Tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns stāsta, ka Rīgā kopš varas maiņas pašvaldībā “faktiski pazudušas” bērnudārzu rindas. Tā nav tiesa – rinda ir nedaudz samazinājusies, taču tajā arvien gaida ap 1900 bērnu. Ministrs to sacījis, jo pārpratis pašvaldības publicēto informāciju par vietām, kas uz laiku atbrīvojušās, mācību gada sākumā komplektējot bērnu grupas.
Bordāns, aizvietojot komandējumā esošo premjeru, vadīja vienu no valdības sēdēm un tai sekojošo preses konferenci. Tajā viņš pieminēja pieņemto rīkojumu par valsts budžeta aizdevumu pašvaldībām bērnudārzu celšanai un sacīja:
“Gribētu pieminēt tādu faktu, ka Rīgas pilsētā, kopš vairs nav Saskaņas vadītā koalīcija, bērnudārzu rindas latviešu bērnudārzos un visos citos ir faktiski pazudušas. Kā izrādās, vienkārši bija nepieciešama tikai pragmatiska saimniecība.”
Re:Check šim izteikumam pievērsa uzmanību, jo gadiem dzirdēts, ka Rīgā ir gara rinda uz bērnudārzu. Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (Latvijas attīstībai) Re:Check apstiprina, ka tā nekur nav pazudusi arī tagad – uz 1. oktobri iespēju tikt pašvaldības bērnudārzā gaida 1888 bērni. Tas ir tikai par aptuveni 200 bērniem mazāk nekā aizvadītajos pāris gados, kad saskaņā ar RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta sniegto informāciju, rindā bija gandrīz 2100 bērnu.
Kāpēc radās iespaids, ka rindu vairs nav?
Tad kāpēc Bordāns stāsta, ka rindas vairs nav? Viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs Re:Check norādīja uz “ziņas pirmavotu” – Rīgas domes preses relīzi. Tajā teikts, ka 40 pirmsskolas izglītības iestādēs ir ap 300 brīvu vietu, uz kurām “var pretendēt bērni, kuri nav saņēmuši uzaicinājumu sakarā ar rindas pienākšanu izvēlētajā bērnudārzā”. Par to vēstīts arī LTV sagatavotajā sižetā.
Taču mācību gada sākumā atbrīvojušās vietas nenozīmē, ka rindas nav. Kā Re:Check stāsta departamenta pārstāve Indra Vilde, šīs vietas uz neilgu laiku atbrīvojas, jo vecāki, kuru bērni stāv rindā, nav izmantojušas pienākušo vietu, piemēram, tāpēc, ka bērns jau apmeklē privāto bērnudārzu, ir tajā pieradis un viņi nevēlas bērnudārzu mainīt. Tad tiek informēti arī citi rindā stāvošie, un vēlāk brīvās vietas tiek aizpildītas.
Ģimenes, kuru bērns apmeklē privāto bērnudārzu, saņem pašvaldības līdzfinansējumu. Tas pēdējos gados paaugstināts, taču vecākiem no savas kabatas privātajiem bērnudārziem tāpat jāpiemaksā ap 100 līdz 200 eiro mēnesī. Pašvaldība šogad līdzfinansē privāto bērnudārzu apmeklēšanu nepilniem septiņiem tūkstošiem bērnu, un kopā ar aukļu līdzfinansējumu 1227 bērniem tas izmaksā ap 20 miljoniem eiro. Pašvaldības pirmsskolās ir vietas aptuveni 26 tūkstošiem bērnu.
Vai bērnudārzu rindas izdosies izskaust?
Rinda mazinājusies gan tāpēc, ka pandēmijas iespaidā daļa vecāku patur bērnus mājās, gan tāpēc, ka atvērtas jaunas pirmsskolas izglītības grupas. Pērn Rīgā atvērtas jaunas vietas kopumā apmēram 300 bērniem, bet nākamgad plānots pabeigt un atklāt vēl divus jaunus bērnudārzus arī ar aptuveni 300 vietām.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (Par!/Progresīvie) norādījis, ka rinda tiks likvidēta piecos gados. Ratinīka atzīst, ka tas var būt nesasniedzams mērķis. Viņa norāda, ka, iespējams, pašvaldība varētu atvērt vēl grupas, taču problēma ir darbinieku trūkums. Rīgai, konkurējot ar citām pašvaldībām, ir grūti piesaistīt pedagogus bērniem līdz četru gadu vecumam jeb posmā, kurā algas jānodrošina pašvaldībām pašām bez valsts atbalsta. Vakanču problēmu apliecina, piemēram, stāsts par pērn Rīgā atklāto bērnudārzu Ligzdiņa, kas nespēja pilnvērtīgi sākt strādāt darbinieku trūkuma dēļ. Re:Check arī rakstīja, ka pirmsskolas pedagogu algas Pierīgas pašvaldībās ir būtiski lielākas nekā Rīgā. Ratinīka pauž pārliecību, ka “bez valsts atbalsta šo problēmu nav iespējams atrisināt”. Viņa arī norāda, ka Rīgas bērnudārzi nodrošina pakalpojumu daļai Pierīgas iedzīvotāju – Rīgā strādājoši vecāki atrod veidus, kā deklarēt bērnu galvaspilsētā, un vadā bērnus no rītiem līdz.
Rīgā ir lielākā bērnudārzu rinda, bet Latvijā kopumā pērn vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs netika nodrošinātas ap desmit tūkstošiem bērnu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apkopotā informācija.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
