Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Pirms pašreizējo ierobežojumu jeb tā sauktās cietās mājsēdes izsludināšanas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vietnē Twitter svētdienas vakarā ierakstīja, ka Covid-19 dati uzrāda sliktākas attīstības tendences nekā prognozēts, tāpēc jārīkojas. Taču eksperti, kuri valdībai piedāvāja dažādus ierobežojumu scenārijus, bija brīdinājuši, ka oktobra sākumā valdības ieviestie ierobežojumi nedos tās cerētos rezultātus.  

Runa ir par ierobežojumiem, ko ieviesa no 11. oktobra. Tie paredzēja ārkārtas situācijas ieviešanu uz trīs mēnešiem, plašāku sejas aizsargmasku nēsāšanu, mazāku pulcēšanos, lielveikalu liegšanu nevakcinētajiem cilvēkiem un citus noteikumus, bet ne mājsēdi jeb lokdaunu

Premjera Kariņa ieraksts pauda šādu vēsti:

“Šovakar @pavluts mani ir informējis, ka #COVID19 dati uzrāda attīstības tendences, kuras ir sliktākas nekā tika prognozēts, tāpēc rīt, 18. oktobrī, plkst. 14, esmu sasaucis Krīzes vadības padomi, kurā, uzklausot @veselibasmin ekspertus, lemsim par tālāko rīcību.”

Nedaudz vēlāk Kariņa pieminētais veselības ministrs Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!) papildināja premjera teikto ar šādu ierakstu:

“Ienākuši pirmie dati un ekspertu secinājumi par ieviesto ierobežojumu ietekmi uz sabiedrības uzvedību. Kontaktu samazinājums ir 5-10%, daudz mazāk, nekā plānots, ieviešot ĀS. Prognozes sliktākas, nekā pirms nedēļas. Nepieciešams būtiski lielāks faktiskais kontaktu samazinājums.”

Par kādām prognozēm, kas neesot piepildījušās, ir runa? Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs Re:Check skaidro, ka Kariņa tvīts bija domāts par prognozēm attiecībā uz sociālo kontaktu samazināšanos. Reālie cilvēku mobilitātes dati bijuši sliktāki nekā plānots, ieviešot minētos ierobežojumus, tāpēc pieņemts lēmums sasaukt Krīzes vadības padomes (KVP) sēdi un ieviest jau pašreizējo lokdaunu

Arī veselības ministrs Pavļuts preses konferencē nākamajā dienā pēc minētajiem Twitter ierakstiem runāja par mobilitātes datiem. Pēc KVP sēdes viņš skaidroja, ka, ieraugot datus par sabiedriskā transporta noslogojumu un iedzīvotāju mobilitāti, kļuvis skaidrs, ka plānotais nepieciešamais kontaktu samazinājums ne tuvu nebija sasniegts. “Pētnieku aplēses liecināja, ka kontaktu samazinājums varētu būt maksimums 10% starp nevakcinētajiem un 5% starp vakcinētajiem. Slimnīcu pārslodzes, papildu nāvju rādītāji bija daudz augstāki nekā tie, uz kuriem valdība paļāvās, ieviešot pasākumu kopumu pirms pusotras nedēļas,” teica Pavļuts.

Eksperti aicināja ieviest stingrākus ierobežojumus

Taču no 11. oktobra ieviestie ierobežojumi tie, kurus ieteica eksperti. Speciālistu grupa, kura piedalījās KVP sēdēs, ieteica citu, stingrāku scenāriju. Kā lasāms sēdes protokolā, eksperti uzsvēruši, ka, lai nodrošinātu pietiekamu kontaktu biežuma sabiedrībā samazinājumu, “nepieciešami 2020. – 2021. gada ziemā ieviestajiem ierobežojumiem vismaz līdzvērtīgi, ja ne stingrāki īstermiņa ierobežojumi,.” 

