Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Pēc tam, kad presē tika publicēti foto ar Krievijas armijas uzbrukuma rezultātā saspridzināto dzīvojamo ēku un cietušu sievieti, sociālajos medijos izplatījās pārmetumi, ka mediji melojot, jo bildē esot redzama pavisam cita ēka pēc gāzes vada sprādziena 2018.gadā Krievijā. Taču tā nav – mediju izplatītie foto ir autentiski un tiešām uzņemti Ukrainā februāra beigās. 

Sieviete ar asiņainu seju un pārsietu galvu uz sprādzienā cietušas ēkas fona. Šāds foto Krievijas uzbrukuma pirmajā dienā aplidoja sociālos medijus, un to publicēja arī vairāki laikraksti, tajā skaitā Vācijas avīze Bild. Informācija par Čugujevas pilsētā netālu no Harkivas sprādzienā cietušo ēku nāca no 24.februārī Twitter ievietota video. Taču uzreiz pēc tam tā autentiskums tika apšaubīts – vairāki Twitter lietotāji norādīja, ka tā patiesībā ir 2018.gada 31.decembrī gāzes sprādzienā cietusī ēka, kurā gāja bojā vismaz 38 cilvēki. Kā noprotams no kāda ieraksta, nepatiesais pieņēmums radies, jo Google foto meklētājs Magņitogorskas ēkas foto uzrādījis kā tuvāko līdzīgo foto bildei ar māju Harkivā. Pārmetumi par melošanu plaši izplatījās arī citās platformās, tajā skaitā latviešu valodā Facebook. Kāds ieraksts vēsta: 

“Analizējiet, neuzticies medijiem, domājiet …”

Ierakstam pievienotas Bild, britu avīžu The Guardian un The Sun lapas, bet līdzās – sociālo mediju ieraksti, kuros apgalvots, ka attēlā esot redzams Magņitogorskas sprādziens 2018.gadā. Taču toreiz Magņitogorskā uzņemtie foto, kurus publicēja arī Latvijas mediji, piemēram, šeit un šeit, skaidri parāda, ka tie ir divi dažādi notikumi – ēkas ir atšķirīgas, atšķiras arī sprādzienu atstātās pēdas. 

Čugujevas saspridzinātā ēka tajā pašā 24.februārī tika rādīta arī ziņu aģentūras AFP video (šeit). Līdz ar to pārmetumi, ka medijiem nevar ticēt un izmantoti veci foto, nav nekāda pamata. 

Ekrānšāviņš no LSM ziņas, kurā redzama Magņitogorskā sagrautā ēka.

Tāpat apšaubīts tiek foto ar sievieti, kurai pārsaitēta galva. Taču arī tas ir autentisks un uzņemts pie tās pašas saspridzinātās ēkas netālu no Harkivas. Foto autors ir ASV fotožurnālists Alekss Lorijs, kurš par tās tapšanas apstākļiem stāstīja BBC raidījumā BBC Brokastis 25.februārī (šeit). Viņš kopā ar citiem žurnālistiem devies ar auto no Donbasa uz Harkivu, kad ieraudzījuši milzīgu melnu dūmu mākoni un devušies skatīties, kas noticis. Sieviete parādījusi savu dzīvokli un to, kādos apstākļos savainota. Lorija Ukrainā uzņemtie foto apskatāmi arī Instagram


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.