Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Vairāk nekā četri tūkstoši Facebook lietotāju dažu dienu laikā dalījušies ar bildi, kurā redzami vairāki busiņi pie Rīgas Centrāltirgus un blakus tiem stāvošie cilvēki ar ceļa somām. Ieraksta autors bildei pievienojis aprakstu, no kura noprotams, ka jaunieši masveidā dodas prom no Latvijas strādāt uz Nīderlandi un viņus gaidot kādas darbā iekārtošanas aģentūras organizēti “astoņi jauni busiņi”. Taču tā nav: bildē redzamie busiņi pieder pasažieru pārvadājumu uzņēmumam, ar tiem ceļo dažāda vecuma cilvēki, biļeti var nopirkt jebkurš un braucienu mērķi ir visdažādākie.
Vienā ierakstā teikts:
“To jums ziņās nestāstīs
Šis rīts,autoosta, 8 jauni busiņi no darbā iekārtošanas kompānijas, gaida jauniešus, lai vestu viņus uz Nīderlandi. Skumji.”
Citā teikts līdzīgi:
“To jums ziņās nestāstīs. Šis rīts, autoosta, 8 jauni busiņi gaida jauniešus, lai vestu viņus uz Nīderlandi. Mācīties laikam!”
Facebook ievietotā bilde ņemta no kāda vīrieša 22.janvāra tvīta. Tajā viņš pie fotogrāfijas raksta:
“Šobrīd pie Centrāltirgus. Audžudēls dodas meklēt laimi Nīderlandē. Esmu nedaudz pārsteigts par aģentūras apjomu – 8 jauni busiņi. Kā jūs domājiet, cik % no šiem jauniešiem paliks Latvijā?”
Taču bildē redzamie busiņi nav aģentūras, bet gan uzņēmuma Bus Express, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, Re:Check pastāstīja uzņēmuma pārstāve Lauma Abramoviča. “Mēs neesam aģentūra, mēs nodrošinām pasažieru vietas cilvēkiem – jebkuriem cilvēkiem, ne tikai jauniešiem, lai viņi varētu nokļūt galamērķī. Un ne tikai Nīderlandē”.
Bus Express veic pasažieru pārvadājumus uz Nīderlandi un Vāciju un atpakaļ. Tas arī nenotiekot katru dienu – Abramoviča stāsta, ka busiņi no Rīgas izbrauc trīsreiz nedēļā. Viņa norāda, ka pasažieri ir dažādi: gan jaunieši, gan pieaugušie, ģimenes, studenti, kuri dodas mācīties. Esot arī tādi, kuri brauc strādāt. “Šis laiks – janvāris, februāris – absolūti nav tas laiks, kad jaunieši brauktu “meklēt laimi” ārzemēs. Darbi ir sezonāli, un viņiem ir aktuāla vasara. Turklāt jaunieši, kuri brauc uz kādiem sezonālajiem darbiem, ir tikai daļa no mūsu pasažieriem,” uzsver uzņēmuma pārstāve.
Abramoviča piebilst, ka viņi cilvēkiem nejautā, kurp tie dodas, un uzņēmumam arī nav tādu tiesību. Taču skaidro, ka iemesli, kāpēc pasažieri ceļo ar busiņiem, ir ļoti dažādi – daži strādā, daži mācās ārvalstīs, daži vienkārši brauc pie radiem vai atpūsties. “Tie nav tikai jaunieši, kas pilniem busiem braukā no Latvijas uz Nīderlandi”.
Re:Check jautāja bildes autoram, kāpēc, publicējot to Twitter, viņš norādīja, ka aģentūras apjoms ir astoņi jauni busiņi, lai gan tie nepieder darbā iekārtošanas firmai, bet ir regulārais pasažieru pārvadājumu transports. “Piedodiet, bet man neliekas būtiski, vai busiņi, ar kuriem aģentūra pārvadā cilvēkus, juridiski pieder pašai aģentūrai vai tā izmanto transporta firmas pakalpojumus. Tvīta jēga un būtība no tā nemainās,” pausts atbildē.
Jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati par to, cik daudz cilvēku izbraukuši no Latvijas, pieejami tikai par 2020. jeb pandēmijas pirmo gadu. Izbraukušo ir mazāk nekā iepriekšējos gados, lai gan migrācijas saldo tāpat kā iepriekšējos gadus bijis negatīvs. Proti, tāpat kā līdz šim vairak cilvēku izbraukuši nekā iebraukuši.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
