Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica pirmajā instancē uzvarējis lietā pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kas atteicās sabiedrību iepazīstināt ar izbeigto lietu materiāliem, izmeklējot “Latvijas Attīstībai” iespējamus finansēšanas pārkāpumus pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām.
KNAB 2022.gada aprīlī paziņoja, ka par LA iespējamu nelikumīgu finansējumu ierosinātas 13 administratīvās lietas, no kurām četras izbeigtas, bet vēl divās iestājies noilgums. Re:Baltica pieprasīja izbeigto lietu materiālus, lai varētu pārliecināties par biroja darba kvalitāti, bet tas atteicās, paziņojot, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija un sabiedrība ir pietiekami informēta ar publikāciju ziņu aģentūrā LETA. Re:Baltica par atteikumu vērsās tiesā.
Administratīvā rajona tiesa šā gada 14.jūlijā nolēma, ka birojam jāizsniedz Re:Baltica administratīvo pārkāpuma lietu materiāli, ko tas izbeidza, pārbaudot LA iespējamo nelikumīgo finansēšanu. KNAB lēmumu vēl var pārsūdzēt kasācijas instancē un šobrīd vērtējot, vai to darīt, birojs paziņoja Re:Baltica.
“Mēs reti vēršamies tiesā, jo tas ir darbietilpīgi un ilgi, kam žurnālistiem nereti nav laika. Taču darām, ja redzam, ka lēmums var būt svarīgs visai nozarei,” skaidro Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga. “Šajā gadījumā bija svarīgi panākt, lai iestādes beidz formāli atrakstīties un bez pietiekama pamata klasificēt informāciju savu ērtību labad. Otrkārt, mums liekas svarīgi panākt, ka izbeigtu administratīvu pārkāpuma lietu materiāli ir pieejami sabiedrībai tāpat kā kriminālprocesos, īpaši, ja tie attiecas uz partiju finansēšanu.”
Tiesa spriedumā pamato, ka partiju finansēšanas izmeklēšanas lietās nepieciešama atklātība, jo slēpts finansējums apdraud demokrātiju un ļauj šauram personu lokam būtiski ietekmēt politisko procesu savās individuālajās interesēs. Sevišķi svarīga šāda pārbaude ir situācijās, kad partijas biedri publiski paziņojuši par iespējamiem nelikumīgiem maksājumiem (par nelikumīgu finansējumu birojā vērsās toreizējais apvienības “Attīstībai/Par!” deputāts Māris Mičerevskis).
Turklāt divas no administratīvā pārkāpuma lietām KNAB izbeidza, jo deviņus mēnešus pēc to sākšanas nespēja pieņemt nekādu lēmumu.Viens no Re:Baltica argumentiem bija vajadzība pārliecināties par biroja izmeklēšanas darba kvalitāti.
To, ka administratīvā pārkāpuma lietas uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju, 2021. gada novembrī bija nolēmis KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Re:Baltica argumentēja, ka izbeigtu krimināllietu materiāli medijiem pēc pieprasījuma ir izsniedzami, bet administratīvā pārkāpuma lietas ir salīdzinoši mazsvarīgākas, līdz ar to nav pamata uz tām attiecināt citus nosacījumus.
Tiesa noraidījusi biroja argumentus, ka visa ar ziedotāju un administratīvajām pārbaužu lietām saistītā informācija automātiski būtu uzskatāma par privātu un aizsargājamu. Ziedotāja identifikāciju jau paredz likums, publicējot personas vārdu un citus datus publiski pieejamā datu bāzē. Pārējā informācija birojam būtu bijusi jāvērtē, jo jau pastāv tiesas spriedums (Re:Baltica pret Rīgas domi – red.), kurā sabiedrības leģitīmās intereses ir vērtētas augstāk par privātpersonas datu aizsardzību (runa ir par Rīgas domes nodibinājumiem, kuros Nila Ušakova vadībā bija iekārtoti Saskaņas atbalstītāji un viņa tēla veidotāji un kuru atalgojuma datus dome Re:Baltica sākotnēji atteicās izsniegt – red.). Tiesa norāda, ka KNAB nav bijis pamata šaubīties, ka Re:Baltica informāciju pieprasījusi žurnālistikas nolūkos, jo to pierāda gan nodibinājuma līdzšinējā darbība, gan tiesu prakses atziņas.
