Tīrgārtenas parkā Berlīnes centrā nozāģēti visi koki, Hamburgas bibliotēka apkurei aicina ziedot vecas grāmatas, bet kādā citā Vācijas pilsētā taupības nolūkos tagad kremējot vairākus cilvēkus vienlaikus. Savukārt Latvijā slimnīcā aizslēdz radiatorus un cilvēki kurināšanai zog dēļus pat no autobusu pieturu soliņiem. Visi šie izdomājumi prokrieviskos medijos tiek stāstīti kā patiesība, lai parādītu sabiedrībai, kā Eiropa cieš no Krievijai noteiktajām sankcijām. Kādā veidā tie top un kā sasniedz auditoriju?
Par to, ka 15 autobusu pieturās Tukuma un Dobeles novadā no soliņiem izzāģētas koka latas, Latvijas Valsts ceļi informēja trešdienas, 26. oktobra, pēcpusdienā. Vietējie mediji ziņoja par pieturu demolēšanu, bet vairākiem prokrieviskiem Telegram kanāliem un Kremļa propagandas portāliem jau tajā pašā vakarā bija skaidrs, ka tas darīts, lai bez maksas tiktu pie malkas. Tādā pašā veidā to pasniedza arī Krievijas un Baltkrievijas galvenie televīzijas kanāli. Sižetos noklusēts, ka zāģēšanas iemesli nav zināmi, ka izdemolētās pieturas atrodas plašā teritorijā, līdz ar to trūkumā nonākušam cilvēkam “izdevīgāk” būtu bijis zagt kokmateriālus, kas atrodas vienuviet, un ka ķīmiski apstrādāts koka latas parasti krāsnī neliek.
Taču Latvijas apzāģēto soliņu stāsts ir tikai viens no daudzajiem, ko pēdējās nedēļās Krievijas kanāli izplata kā pierādījumu Eiropas nonākšanai dziļā enerģētiskajā krīzē.
Pirms pāris nedēļām virkne Krievijas mediju, ieskaitot ziņu aģentūru Ria, ziņoja, ka Berlīnes iedzīvotāji līdz ar pirmo aukstumu Tīrgārtenas parkā pilsētas centrā izzāģējuši lielāko daļu koku. Tie atsaucās uz ASV ziņu aģentūru Bloomberg, lai gan tā neko tādu nebija publicējusi un ziņa ir pilnībā izdomāta. Krievijas mediji vēstīja, ka vācieši izzāģē arī citus parkus un krīzē atgriezušies pie sen neizmantotām apkures metodēm. Lai gan Vācijas un citu valstu mediji šo viltus ziņu sen jau atspēkojuši kā klajus melus, RenTV bez kokiem palikušo Tīrgārtenas parku piemin arī, vēstot par Latvijas autobusu pieturu soliņiem.
Tumsā nosities pusaudzis un grāmatas kā kurināmais
Vācijas faktu pārbaudes medijs Correctiv pēdējo pāris mēnešu laikā saskaitījis vairāk nekā 20 izdomātu vai sagrozītu ziņu, kas vēsta par izmisumā nonākušajiem eiropiešiem Krievijai noteikto sankciju un straujā energoresursu cenu kāpuma dēļ. Daļa ir kā anekdotes. Piemēram, septembra sākumā sociālajos medijos krievu valodā izplatīts stāsts, ka Drēzdenes universitātes bibliotēka aicina nest tai krievu autoru grāmatas, kas tikšot izmantotas, lai apkurinātu bibliotēku. Līdzīgu vēsti tikai nu jau par Hamburgas bibliotēku publicējis kāds prokremlisks kanāls Ziņas no Krievijas. Tas arī ziņojis, ka Saksijas federālajā zemē kādā no krematorijām augstās gāzes cenas dēļ tagad kremējot tikai piecu vai vairāk cilvēku mirstīgās atliekas kopā. Neviena no šīm ziņām nav patiesa. Minētās bibliotēkas solījušas vērsties pret apmelošanu, bet aprakstītā kremēšana nav ne atļauta, ne tehniski iespējama.
