Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis Rīga TV24 raidījumā Preses klubs (šeit) sacīja, ka sabiedrisko mediju telpa saistībā ar kovidu esot kļuvusi dezinformatīva un grēkojot arī valsts institūcijas. Pēc raidījuma vadītāja lūguma viņš minēja vairākus “pierādījumus”, taču Re:Check secināja, ka faktiski nekas no viņa teiktā neatbilst faktiem.
17. februāra raidījuma dalībnieki apsprieda dezinformācijas tendences un medijpratības nepieciešamību pandēmijas laikā. Jenzis sacīja: “Arī sabiedrisko mediju telpa saistībā ar kovidu ir palikusi ļoti manipulatīva un, es arī gribu pateikt, dezinformatīva.” Raidījuma vadītājs jautāja, kur ir viņa pierādījumi, un Jenzis atbildēja:
“Piemēram … un arī valsts institūcijas grēko. Piemēram, Veselības ministrija vienā brīdī, kad Amerikas Kongresā izmeklēja jautājumu, vai problēmas no blakusparādībām, no vakcīnas nav jau lielāku sasniegušas apmēru nekā pats kovids, mums veselības ministrs stāstīja, ka Latvijā nav neviena blakusparādība. Un tad, kad Izraēla teica, ka grūtnieces nevakcinēs, viņš aicināja visas grūtnieces vakcinēties.”
Re:Check pārbaudīja Jenža izteikumus.
Vai ASV Kongresā izmeklēts vakcīnu blakusparādību problēmu apjoms?
Tātad Jenzis raidījumā teica, ka ASV Kongresā izmeklēja, vai problēmas no vakcīnu blakusparādībām nav jau lielākas nekā pats kovids.
ASV Kongress tāpat kā citu valstu parlamenti veic parlamentāro izmeklēšanu par dažādiem jautājumiem. Taču Re:Check, arī vēršoties pēc palīdzības pie ASV kolēģiem, neizdevās atrast, ka Kongresā būtu izveidota izmeklēšanas komiteja par to, ka Covid-19 vakcīnu radītās problēmas, iespējams, pārsniegušas pašas slimības radīto postu, vai par blaknēm vispār.
Jenzis telefonsarunā neprecizēja, par kādu tieši izmeklēšanu ir runājis, jo tas esot bijis sen. Taču norādīja, ka par to rakstījis savā Facebook kontā pagājušā gada maijā. 2021. gada 27. maijā Jenzis Facebook tiešām rakstījis, ka “laikā, kad mēs aktīvi runājam par “priekšrocībām” vakcinētajiem, ASV senāta komiteja iestājas PRET nevakcinēto diskrimināciju un runā par plašo vakcīnu blakusparādību loku.” Viņš ierakstam pievienojis saiti uz video, kuram gan nav nekāda sakara ar ASV Kongresu. Attiecīgais video kanāls ir dzēsts, bet saglabājies video nosaukums. Tas liecina, ka Jenzis bija publicējis fragmentu no Teksasas štata senāta locekļa Boba Hola uzrunas par vakcīnu it kā masveidīgajām blaknēm. Republikānis Hols noskaņots pret vakcināciju un ir vairākkārt izplatījis nepatiesus apgalvojumus par tās radītajām blaknēm. Par to rakstījuši ārvalstu mediji (šeit, šeit un šeit). Taču Hols ir tikai viena štata parlamenta loceklis, un viņa uzruna kādā no šī parlamenta komitejām nenozīmē, ka notikusi izmeklēšana, kur nu vēl Kongresa līmenī.
Jāpiebilst, ka pērn novembrī un šogad janvārī ASV Kongresa Senātā diskusijas par Covid-19 rīkoja republikāņu senators Rons Džonsons. Arī viņš vairākkārt izplatījis faktiem neatbilstošu informāciju par pandēmiju un ar to guvis ievērību arī Latvijas vakcīnu pretinieku vidū. Taču arī Džonsona rīkotie pasākumi nenozīmē, ka ASV Kongresā būtu veikta izmeklēšana par vakcīnu blakņu apjomu.
Vai veselības ministrs sacījis, ka Latvijā blakņu nav?
