Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Facebook atkal izplatīts nepatiess apgalvojums, ka vakcīnas pret Covid-19 izraisījušas saslimšanas un tūkstošiem nāves gadījumus. Šoreiz kā arguments izmantota vienas Eiropas Parlamenta (EP) deputātes iesniegts rezolūcijas priekšlikums, kurā runāts par it kā Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) konstatētām smagām vakcīnu blaknēm. Taču EZA neko tādu nav secinājusi, deputātes iniciatīvā paustais neatbilst patiesībai un EP viņas priekšlikumu nav atbalstījis.

Vienā Facebook ierakstā teikts:

“Ir nonākts līdz punktam, kad kovid vakcīnu izraisītās saslimšanas un nāves gadījumi vairs nav noslēpjami. Nu to atzīst arī Briselē.

Lūdzam ņemt vērā, ka līdz oficiālajai, zemāk redzamajai statistikai nonākušie (atzīta saistība ar vakcināciju) ir ap 2-5 procenti visu blakņu vai traģēdiju. Reālie skaitļi ir daudz daudz lielāki.”

Ierakstam kā pamatojums pievienots foto un saite uz priekšlikumu sagatavot un apstiprināt EP rezolūciju par Eiropas kompensācijas fonda izveidošanu cilvēkiem, kas cietuši no vakcīnām pret Covid-19. Rezolūcijas priekšlikumu iesniegusi EP deputāte Viržīnija Žorona, kas pārstāv Marinas Lepēnas vadīto Francijas labēji radikālo Nacionālo fronti.

Priekšlikumā Žorona raksta, ka “EZA ir apstiprinājusi, ka no Covid-19 vakcīnas Eiropas Savienībā ir miruši aptuveni 5000 cilvēku”.

Tā nav taisnība. Žorona acīmredzami izmantojusi datus no EZA uzturētās EudraVigilance jeb Eiropas ziņojumu par iespējamām zāļu blakusparādībām datubāzes. Re:Check jau rakstījis, ka Minētie skaitļi neatspoguļo apstiprinātas vakcīnu blaknes, bet gan gadījumus, par kuriem sniegta informācija Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu zāļu uzraugiem (bez 27 Eiropas Savienības valstīm EEZ ietilpst arī Norvēģija, Lihtenšteina un Islande). Tas, ka šie dati neapstiprina iespējamo saikni starp zālēm un novēroto ietekmi, ir teikts gan datubāzes latviešu, gan angļu valodas versijā. Tur arī norādīts, ka datubāze satur informāciju par ziņotāju aizdomām, taču šīs aizdomas, iespējams, nav saistītas ar attiecīgo medikamentu. 

Par aizdomīgām parādībām pēc vakcīnas tāpat kā pēc citu medikamentu lietošanas var ziņot gan pacients pats, gan veselības aprūpes speciālists. Tā tas notiek arī Latvijā –  aizpildot attiecīgu veidlapu Zāļu valsts aģentūras (ZVA) interneta vietnē, un visi ziņojumi pēc tam tiek nosūtīti EZA datubāzei. Latvijā līdz 31. oktobrim vakcinācija kopumā veikta gandrīz divus miljonus reižu, un saņemti 2399 ziņojumi par šo vakcīnu iespējamām blakusparādībām, informē ZVA. Tā norāda, ka līdz šim Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kas būtu ticami saistīts ar vakcīnas pret Covid-19 saņemšanu. 

Savukārt EEZ valstīs kopumā līdz septembra beigām ir izmantoti 563 miljoni vakcīnu devu. EZA norāda, ka vakcīnas ir drošas, absolūtais vairums blakņu ir nebūtiskas un īslaicīgas, bet nopietnas blaknes – ārkārtīgi retas. 

EP Re:Check informēja, ka Žoronas priekšlikums tika nodots Vides un sabiedrības veselības komitejai, bet lēmuma par tālāku virzību pagaidām nav. Deputāte pati savā Twitter kontā norādījusi, ka komitejā priekšlikums pat nav diskutēts un tālāk netiks virzīts. Saskaņā ar EP reglamentu katrs deputāts reizi mēnesī var iesniegt vienu rezolūcijas priekšlikumu. 

Secinājums: Eiropas Zāļu aģentūra nav apstiprinājusi, ka no vakcīnām miruši tūkstoši cilvēku – tās uzturētajā datubāzē tikai apkopoti ziņojumi par iespējamām blaknēm. EP nav virzījis vai pieņēmis deputātes ieteikto rezolūcijas projektu, un “Brisele” nav “atzinusi”, ka vakcīnas izraisa nāves.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.