Savukārt septembra vidū Correctiv faktu pārbaudītāji rakstīja par kādu it kā populārajā vācu medijā Bild publicētu ziņu par 16 gadus vecu puisi Mariusu. Pusaudzis Berlīnē esot braucis ar velosipēdu un iebraucis bedrē, jo pilsētas ielās taupības nolūkos naktīs esot izslēgts apgaismojums. Mariuss turpat noasiņojis, jo cilvēki tumsā neesot varējuši viņu atrast. Patiesībā Bild neko tādu nebija ziņojis un policija šāda gadījuma esamību medijam noliedza. Arī ielu apgaismojums nebija izslēgts. Kā skaidrots atbildīgajās iestādēs, Vācijas galvaspilsētā taupības nolūkos samazināts dažādu centrālo ēku un pazīstamu tūrisma objektu, bet ne ielu apgaismojums.
Sasniedz auditoriju, imitējot labi zināmus medijus
Correctiv norāda uz cita Vācijas medija t-online pētījumu, kas atklājis vairāk nekā 30 dažādas viltus interneta adreses. Reģistrējot to nosaukumos mainīts kāds burts vai burti, lai paviršākam lasītājam šķistu, ka viņš lasa jau minēto Bild, Spiegel, Daily Mail vai kādu citu labi zināmu Eiropas valstu mediju. Šajos viltus portālos tiek publicētas Krievijas naratīvam atbilstošas ziņas, lai noskaņotu ļaudis pret sankcijām un vairotu atbalstu Krievijai. Tas tiek darīts, prasmīgi kopējot īsto mediju vizuālo identitāti, lai izdomātos stāstus padarītu ticamus un tie sasniegtu lielāku auditoriju.
Šā gada maijā arī Re:Check rakstīja (šeit) par vienu šādu izdomājumu, ko it kā esot publicējis Bild. Toreiz tika stāstīts, ka Ukrainas bēgļi Vācijā it kā gribējuši aizdedzināt Krievijas karogu, bet tā vietā nodedzinājuši māju, kurā viņiem kāda līdzjūtīga vāciete devusi pajumti. Tāpat kā Mariusa stāstā dažādos arhīvos rūpīgi piemeklēti atbilstoši video rullīši un pielāgots ziņas vizuālais formāts, padarot to visai ticamu. Viltus ziņa par nodedzināto māju joprojām atrodama vairākos Krievijas ziņu portālos.
Kā raksta t-online, šādus viltus vēstījumus sociālajos medijos pavairo pēc viena ģīmja un līdzības veidoti troļļu profili. Gan t-online, gan ZDF secina, ka šāda rīcība liecina par organizētu prokrievisku kampaņu, lai gan pašlaik nav skaidrs, kas tieši to dara.
Aizslēgtie radiatori arī Solovjova Telegram kontā
Jāatgādina, ka nesen Krievijas mediji naski pārpublicēja vēl kādu ar apkures cenām Latvijā saistītu viltus ziņu. Proti, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gaiļezera stacionāra palātās radiatoriem esot uzlikti siltuma regulatoru aizslēgi, tā liedzot pacientiem sasildīties. Toreiz Re:Check neizdevās atrast, kas ir sākotnējās viltus ziņas autors un no kurienes ņemta fotogrāfija.
Taču tā sasniedza plašu auditoriju, par ko parūpējās gan vietējie dezinformācijas izplatītāji, gan rinda Krievijas kanālu. Tajā skaitā viens no galvenajiem Kremļa propagandistiem Vladimirs Solovjovs, kurš līdzīgi citiem saviem kolēģiem sabiedrību uzrunā gan caur televizora ekrānu, gan ar personīgo sociālo mediju kontu starpniecību. Solovjova Telegram kontam ir gandrīz 1,4 miljoni sekotāju, un viņa pārpublicēto izdomājumu par Gaiļezera stacionāra radiatoriem tajā redzējis vairāk nekā pusmiljons.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
