Plašu ievērību – vairākus tūkstošus skatījumu – izpelnījies video, kurā analizēta noslodze Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS). Runātājs apgalvo, ka pārslodze ir dramatizēta, argumentējot ar skaitļiem par pieejamajām gultasvietām un darbinieku slodzēm, taču skaitļi nav korekti salīdzināti.
Vairāk nekā stundu garais video ir divu vīriešu saruna, kurā galvenais runātājs ir Jānis Dzenis. Publiski pieejamā informācija liecina, ka viņš nav mediķis vai veselības aprūpei pietuvināts speciālists, bet gan zemnieks, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis un bijušais Kokneses novada domes deputāts. Pirms pandēmijas Dzenis sociālajos tīklos aktīvi dalījies ar Kremļa politiku atbalstošiem ierakstiem, savukārt tagad turpina izplatīt populārākos dezinformācijas mītus, kurus ar Dzeņa muti labprāt popularizē vietējā laikraksta Staburags portāls staburags.lv.
Gultasvietas retina
Lai gan sarunā runāts arī par citiem tematiem, piemēram, vakcinācijas pret Covid-19 neefektivitāti, galvenā vērība veltīta Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcai. Dzenis apskatījies slimnīcas publiskos pārskatus, no kuriem secina, ka iestādē ik gadu samazinājies gultu skaits.
Viņš uzskaita:
“60. gados Stradiņos bija 1600 gultas vietu. Ja es attaisu vaļā 2020. gadu, tad kad sākās Covid, Stradiņos bija 863 gultasvietas. [..] Martā sākās ārkārtas situācija, šīs 863 gultasvietas pārvēršas 793 un noslodze vairs ir tikai 72,9%, bet aprīlī jau vairs paliek tikai ir 619 gultasvietas.”
PSKUS atzīmē, ka šādi salīdzināt gultasvietas neesot korekti, jo pirms pandēmijas bija citas epidemioloģiskās prasības un bija pavisam normāla situācija, kad vienā palātā atradās četras vai pat vairāk gultas. “Līdz ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos slimnīcā bija nepieciešams aktīvi rīkoties, lai “retinātu” pacientu izvietojumu un mazinātu apdraudējumu pacientam inficēties slimnīcas apstākļos. Tas, protams, mazināja gultas vietu skaitu, bet tieši tādēļ tika aktivizēta sadarbība ar citām slimnīcām, lai rastu iespēju pārvietot pacientus uz citiem stacionāriem,” skaidro slimnīcā.
Tāpat pirms pandēmijas laikā PSKUS nebija infekciju profila, taču tagad tāds ir.
Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, nav ņemts vērā, ka medicīna ir attīstījusies un diagnostika un pat manipulācijas vairāk tiek veiktas ambulatori, tāpēc nav nepieciešams uzturēties slimnīcā vairākas dienas. Tolaik arī bija vairāk iedzīvotāju – 1959. gadā Latvijas teritorijā bija vairāk nekā divi miljoni iemītnieku.
Video Dzenis arī apgalvo:
“Slimnīca mēģina kaut ko šajos apstākļos risināt, pēc iespējas ātrāk slimniekus izlaist cauri palātai. Ir insultnieki, infartnieki, viņiem samazina gultas dienu skaitu slimnīcā. Viņus izraksta ārā un ko viņi sasniedz? Paaugstināta mirstība pirmo 30 dienu laikā.”
Slimnīcā norāda, ka šis apgalvojums nav patiess. “Gadījumos, kad pacientam tā sauktais aktīvās ārstēšanas posms ir pabeigts (kas nozīmē, ka ir veikti visi nepieciešamie izmeklējumi, nozīmēta atbilstoša ārstēšana), pacientu ar ārstēšanas rekomendācijām var nodot cita stacionāra aprūpē, tādējādi atbrīvojot vietu nākamajam pacientam, kuram nepieciešams viss iepriekš minētais,” skaidro PSKUS. Salīdzinot ar senāku laika posmu, pacientus ātrāk izraksta no stacionāra, nododot nozīmētā ārstēšanas kursa uzraudzību ģimenes ārsta pārziņā.
Trūkst darbinieku
Runājot par slimnīcas darbiniekiem, Dzenis saka:
“2021. gada sešos mēnešos slimnīcā strādāja 3193 darbinieki. Izstrādājot cidēji 2936 likmes, štata vienības. Tā ir pārslodze? [..] Liela daļa strādā uz pusslodzi un saņem lielu algu, bet viena daļa pārstrādājas.”
“No kopējā slimnīcas darbinieku skaita matemātiski nav aprēķināmas ne slodzes, ne likmes. Ne visi slimnīcas darbinieki ir ārstniecībā nodarbināti,” atbild slimnīca. Tur norāda, ka regulāri ir neaizpildītas ārstu, māsu un māsu palīgu amata vietas . Tāpēc nākas aicināt esošos darbiniekus strādāt virsstundas. Par ārstniecības personāla trūkumu runāts jau gadiem, tai skaitā to apliecināja Re:Baltica izpētītais.
Slimnīca arī uzsver, ka, mazinot plānveida pakalpojumu apjomu, mediķi nedodas dīkstāvē, bet tiek novirzīti darbam tur, kur tas akūti nepieciešams un darba roku trūkst. “Pašlaik visbiežāk tas ir darbs Covid-19 pacientu ārstēšanā un aprūpē,” saka PSKUS.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