Speciālisti ieteica, ka jāievieš viņu sagatavotais kompleksais risinājums, uz trim nedēļām nosakot stingrus ierobežojumus visiem iedzīvotājiem. Tādējādi būtu lielāka iespējamība samazināt infekcijas izplatību un saslimstību. Taču vienlaikus ar šādiem ierobežojumiem būtu jāpanāk ievērojams vakcinācijas tempa kāpums un jānodrošina efektīva ierobežojumu kontrole.

Sēdes materiālos arī lasāms, ka ekspertu grupa ieteica ierobežojumu kontrolē iesaistīt pašvaldības un Valsts policiju, kā arī Zemessardzi, veicot izlases veida pārbaudes par sejas masku lietošanu un sertifikātu kontroli publiskās vietās iekštelpās un sabiedriskajā transportā. 

Pamatdoma bija apstādināt ekspansiju jeb izplatīšanos, paša vadītās grupas ieteikumus skaidro Kaspars Druvaskalns, kurš līdz šim pildīja KVP sekretariāta vadītāja pienākumus, taču tagad to vairs nav aicināts darīt. Viņš stāsta, ka Ministru kabinets bija lūdzis sagatavot un izvērtēt divus scenārijus: vienu, kurā ierobežot tikai nevakcinētos cilvēkus jeb tā saukto “zaļo režīmu”, un otru stingrāku, lai iespējami daudz ierobežotu cilvēku kontaktēšanos. Taču tā nebūtu tā sauktā cietā mājsēde jeb lokdauns

Avots: KVP materiāli

Speciālisti to izdarīja, taču ministri izvēlējās vēl trešo jeb vidus variantu – pastiprinātu zaļo režīmu, papildus nosakot, piemēram, saīsinātu restorānu darba laiku. 

Druvaskalns atstāsta, ka politiķi bija brīdināti, ka viņu izvēlētais ierobežojumu modelis nenesīs cerētos rezultātus. “Es to uzskatu par gļēvu, bezatbildīgu rīcību,” oktobra sākuma lēmumus raksturo Druvaskalns.

Savukārt KVP sēdē pieaicinātais epidemiologs Ņikita Trojanskis stāsta, ka valdībai prezentēja vairākus epidemioloģiskās situācijas modeļus: ja vīrusa izplatību neierobežo, ja ievieš zaļo režīmu, ja ievieš stingru lokdaunu. Proti, neko nedarot, būtu vismaz 7000 jaunu Covid-19 izraisītu nāvju šajā rudenī un ziemā, kontrolētā zaļajā režīmā ap 3000-4000, bet ar stingriem ierobežojumiem – 2000-3000 atkarībā no tā, cik veiksmīgi izdotos ierobežojumus kontrolēt. “Modelis nav domāts nākotnes prognozēšanai. Tajā ir daudz pieņēmumu par to, kāds vīrusam ir inkubācijas periods, kā tas atšķiras vakcinētiem un nevakcinētiem cilvēkiem, kāda ir vakcīnu efektivitāte. Taču modelis ļauj salīdzināt dažādus ierobežojumu scenārijus, izvēloties to, kas ir visefektīvākais no epidemioloģiskās perspektīvas,” uzsver Trojanskis.

Avots: KVP materiāli

Komentējot valdības pieņemto lēmumu, epidemiologs skaidro, ka trūkums šajā loģikā ir, ka stingri ierobežojumi ar neefektīvu kontroli noved pie sliktiem rezultātiem. Taču tas pats attiecas uz maigiem ierobežojumiem ar neefektīvu kontroli, turklāt tie noved pie vēl sliktākiem rezultātiem. ”Sabiedrības mobilitāte netika ļoti ietekmēta. Tika pieņemts zaļais režīms, un uzreiz mēs pateicām, ka mēs neticam, ka šis nostrādās,” atceras Trojanskis, piebilstot, ka šādā režīmā ir gandrīz neiespējami kontrolēt cilvēku pulcēšanos. Tāpēc tagad ieviestie ierobežojumi ir prātīgi, secina speciālists. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.