Facebook un TikTok izplatīts video, kurā tika apgalvots, ka Madonas policija it kā staigā pa mājām un izprašņā cilvēkus, vai viņi neskatās krievu telekanālus. Tāpat video stāstīts, ka Madonas slimnīcā visiem ārstiem un medmāsām esot bijis jāparaksta “papīrs”, ka viņi ar pacientiem nerunās krievu valodā. Abi apgalvojumi ir nepamatoti un dezinformators nekādus pierādījums nesniedz; to viņam esot stāstījuši vārdā neminēti madonieši.
Video autors vedina domāt, ka Madonas policija sistemātiski pārbaudot, vai pilsētas iedzīvotāji neskatās nelegālus televīzijas kanālus:
“Izrādās, tagad policija Madonā staigā pa mājām un izprašņā cilvēkus, kādus kanālus viņi pa televīziju skatās un vai tik neskatās krievu kanālus.”
Pērn Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliedza vismaz 80 Krievijā reģistrētus telekanālus. Janvāra vidū NEPLP locekle Ieva Kalderauska LR1 skaidroja, ka tad, ja cilvēks ar satelīta palīdzību skatās aizliegtas, bet brīvi pieejamas programmas, tā nav sodāma rīcība. Proti, drīkst skatīties brīvajā apraidē pieejamos Krievijas kanālus. Taču ir pretlikumīgi uzstādīt un izmantot nelegālas sistēmas, lai, piemēram, piekļūtu Krievijas telekanāliem. Par to var saņemt naudas sodu līdz 700 eiro.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska sarakstē ar Re:Check skaidro, ka policisti nedodas uz cilvēku dzīvesvietām tikai tāpēc, lai pārbaudītu, kādus televīzijas pakalpojumus un kanālus viņi patērē. Taču, ja policija ierodas izsaukuma vietā un konstatē vēl citus likumpārkāpumus, pie atbildības var saukt arī par tiem (šajā gadījumā par nelegālu piekļuvi aizliegtajiem televīzijas kanāliem). Tāpat policijai ir pienākums reaģēt, ja tā saņem ziņu par iespējamu likumpārkāpumu.
Gžibovska arī norāda, ka policija primāri izmeklē nelikumīgu televīzijas pakalpojumu sniedzējus, nevis izmantotājus. “Apturot vienu nelegālās TV izplatītāju, automātiski vairākās mājsaimniecībās vairs netiks lietota nelegālā TV,” stāsta Gžibovska.
Video arī maldināts par Madonas slimnīcu:
“Un Madonas slimnīcā savukārt visiem ārstiem, visām medmāsām esot likts parakstīt kaut kādu papīru, ka viņi vairs pacientus neapkalpos krievu valodā.”
Tā nav taisnība. Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Līga Šerna sarakstē ar Re:Check skaidro, ka tie ir “klaji meli”. Uz jautājumu, vai ar darbiniekiem bijušas pārrunas par valodas lietošanu, Šerna atbildēja noliedzoši. Pēc sarakstes ar Re:Check Slimnīcas Facebook lapā tika publicēts ieraksts, kurā teikts, ka Madonas slimnīcas vadība šāda satura dokumentu nav izdevusi un nav likusi personālam tādu parakstīt. Slimnīcas darbu regulē Pacientu tiesību likums. Tā 4. pants paredz, ka “informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi”. Ierakstā norādīts, ka Madonas slimnīca personāls to ievēro.
Madonas slimnīcas ziņu pamanīja arī dezinformators un savu ierakstu izdzēsa. Viņš publicēja jaunu video, kurā atzina kļūdu un stāstīja, ka “policija gan neko nav precizējusi”. Tāpēc, viņaprāt, esot ļoti ticams, ka tā staigājot pa madoniešu mājokļiem un prasa, kādus telekanālus viņi skatās.
Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka Madonas policija staigā pa pilsētas iedzīvotāju dzīvesvietām un pārbauda, vai viņi neskatās kanālus krievu valodā. Madonas slimnīcas vadība nav aizliegusi darbiniekiem ar pacientiem runāt krievu valodā. Ārstiem ir pienākums sniegt pacientiem informāciju viņiem saprotamā veidā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
