Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kurš ir arī Dobeles novada domes deputāts no Latvijas Zemnieku savienības (LZS), saka – Dobeles dome nav bremzējusi vēja parka izbūvi novada teritorijā. Izvērtēt jēdzienu “bremzēt” ir grūti, taču pašvaldības līdzšinējās darbības liecina, ka pašvaldībā nav bijis gandrīz nekāda atbalsta ģeneratoru uzstādīšanai.

Uzņēmuma Eolus iecerētais vēja parks Dobeles un Tukuma novados tika piesaukts Latvijas Televīzijas raidījumā Kas notiek Latvijā 19.janvārī, kurā tika spriests, kāds atbalsts būtu jāsniedz iedzīvotājiem saistībā ar straujo elektroenerģijas cenu lēcienu. Koalīcijas politiķi iebilda ZZS prasībai no valsts kabatas kompensēt sadārdzinājumu virs noteiktiem cenas griestiem, norādot, ka elektroenerģijas cena biržā tik drīz nekritīsies. Tāpēc jārīkojas, lai strauji palielinātu lētākas enerģijas ražošanas jaudas Latvijā. Pēc raidījuma vadītāja lūguma minēt konkrētu piemēru deputāts Juris Pūce (Attīstībai/Par!) nosauca vēja parka būvniecību un norādīja uz Kaminski, kurš arī piedalījās raidījumā.

“Piemēram, ir tāds Dobeles novads, kurā Kaminskis ir deputāts. Kas divus gadus ir bremzējis ar visādiem lēmumiem, lai tur tiktu uzbūvēts vēja parks, kam ir viss apstiprināts,” sacīja Pūce. 

Kaminiskis uz to atbildēja: 

“Mums ir vienošanās ar šo valdību, ka līdz 1.martam tiek piedāvāts risinājums, kādā veidā šie vēja elektroparki tiek uzstādīti. Ir jābūt risinājumam. Par to mēs jau runājam ar ekonomikas ministru, un šeit ir ietekmes uz vidi novērtējums. Te nav bremzēšana, viennozīmīgi tā nav bremzēšana.”

Vai tiešām Dobeles novada pašvaldība nav bremzējusi? Uzņēmums Eolus par Dobeles un Tukuma novadu teritorijā būvēt vēja parku informēja 2017.gadā. LZS vadītā pašvaldība nekādus dokumentus vēl nebija saņēmusi, bet jau izteica bažas vēstulē Vides pārraudzības valsts birojam. Tajā prasīja īpaši rūpīgi izvērtēt vēja ģeneratoru ietekmi uz iedzīvotāju veselību un izvērtēt starptautisko pieredzi.

Iebilda uzņēmēji un iedzīvotāji, kas sāka vākt parakstus pret vēja parka izbūvi. Pretinieku iniciatīvas grupā aktīvi iesaistījās pašvaldības amatpersona.

2018.gadā novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Safranovičs (LZS) pauda cerību, ka “tajā brīdī, kad tas nonāks līdz domei, šie projekta autori būs sapratuši paši, ka šeit nav īstā vieta”.

2018.gadā vēja parks saņēma pozitīvu atzinumu ietekmes uz vidi ziņojumā. Tajā konstatēja, ka parka radītie pozitīvie aspekti būs nozīmīgāki par negatīvajiem, tajā skaitā iespējamo kaitējumu ainavai un dzīvajai dabai.

Uzņēmums vispirms iesniedza lūgumu saskaņot vēja parka būvniecību Tukuma domē – šajā novadā uzņēmēju un citu iedzīvotāju pretestība tolaik bija mazāka nekā Dobelē. 2020.gada martā Tukuma dome iesniegumu noraidīja (uzņēmums to ir pārsūdzējis un pirmajā instancē tās lēmums bija vēja parkam labvēlīgs). 

Dobeles novada dome līdzīgu iesniegumu saņēma pagājušā gada vasarā, bet jautājumu skatīja tikai 28.oktobrī. Kā izskanēja sēdē, izskatīšanas termiņš ticis pārcelts novadu apvienošanas dēļ. Domes interneta vietnē atrodamais sēdes audioieraksts liecina, ka lēmums vēja parka būvniecību noraidīt tika pieņemts bez diskusijām. Par noraidīšanu balsoja 18 deputāti, ieskaitot Kaminski, pret nebija neviens, atturējās viens deputāts. Pašvaldības administrācija ziņojumā pamatoja, ka projekts neatbilstot pašvaldības teritorijas plānojuma nosacījumiem, neesot skaidrs, kā tiktu risināts meliorācijas un ceļu izbūves jautājums, ko uzņēmuma pārstāvis Gatis Galviņš noraida kā nepamatotu – konkrētā detalizācija esot risināma tālākās projektēšanas posmos.

Pēc lēmuma sagatavotajā informācijā pašvaldības administrācija arī raksta, ka 2019. gadā tā no projekta ierosinātāja saņēma divus iesniegumus ar priekšlikumiem pašvaldības teritorijas noteikumus grozīt. Tas nav ticis darīts.

Galviņš norāda, ka arī par Dobeles domes lēmumu uzņēmums jau vērsies tiesā, jo atteikumu uzskata par juridiski nepamatotu. 

Vai pašlaik nav regulējuma?

Re:Check jautāja Kaminskim, vai pašvaldības darbības tomēr nav uzskatāmas par projekta bremzēšanu. Viņš telefonsarunā skaidroja, ka “Latvijā nav nosacījumu, ar kādiem uzņēmējs nāk iekšā un attīsta vēja parku”. Pašvaldību savienībai ar Ekonomikas ministriju esot vienošanās, ka tādi tikšot izstrādāti līdz 1.martam. Uz Re:Check norādi, ka regulējums (Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi) ir un pašvaldības var šādus projektus saskaņot arī pašlaik, Kaminskis precizēja, ka runa ir, piemēram, par noteiktas peļņas daļas pārskaitīšanu pašvaldībai, kuras teritorijā tāds tiek būvēts, “lai nebūtu protestu no iedzīvotājiem”. Par plāniem mainīt regulējumu, lai dotu iedzīvotājiem “burkānu”, decembrī rakstīja arī portāls LSM. 

Jāpiebilst, ka Latvijā pašlaik ar vēju saražo tikai pāris procentus no valstī patērētās elektroenerģijas, kas ir daudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Lai gan Latvija ir apņēmusies būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu jaudas, eksperti norāda, ka pašlaik ir pārāk daudz šķēršļu šādu projektu tapšanai un valstiskā līmenī trūcis stratēģiska plāna, kā to panākt.  

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.