas Krājbankas īpašnieks Vladimirs Antonovs. 2011. gada decembrī jau dažus mēnešus pirms vilcienu iepirkuma līguma parakstīšanas tiesa atzina Latvijas Krājbankas maksātnespēju un banka bankrotēja. Tajā vairāk nekā 200 tūkstoši klientu bija noguldījuši ap 570 miljoniem latu. Daudzi, tajā skaitā vairāki desmiti pašvaldību un sabiedrībā populāri cilvēki, noguldīto naudu neatguva. 2021. gadā pirmās instances tiesa Latvijā Antonovu un bankas prezidentu Ivaru Priedīti atzina par vainīgiem par 27 miljonu eiro piesavināšanos. 2018. gadā mediji rakstīja, ka Antonovs tiesā Krievijā atzinies arī bankas Sovetskij izlaupīšanā.
2021. gadā tiesa atzina toreizējo Pasažieru vilciena valdi par vainīgu ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā, slēdzot vilcienu iepirkuma līgumu, kas valstij nodarījis 1,5 miljonu eiro zaudējumus.
Secinājums: Nav nekāda pamata apgalvot, ka līgums par jaunu vilcienu piegādi ar Rīgas vagonbūves rūpnīcu netika īstenots tāpēc, lai iznīcinātu vietējo ekonomiku. RVR par vienu no uzvarētājiem tika atzīts apšaubāmā un valstij neizdevīgā konkursā, kurā netika ievērotas ES noteiktās prasības. Uzņemoties līguma izpildi, valsts būtu varējusi zaudēt ES finansējumu. Tolaik nebija skaidrības arī par RVR īpašniekiem, un pastāvēja aizdomas, ka patiesais labuma guvējs ir bankrotējušās bankas īpašnieks, vēlāk par liela apjoma līdzekļu izkrāpšanu tiesātais Vladimirs Antonovs.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
