Skolās, kur šogad norit pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, trešdaļai ir grūtības sazināties latviski. Daugavpilī situācija ir līdzīga kā citur.
Kad īsi pirms jaunā mācību gada Daugavpilī runājam ar topošo septītklasnieku Artjomu Terjohinu un viņa tēti Pāvelu, lielu satraukumu par gaidāmajām izmaiņām – pāreju uz mācībām tikai valsts valodā – viņos nejūt. Mūsu sarunā latviski puisis atbild gandrīz tikai ar “jā” un “nē”. Arī klasesbiedru valodas zināšanas esot trūcīgas (“daudzi nesaprot, ko jautā”). Taču mācībās Artjoms vienmēr bijis starp labākajiem un ģimene reformu atbalsta.