Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sociālos medijus pārplūdinājušas visdažādākās fotogrāfijas un video no notikumu vietas. Tie uzjunda emocijas, un cilvēki steidz dalīties, taču ne vienmēr tie ir autentiski un tiešām rāda to, uz ko tiek attiecināti. Kā to pārbaudīt?

Dažādās platformās, piemēram, ievietota fotogrāfija ar diviem bērniem, kas raugās uz garām braucošas armijas tehnikas vienību. Bijušais Zviedrijas premjers Karls Bilts ir viens no tiem, kas to publicēja Twitter. Viņa ierakstu un piebildi, ka šo attēlu vēl ilgi neaizmirsīs, ar patīk jeb like atzīmēja 45 tūkstoši, bet tālāk paveda vairāk nekā 8 tūkstoši cilvēku. Foto pārpublicēts arī Latvijā. 

Taču tai nav sakara ar šogad februārī sākto karu. Fotogrāfija uzņemta 2016.gadā. Par to var pārliecināties ar Google foto meklētāja palīdzību. Fotogrāfija vispirms jānoglabā savā datorā (uzklikšķinot uz bildes un izvēloties darbību “saglabāt bildi kā…” vai arī izveidojot tās ekrānšāviņu). Tad jāielīmē attēla adrese vai jāielādē ekrānšāviņa fails Google foto meklētājā. 

Meklētājs atrod, kurās vēl lapās šāda fotogrāfija līdz šim publicēta. Tas parāda, piemēram, interneta lapu (šeit) no 2016.gada, kurā teikts, ka fotogrāfiju toreiz bija publicējusi Ukrainas Aizsardzības ministrija. Fotosesiju ar bērniem un armiju veidojis fotogrāfs Dmitro Muravskis.  

Pēc Krievijas uzbrukuma strauji izplatījās arī fotogrāfija, kurā it kā esot redzama Kijevas Dinamo futbolkomanda. Tā nav taisnība. Šajā gadījumā, meklējot bildes izcelsmi ar Google foto meklētāju, to noskaidrot ir daudz grūtāk, jo atsauce uz Dinamo kļuva tik populāra, ka šī informācija pazūd maldinošo apgalvojumu jūrā. Īstenībā šo fotogrāfiju savos sociālo mediju kontos ievietoja ukraiņu aktīvists Serhijs Sternenko, fotogrāfijā redzams arī viņš pats. Attēlā redzamie cilvēki nav Dinamo futbolisti. 

Pa kreisi ekrānšāviņš no Twitter. Pa labi – no Facebook, kur foto redzams oriģinālajā ierakstā.

Fotogrāfija, arī safabricēta, karā var būt ietekmīgs ierocis. Par tādu, visticamāk, ir kļuvis foto no kāda pašlaik sociālajos medijos izplatīta Kremļa propagandas video, kurā dramatiskas mūzikas pavadījumā tiek rādītas sagrautas ēkas un cietuši bērni Donbasā, kur 2014.gadā pēc Krievijas atbalstītu separātistu uzbrukumiem sākās karadarbība. Uz kadra redzamais uzraksts “Visi pārdzīvo par Ukrainu! Bet kur jūs bijāt 8 gadus, kad bombardēja Donbasu!” ir populārs Kremļa naratīvs, kas atbildību par pašlaik notiekošo karu uzveļ Ukrainai. Donbasā kopš 2014.gada karadarbībā ir gājuši bojā vairāki tūkstoši mierīgo iedzīvotāju. Taču jāņem arī vērā, ka karadarbību tur sāka Krievijas atbalstīti separātisti, viņu pusē iesaistījās arī Krievijas karavīri.

Pārbaudīt video izcelsmi ir grūtāk. To var mēģināt darīt, apturot video un ievadot Google foto meklētājā atsevišķu kadru. Šajā gadījumā rezultāti rāda, ka bilde ar puisēnu guvusi ievērību interneta blogeru vidū. Viņi atraduši citas bildes ar šo pašu bērnu (šeit), tērptu tajās pašās drēbēs, kopā ar sievieti un citiem bērniem mikroautobusā. To, ka fotogrāfijā redzamais ir inscinēts, nevis reāla kara aina, kā tā tikusi vēlāk izmantota, apstiprinājis arī video autors. Par to rakstīja Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība radītais medijs currenttime.tv (šeit).


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.