Ko Kariņš noklusē, stāstot par pedagogu algu pārdali pašvaldībās?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Runājot par skolotāju neapmierinātības iemesliem, premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) norāda uz pašvaldību atbildību. Viņš stāsta, ka “valdība jau gadiem dod naudu pašvaldībām un pašvaldības kā kura pārdala”, tajā skaitā, “lai politiski uzturētu mazo skolu”. Šī prakse esot jāaptur, lai vietvaras turpmāk novirzītu naudu “tur, kur ir domāts”. Taču premjera teiktais ir maldinošs un tiek noklusēts būtisks konteksts, jo iespēju pārdalīt naudu par labu neefektīvajām skolām pašvaldībām tikai pirms nepilna gada piešķīra paša Kariņa iepriekšējā valdība. 

LTV Rīta Panorāmas vadītāji 26. aprīlī Kariņam jautāja par pedagogu prasību izpildi. Premjers stāstīja, ko sapratis, runājot ar skolotājiem un pārējām iesaistītajām pusēm: 

“Tas, ko mēs jau redzam, ko arodbiedrība arī atzīst – ir pašvaldība, kur ir lielā skola un divas mazākas. Kur viņi šo dotāciju, kurai būtu pēc matemātikas jānonāk lielai skolai, tur ir lielākas slodzes un tā tālāk, viņi daļu to naudu novirza, lai politiski uzturētu mazo skolu. Neapmierināts ir lielo skolu skolotājs, neapmierināts ir mazo skolu skolotājs.” 

Kariņš vairākkārt norādīja, ka skolotāji tāpēc nav apmierināti. Viņš sacīja, ka “faktiski valdība jau gadiem dod naudu pašvaldībām un pašvaldības kā kura pārdala” un piedāvāja risinājumu: 

“Mūsu tā atbilde ir, un vakar arī par šo ilgstoši runājām ar arodbiedrību, ar Pašvaldību savienības cilvēkiem, ar Izglītības ministriju – ir kopā jāstrādā pie tā, kā sakārtojot tīklu, noteikumus, mēs varam apturēt to, ka pašvaldība naudu nenovirza tur, kur ir domāts.” 

Tajā pašā dienā raidījumā Spried ar Delfi uz šo problēmu norādīja arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš (JV). Viņš līdzīgi Kariņam skaidroja, ka “pašvaldība no turīgākas skolas nodotē mazāk turīgu skolu” un “kāds no skolotājiem saņem mazāk, nekā viņam pienāktos”. Arī Strautiņš teica, ka “mūsu mērķis ir atrast veidu, kā efektīvi to novērst”.

Kariņam un Strautiņam ir taisnība, ka pašvaldības drīkst pēc saviem ieskatiem starp skolām sadalīt valsts piešķirto dotāciju pedagogu algām. Taču pretēji premjera teiktajam tā nav gadiem ilgusi prakse, bet gan ieviesta ar pērn pieņemto jauno pedagogu atalgojuma modeli “skolēns pašvaldībā”. Kariņa vadītā iepriekšējā valdība šādu kārtību pieņēma 2022. gada 21. jūnijā, tātad tikai pirms nepilna gada. Tā stājās spēkā šajā mācību gadā.

Līdz tam valsts dotācija pedagogu algām tika sadalīta pēc modeļa “nauda seko skolēnam”. Proti, valsts ar pašvaldību starpniecību piešķīra naudu konkrētām skolām atbilstoši tajā esošo skolēnu skaitam (un dažādiem koeficientiem, tajā skaitā reģionāliem). No 2018. gada pašvaldības šo naudu starp skolām pārdalīt vairs nedrīkstēja. Līdz ar to, lai skola ar izteikti mazu skolēnu skaitu vispār varētu pastāvēt, pašvaldībai tai bija jāpiešķir papildu finansējums no sava budžeta. Piemēram, 2019. gadā Re:Baltica rakstīja par skolu tīklu Alūksnes novadā. Tur pašvaldība no sava budžeta maksāja mazo skolu direktoru algas, jo ar valsts dotāciju tām nepietika, bet pārdalīt no citām skolām nedrīkstēja. Nepietika arī konsultāciju, darbu labošanas un stundu gatavošanas apmaksai – to mazo skolu skolotāji atšķirībā no pilsētas skolu kolēģiem darīja bez samaksas. 

