Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība) raidījumā Kas notiek Latvijā? komentēja pārmetumu, ka daudzi priekšlikumi par ukraiņu bēgļiem nepieciešamo atbalstu apstājas partijas pārziņā esošajā Finanšu ministrijā, kā pretargumentu minot Igauniju. Viņš sacīja, ka tur valsts bēgļiem esot paredzējusi mazāku kopējo finansējumu nekā Latvijā. Re:Check secināja, ka tā nav taisnība. Gan Igaunijā, gan Lietuvā rezervētās summas ir lielākas nekā Latvijas 116 miljoni eiro.
Raidījumā politiķi un nevalstisko organizāciju pārstāvji diskutēja par valsts sniegto atbalstu Ukrainas kara bēgļiem un to, kā tas mainīsies pēc pirmajām 90 dienām. Raidījuma vadītājs Jānis Domburs jautāja, vai Jaunā Vienotība atzīst, ka “Finanšu ministrija daudzas lietas nobloķē”, proti, citu ministriju sagatavotie priekšlikumi tajā tiek noraidīti.
Latkovskis atbildēja, kā piemēru minot Igauniju. Viņš sacīja, ka Latvijas finansējums esot lielāks:
“Tātad lēmums par 116 miljonu rezervāciju Ukrainas bēgļiem valdībā tika pieņemts. 116 miljoni bija plānots uz 40 tūkstošiem bēgļu. Ir 30 tūkstoši reģistrējušies. Igaunija: 50 tūkstoši bēgļu, 100 miljoni. Jautājums par to, ka šeit Finanšu ministrija ir skopāka par Igaunijas, vispār nevar pastāvēt.”
Latvijas valdība aprīļa beigās pieņēma Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, rezervējot tā izpildei 116,3 miljonus eiro. Nauda tika ieplānota, solot piešķirt naudu atbilstoši katrā pozīcijā izlietotajam. Plānā paredzētais finansējums rēķināts uz 40 tūkstošiem bēgļu. Līdz maija beigām Latvijā bija ieradušies aptuveni 30 tūkstoši Ukrainas iedzīvotāju.
Cik naudas rezervējusi Igaunija?
Jau šā gada marta vidū Igaunijas Finanšu ministrija lēsa, ka Ukrainas bēgļu atbalstam no valsts budžeta būs iztērēti 140 miljoni eiro, taču vajadzēs vēl. Aprīļa vidū Igaunijas valdība vienojās par budžeta grozījumiem. Maija vidū tos galīgajā lasījumā pieņēma Igaunijas parlaments. Grozījumi paredz par 878 miljoniem eiro palielināt valsts budžeta izdevumus. Nepilna trešdaļa šīs summas jeb 243 miljoni eiro paredzēti Ukrainas bēgļu atbalstam, ziņo Igaunijas sabiedriskā medija portāls ERR. Šī summa rēķināta uz 50 tūkstošiem bēgļu. Līdz maija beigām Igaunijā uz dzīvi apmetušies aptuveni 40 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.
Detalizētu plānoto izdevumu atšifrējumu Re:Check no atbildīgajām kaimiņvalsts ministrijām neizdevās iegūt, taču vēl 19. aprīlī, kad budžeta grozījumus konceptuāli atbalstīja Igaunijas valdība, tā preses relīzē sniedza ieskatu plānotajos tēriņos. Finansējums paredzēts līdzīgiem mērķiem, kādus paredz Latvijas plāns. Proti, dažāda veida sociālajiem pabalstiem, veselības aprūpei, izglītībai, valodas kursiem. Arī izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai, valstij piederošo ēku pielāgošanai, arī maksājumiem tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas bēgļus nodrošina ar mājokļiem. Valdības informācijā norādīts, ka bēgļi arī varēs reģistrēties kā bezdarbnieki.
Re:Check jautāja Latkovskim, no kurienes informācija, ka Igaunija plāno iztērēt tikai 100 miljonus eiro. Viņš avotu nenosauca. “Tāda informācija bija laikā, ka valdība gatavojās rezervēt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Bija diskusija, cik tad piešķirs kaimiņi, un tad tas cipars cirkulēja. Nezinu, kurš un kā to bija izprasījis igauņiem, bet to ciparu piesauca sapulcēs. Bet tas tiešām bija pašā sākumā,” e-pastā atbildēja deputāts.
Jāpiebilst, ka savos aprēķinos dāsnāka ir arī Lietuva. Tā maija vidū valsts budžeta grozījumos bēgļu atbalstam rezervēja 370 miljonus eiro, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT. Arī Lietuvā lielākās izmaksas paredzētas sociālajai palīdzībai. Lietuva uzņēmusi aptuveni 55 tūkstošus bēgļu.
Secinājums: Igaunijā nav bēgļiem paredzējusi tikai simts miljonus eiro, kā sacīja Latkovskis. Igaunija un Latvija aptuveni vienā laikā lēma par ievērojamu valsts līdzekļu rezervēšanu bēgļu atbalstam. Pretēji Latkovska teiktajam Igaunijas plānotā summa (243 miljoni eiro 50 tūkstošiem bēgļu) ir lielāka nekā Latvijas rezervētā (116 miljoni eiro 40 tūkstošiem).
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