Jenzis raidījumā arī teica, ka tad, kad ASV notikusi minētā izmeklēšana, “mums veselības ministrs stāstīja, ka Latvijā nav neviena blakusparādība.”
Re:Check neatrada, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts tā būtu teicis. Pavļuts valdības sēdēs regulāri ziņojis par aktuālo blakusparādību ziņojumu skaitu. Piemēram, pērn maijā, kad Jenzis publicēja Teksasas parlamentārieša runu, ministrs informēja, ka vienas nedēļas laikā saņemti 60 ziņojumi, no tiem astoņi par būtiskām blakusparādībām.
Latvijas Zāļu valsts aģentūra kopš vakcinācijas sākuma apkopo un vērtē ziņojumus par vakcīnu radītām blakusparādībām un arī regulāri par tiem informē. Līdz šā gada 31.janvārim ZVA saņēmusi 3295 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām. Izvērtēti arī ziņojumi par 22 cilvēku nāvi pēc vakcīnas, no tiem vienā gadījumā secināts, ka nāve ir ticami saistāma ar AstraZeneca ražotāja vakcīnas lietošanu (šeit). Latvijā līdz šim izmantoti aptuveni 1,8 miljoni vakcīnu devu.
Vai Latvija aicināja grūtnieces vakcinēties jau tad, kad Izraēla to nedarīja?
Kā otru “pierādījumu” sabiedrisko mediju dezinformatīvajai telpai un ministrijas grēkošanai Jenzis minēja vakcinācijas stratēģiju attiecībā uz grūtniecēm. Restorānu biedrības vadītājs sacīja: “Un tad, kad Izraēla teica, ka grūtnieces nevakcinēs, viņš [ministrs] aicināja visas grūtnieces vakcinēties.”
Fakti liecina par pretējo. Izraēla vakcināciju sāka agrāk nekā ES valstis. Tā arī bija viena no pirmajām, kas ieteica visām grūtniecēm vakcinēties pret Covid-19, un darīja to aptuveni trīs mēnešus agrāk nekā Latvija. Izraēlas Veselības ministrija 2021. gada janvāra beigās publicēja ieteikumus (šeit) visām grūtniecēm vakcinēties grūtniecības otrajā vai trešajā trimestrī, bet jau nedēļu vēlāk aicināja to darīt jebkurā grūtniecības stadijā. Mediji ziņoja, ka šie lēmumi pieņemti pēc tam, kad Izraēlā vismaz desmit grūtnieces bija smagi saslimušas ar Covid-19. Jau janvārī Izraēlas Veselības ministrija ziņoja, ka grūtniecība rada lielāku risku slimot smagi un vakcīna var no tā pasargāt. Re:Check neatrada, ka Izraēla vēlāk būtu šos ieteikumus mainījusi.
Latvija savukārt šādas rekomendācijas publicēja tikai aprīlī. Tajās bija teikts, ka vakcinācijas ieguvumi un Covid-19 saslimšanas riski jāizvērtē individuāli kopā ar veselības aprūpes speciālistu, taču nebija nepārprotama ieteikuma vakcinēties visām grūtniecēm. Tobrīd vakcinēšanās bija atvērta tikai senioriem un citām riska grupām un pieejamo vakcīnu klāsts bija ierobežots. Vēl maija sākumā mediji ziņoja par sievieti, kurai atteikta vakcinācija tieši grūtniecības dēļ. Piemēram, Slimību profilakses un kontroles centrs ieteikumu visām grūtniecēm vakcinēties publicēja maija beigās (šeit), atsaucoties arī uz Izraēlā veiktu pētījumu. Latvijā līdz šim Covid-19 dēļ mirušas vismaz četras grūtnieces.
Re:Check aicināja Jenzi minēt informācijas avotus. Telefonsarunā viņš sacīja, ka viņa viss minētais noticis sen un viņš neatceroties, kur par to uzzinājis. Arī e-pastā Jenzis vairāku nedēļu laikā nevienu avotu neatsūtīja, tā vietā rakstot: “Jūs tiešām domājat, ka es šodien atcelšu visus ieplānotos darbus, lai veltītu dienu gadu vecu avotu meklēšanai? Es domāju, ka šāda attieksme robežojas ar lielu bezkaunību.”
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