KNAB arī argumentēja, ka likums aizsargā ziņotāja, cietušā un liecinieka datus, taču tiesa norādīja, ka norma atiecas uz aktīvu, vēl nepabeigtu procesu, lai pasargātu viņus no ietekmēšanas. Re:Baltica prasīja jau izbeigtu administratīvo pārkāpuma lietu materiālus.
“Demokrātiskā iekārtā sabiedrībai ir tiesības būt informētai par politisko partiju finanšu avotiem un iestādes darba kvalitāti. Politisko organizāciju (partiju) finanšu atklātība ir veids, kā vairot vēlētāju uzticēšanos partijām un kliedēt vēlētāju bažas par partiju darbību savtīgās vai šaura finansētāju loka interesēs,” teikts spriedumā. “Informācijas nodošana sabiedrības rīcībā par partiju finansēšanu, iespējamiem pārkāpumiem, kas vienlaicīgi ļauj izvērtēt arī iestādes darba kvalitāti, pastiprina sabiedrisko kontroli pār biroja darbības pamatotību, efektivitāti un atbildību, kas ir visas sabiedrības interesēs.”
Tiesa uzskata, ka birojam katrā lietā jāizvērtē, vai netiek izsniegti personu privāto dzīvi pārmēru aizskaroši dati (ģimenes informācija, adrese, pases un ID kartes numurs utml). Taču banku atbildes, liecinieku kontu pārskati, partijas kontu pārskati, visi biroja lēmumi, pieprasījumi citām iestādēm, sarakste ar partiju un amatpersonu ziņojumi bauda mazāku aizsardzību iepretim sabiedrības tiesībām ar žurnālistu starpniecību būt informētai par partiju finansēšanas avotiem.
Prasības pieteikumu tiesai Re:Baltica palīdzēja sagatavot jurists Kristaps Kretainis, kurš nodibinājumam palīdzējis arī citos gadījumos, kad iestādes sākotnēji atsakās izsniegt informāciju, ko pašas pasludinājušas par ierobežotas pieejamības.
Olafs Grigus, kurš specializējas partiju finanšu pētniecībā sabiedrībā par atklātību Delna, Re:Baltica norādīja, ka, lai arī ar korupcijas mazināšanu un politiskas godprātības veicināšanu saistītu datu pieejamība Latvijā pakāpeniski uzlabojas, valsts pārvaldē joprojām ir vāja izpratne par žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības lomu amatpersonu uzraudzībā un korupcijas novēršanā. Tam kliedzošs piemērs bijis drošības iestāžu pavasarī Saeimā steidzami virzītās valsts noslēpuma likuma izmaiņas, kas paredzēja valsts iestāžu vadītājiem noteikt gandrīz neierobežotu rīcības brīvību, klasificējot informāciju dienesta vajadzībām un ierobežojot iespējas lēmumus apstrīdēt tiesā.
Tiesas spriedums Re:Baltica lietā rādot, ka, lai arī laikietilpīgs, tiesa joprojām ir pieejams ceļš, cīnoties par žurnālistu, pētnieku un pilsoniskās sabiedrības tiesībām darīt savu darbu. Esot saprotama KNAB pieeja, vadoties pēc likuma burta, jo likums skaidri nepasaka, ka izbeigtu administratīvā pārkāpuma lietu materiāli jāiesniedz, taču iestādēm gan ikdienas darbā, gan likumu pilnveidē vajadzētu virzīties lielākas atklātības virzienā.
“Latvijas attīstībai” bija viena no sastāvdaļām liberāli orientētajā apvienībā “Attīstībai/Par!”, kura 13.Saeimas vēlēšanās ieguva 4. lielāko balsu skaitu un 13 deputātu vietas. Četrus gadus vēlāk apvienība nespēja pārvarēt piecu procentu barjeru (ieguva 4.97%) iekļūšanai parlamentā.
Ar tiesas spriedumu var iepazīties šeit.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