Iespēja starp skolām pārdalīt pedagogu algu dotāciju (gan tikai noteiktu procentu apmērā) pašvaldībām bija arī pirms 2018. gada. Piemēram, 2016. gadā pēc algu aprēķināšanas modeļa maiņas IZM norādīja, ka ar dotācijas pārdali starp skolām Rīgas dome ir atņēmusi pilsētas lielo ģimnāziju skolotājiem ap 40 eiro mēnesī. Savukārt toreizējais mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) deva mājienu, ka bez pārdales vairākas mazās skolas būtu jāslēdz. 

Ļaut pašvaldībām atkal pārdalīt valsts dotāciju starp skolām rosināja Kariņa iepriekšējās valdības izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (tolaik Konservatīvie). Viņa skaidroja, ka ar modeli “skolēns pašvaldībā” vietvarām būs lielāka atbildība un iespēja pašām sakārtot skolu tīklu. Atsevišķi eksperti jau toreiz bažījās, ka pretēji iecerētajam tas tomēr var neveicināt skolu tīkla optimizēšanu. Piemēram, 2021. gada 21. decembrī Kariņa vadītajā valdības sēdē toreizējā iekšlietu ministre, izglītības eksperte Marija Golubeva (A/Par!) norādīja, ka “dažas pašvaldības varētu tomēr izvēlēties šos resursus, kaut gan tie ir mērķētāki, plānā slānī sasmērēt pa visām skolām, nepilnveidojot savu tīklu” un nosauca to par lielāko reformas risku. Taču gan viņa, gan JV ministri reformu atbalstīja. Kariņš sēdē pat norādīja, ka tā dos pašvaldībām “pareizos rīkus un motivāciju optimizēt skolu skaitu un izvietojumu”. Atšķirībā no vairākām citām IZM līdz tam īstenotajām reformām šo atbalstīja arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Re:Check jautāja premjera preses sekretāram Sandrim Sabajevam, kāpēc Kariņš runā par gadiem ilgu pārdali un noklusē, ka patiesībā iespēju pašvaldībām pārdalīt valsts dotāciju nesen piešķīra viņa paša vadītā valdība. Kā arī to, vai premjers to tagad atzīst par kļūdainu lēmumu.

“Modeļa maiņa no Izglītības un zinātnes ministrijas puses bija skaidri pamatota ar nepieciešamību veicināt skolu tīkla sakārtošanu, iesaistot pašvaldības. Šobrīd redzams, ka ir pašvaldības, kuras šīs maiņas izmanto, lai nevis sakārtotu, bet gan uzturētu esošo, neefektīvo skolu tīklu, tā palielinot atalgojuma nevienlīdzību un neapmierinātību pedagogos, kas strādā šajās pašvaldībās. Mērķis  – skolu tīkla sakārtošana, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību visā Latvijā un pedagogiem atbilstošu atalgojumu – nav mainījies, taču ir skaidrs, ka esošajā modelī ir trūkumi un tos IZM sadarbībā ar LIZDA un LPS izvērtēs, lai piedāvātu labāko risinājumu,” rakstiski atbildēja Sabajevs.

Secinājums: Premjera Krišjāņa Kariņa (JV) teiktajam, ka “valdība jau gadiem dod naudu pašvaldībām un pašvaldības kā kura pārdala” un šī prakse ir jāaptur, trūkst būtiska konteksta. Vietvaras naudu nepārdala gadiem, bet līdz ar šo mācību gadu. Šādu iespēju pašvaldībām deva paša Kariņa iepriekšējā valdība, 2022. gada jūnijā pieņemot pedagogu atalgojuma modeli “skolēns pašvaldībā”. Kariņš tolaik šo reformu atbalstīja un sacīja, ka tā dos motivāciju pašvaldībām optimizēt skolu tīklu.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

^{Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com}

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.