Sabiedrības ievērību izpelnījies kāds video, kurā apšaubīta K vitamīna došana jaundzimušajiem. Re:Check skaidro, kas ir šis vitamīns un vai video izskanējušie argumenti ir pamatoti.
K vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas būtībā nosaukts pēc tā darbības veida – koagulācijas jeb sarecēšanas. Tas aktivizē molekulas (recēšanas faktorus), kas ļauj asinīm sarecēt. Ja K vitamīna līmenis pazeminās pārāk zemu, pastāv iekšējas asiņošanas iespēja. Lai gan K vitamīnu var uzņemt ar pārtiku, jaundzimušajiem K vitamīna līmenis vēl ir pārāk zems, kas var radīt paaugstinātu asiņošanas risku. Tāpēc mazuļiem šo vitamīnu iesaka dot jau pirmajās dzīves dienās. Vairāk par K vitamīnu var lasīt šeit.
Black box warning nenozīmē toksiskumu
Minētajā video izskan apgalvojums, ka sintētiskais K vitamīns
“apzīmēts ar “black box” warning par potenciālu toksiskumu”.
Šādu apzīmējumu patiešām medikamentiem mēdz pievienot, taču tādu brīdinājumu sistēmu lieto ASV – ar to izsaka papildu brīdinājumu. “Tas nenozīmē, ka tās zāles ir toksiskas, kā viņa (video autore – red.) izsakās. Vienkārši papildu brīdinājums, kas jāņem vērā veselības aprūpes speciālistam,” skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa. “Tā ir normāla prakse veselības aprūpē saistībā ar zāļu lietošanu norādīt, ka ir kādas zāles, kur ir lielāks risks. Vai sajaukt, vai ne tā ievadīt, kam jāpievērš uzmanība. Norādīt, ka šīs zāles ir ļoti lēni jāievada intravenozi, nedrīkst ātri ievadīt. Speciālisti papildus tiek brīdināti par to.”
Tāds pats brīdinājums ir, piemēram, plaši izmantotajam paracetamolam (ko ASV pazīst kā acetaminofēnu) vai ibuprofēnam.
Minētajā video arī piemin, ka
“atsevišķi ražotāji, piemēram, Hospira ražotajā sintētiskā K vitamīna injekcijā pievienoti 9 mg benzilspirta uz 2 mg K vitamīna. [..] Vikipēdijā savukārt lasāms, ka benzilspirts ir toksisks redzei, bet jaundzimušajiem spēj izsaukt elpas trūkumu, sindromu, kas ir letāls. Līdzīgi, kā manai paziņai.”
Šīs vielas arī mēdz medikamentos izmantot kā palīgvielas. “Tās pievieno ar noteiktu domu – lai veicinātu šķīšanu vai paildzinātu derīgumu termiņu vai uzlabotu kādas citas zāļu īpašības,” paskaidro Sviestiņa.
Taču ne Rīgas Dzemdību namā, ne Bērnu slimnīcā izmantotā K vitamīna sastāvā minēto palīgvielu nav. Tur izmanto ražotāja Roche medikamentu Konakion.
Nav pierādījumu saistībai ar leikēmiju
Video autore atsaucas uz kādu pētījumu, neminot nedz pētījuma autorus, nedz izdevumu, vien sakot, ka tajā uzrādīta
“sakarība starp sintētisko K vitamīnu un akūtu limfoblastu leikēmiju bērniem.”
Iespējams, domāts 1992. gadā veikts pētījums, kas bija salīdzinoši neliels – piedalījās mazāk nekā 800 bērnu. Vēlāk pēc tā publicēšanas divos plašākos pētījumos (vienā ar gandrīz 1,4 miljoniem bērnu, otrā ar vairāk nekā 50 000 bērnu dalību) netika konstatēta saikne starp K vitamīnu un vēzi vai citām slimībām. Nav mehānisma, kas varētu fizioloģiski izskaidrot, kā veselībai būtisks vitamīns varētu izraisīt leikēmiju, kā arī neviena no citām preparāta sastāvdaļām nav bijusi saistīta ar asins vēzi.
