Izmaiņas skolēnu rutīnas testēšanā radījušas jaunu sazvērestību, ka tiek viltota inficēto statistika. Tam nav pamata – lai gan visi testu kociņi pēc klases testēšanas tiek salikti kopā vienā mēģenē, inficēto statistikā skolēns tiek iekļauts tikai tad, ja Covid-19 infekciju uzrāda viņam atkārtoti veikts individuālais tests. 

Kāds Facebook ieraksts, ar kuru diennakts laikā dalījies pusotrs tūkstotis cilvēku, vēsta:

“Zemāk pievienošu video, kā skolās skrīninga testa rezultāti tiek faktiski falsificēti – visi bērnu mutes kociņi, pēc testa paņemšanas, tiek salikti vienā kolbā. VISI VIENĀ!? Ja kāds no tiem ir pozitīvs, tātad POZITĪVA ir visa klase! KĀRTĒJĀ FALSIFIKĀCIJA!!

Ierakstam pievienots zinātniskā institūta Bior informatīvais video par to, kā notiek skolēnu rutīnas testēšana mācību iestādēs. Tajā redzams, kā skolēniem tiek izdalīti testēšanas kociņi, kā viņi tos viļā pa muti, lai ievāktu siekalu paraugus, un kā pēc tam tos saliek visus kopā vienā mēģenē. 

Laboratorijas šādi ievāktos paraugus patiesi pārbauda vienkopus – kā vienu testu, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja. Pēc rutīnas testēšanas klasē skolēnu ģimenes saņem ziņu, vai rezultāts bijis negatīvs vai pozitīvs. Taču tas nenozīmē, ka pēc pozitīva rezultāta inficēto statistikā tiek iekļauti visi klases skolēni. Ja vienkopus veiktais tests uzrāda pozitīvu atbildi, tad katrs bērns 48 stundu laikā veic individuālo testu. “Tad redz, kurš ir pozitīvs. Un tad tas unikālais pozitīvais ieiet kopējā ikdienas statistikā, un viņam tiek noteiktas kontaktpersonas,” skaidro Arāja. 

Tātad pārmetumiem, ka kociņu likšana kopā un viena testa veikšana visiem klases skolēniem nozīmē nepamatoti palielinātu inficēto statistiku, nav nekāda pamata. Bērns inficēto statistikā tiek iekļauts tikai pēc individuāli veiktā atkārtotā testa, ja tas izrādījies pozitīvs.

Facebook lasāmi arī pārmetumi, ka ne vienmēr var laikus tikt pie iespējas nodot atkārtoto testu, piemēram, rindu dēļ. Bior pārstāve Ilze Dimante skaidro, ka pēc pozitīva rezultāta klases testēšanā bērni individuālos testus var veikt bez iepriekšējas pieteikšanās un rindas jebkurā no Bior testēšanas vietām. 

Savukārt, piemēram, E.Gulbja laboratorija visiem bērniem, kuru kopējais klases tests bijis pozitīvs, līdz ar norādi veikt individuālu testēšanu jebkurā laboratorijas pieņemšanas punktā nosūta arī PIN kodu, kuru var izmantot parauga nodošanai automatizētajās bezkontakta paraugu savākšanas ierīcēs. Arī E.Gulbja laboratorija savā interneta vietnē ievietojusi skaidrojošu materiālu par to, kā notiek testēšana un rezultātu saņemšana.

SPKC pārstāve Arāja atzīst, ka praksē īpaši attālākās vietās var būt kādi gadījumi, kad testus neizdodas veikt paredzētajā laikā. To ietekmējot, piemēram, skolas sadarbība ar konkrētām laboratorijām. “Ir atsevišķas vietas un skolas, kas ir vienojušās ar laboratoriju, ka tā atved siekalu testu paraudziņus uz skolu. Jo bērnam ir vieglāk atnākt uz skolu nekā braukt, piemēram, 40 vai 50 kilometrus uz laboratoriju nodot paraugu,” stāsta Arāja. 

Patlaban skolēnu rutīnas testēšana atkal notiek reizi nedēļā, apstiprināja Bior pārstāve Dimante.

Aizvadītajā nedēļā skolās tika veikti 42% visu Latvijā veikto testu, savukārt no visiem Latvijā atklātajiem pozitīvajiem gadījumiem skolā veiktās rutīnas testēšana devusi daudz mazāku daļu – 13%. Par to valdības sēdē informēja veselības ministrs.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.