Latvijā dod profilaktiskos nolūkos
Video arī izteikts, ka
“intramuskulārā iejaukšanās jaundzimušajam var radīt bojājumus audos, nervos, iekaisumu vai muskuļu hematomu”,
norādot, ka daudzās valstīs
“nepiekopj universālo – dodam katram – profilaksi, bet sintētisko K vitamīnu dod tikai tiem bērniem, kuriem ir paaugstināts asins izplūdumu risks.”
Kā norāda Rīgas Dzemdību nama neonatoloģe Kristīne Rasnača, hematoma ir asins izplūdums, kas pēc jebkura dūriena var rasties kā jaundzimušajam, tā pieaugušajam. Savukārt nervu iekaisums pēc vienkāršas intramuskulārās injekcijas ir “iespējams ārkārtīgi retos gadījumos”.
Rasnača skaidro, ka Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas un ASV, K vitamīnu dod visiem bērniem, jo pierādījumi liecina, ka jaundzimušajam organismā šī vitamīna līmenis ir zems. “Riski ir pierādīti, ka tiem bērniem, kuriem netiek dots K vitamīns profilaktiski, ir daudz augstāks asiņošanas risks, it sevišķi vēlīnās no K vitamīna atkarīgās asiņošanas risks, kas var būt līdz trīs mēnešu vecumam un visbiežāk skar tieši centrālo nervu sistēmu,” stāsta Rasnača. Pašlaik neesot tādu analīžu, kas pēc dzimšanas ļautu noteikt, kuram bērnam ir paaugstināts asins izplūdumu risks.
Taču neviena pote Latvijā nav obligāta un vecāki var izvēlēties, ko bērnam potēt un ko nē. Rasnača apgalvo, ka nevienu nepotē bez vecāku ziņas, kā tas apgalvots video. Vecākiem izskaidro medikamentu vajadzību, bet, ja vecāki atsakās, tas jāapstiprina rakstveidā. “Mēs zinām, ka runāts vārds bieži vien neko nenozīmē,” piebilst Rasnača.
Runājot par nabassaites izpulsēšanu, kas pieminēta video kā dabīgs un profilaktisks veids, mediķe skaidro, ka tam nav nekāda sakara ar K vitamīnu. Latvijā nabassaitei izpulsēt ļauj kā Dzemdību namā, tā citās dzemdību iestādēs. “Izpulsējot nabassaitei, bērns saņem no mammas arī pēdējās asiņu šūniņas. Tas vairāk saistīts ar to, ka viņiem ir mazāks anēmijas risks,” stāsta neonatoloģe.
Video arī apgalvots, ka
“bērnam ap astoto dienu asinis sāk recēt, orgāni un kauli nostājas savās vietās, tāpēc asinīm jābūt šķidrām”.
Rasnača stāsta, ka tas ir nepamatots pieņēmums. “Orgāni un kauli nekur nepārvietojas, tie ir tur, kur tie ir, cilvēkam arī piedzimstot. Arī bērniem asinsrece ir pietiekami nobriedusi, lai bērns nesāk asiņot no jebkādas mazākās manipulācijas, traumas. Tad arī pieskārieni varētu radīt zilumus,” saka Dzemdību nama speciāliste.
Piemēri, ka K vitamīna savlaicīga nedošana var būt letāla, nav tālu jāmeklē. 2018. gadā Latvijā nomira jaundzimušais, kurš nebija laikus saņēmis šo vitamīnu. Vecāki par tā nozīmību nebija informēti, un arī ārsti neesot brīdinājuši.
Re:Check lūdza arī video autorei precizēt izteiktos apgalvojumus, taču viņa aicinājumam neatsaucās, turklāt pēc Re:Check intereses ieraksts par K vitamīnu no Facebook pazuda.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
