Saeimas deputāte un bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča (ievēlēta no KPV LV) Saeimas debatēs norādīja, ka likumprojekts par obligātu vakcināciju esot pretrunā ar Eiropas Sociālo hartu, jo tā nosakot valstij pienākumu atturēties no iejaukšanās cilvēku veselības tiesību īstenošanā. Viņas argumenti ir nepamatoti – harta šo jomu neregulē un vakcinācija nav piespiedu.
Saeima 4.augustā konceptuāli atbalstīja vakcinācijas noteikšanu par obligātu veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un izglītības jomās strādājošajiem, kā arī tiesības darba devējiem atlaist klientu klātienes apkalpošanā strādājošus darbiniekus, kuri nebūs vakcinējušies. Opozīcijas deputāti ieceri kritizēja, tostarp izmantojot vēl nedzirdētus argumentus. Bijusī labklājības ministre Petraviča sacīja:
“Jāmin, ka paralēli valsts pienākumam apkarot pandēmiju Eiropas Sociālā harta nosaka pienākumu atturēties no iejaukšanās cilvēku veselības tiesību īstenošanā, lai aizsargātu sabiedrību no autoritāras valsts kontroles. Lēmums par obligāto vakcināciju tieši apstrīd Sociālo hartu.”
Sociālā harta ir Eiropas Padomes dalībvalstu parakstīts līgums, ar kuru tās apņemas nodrošināt cilvēka tiesības uz darbu, gādāt par viņu sociālo drošību, godīgu atalgojumu, veselības aprūpi. Re:Check neatrada tās tekstā pantus, kas varētu liegt prasīt darbiniekiem pandēmijas apstākļos vakcinēties, tāpēc lūdza skaidrojumu Petravičai. Viņa rakstiski atbildēja:
“Eiropas Sociālās hartas 12. panta 4. “a” punkts nosaka vienlīdzīgu attieksmi pret savas valsts pilsoņiem attiecībā uz sociālās drošības tiesībām. Papildu tam jāmin Pacientu tiesību likuma 3. panta 4. un 6. punkts, kas nosaka vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no veselības stāvokļa un tiesības pēc pacienta gribas atteikties no veselības aprūpes. Ņemot vērā, ka obligātā vakcinācija apstrīd Pacientu tiesību likuma iepriekš minētos punktus, tā sekojoši rada šķēršļus vienlīdzīgai sociālajai aprūpei, tādējādi apstrīdot arī Eiropas Sociālo hartu.”
Savukārt frāzi par aizsardzību pret autoritāru valsts kontroli viņa esot lietojusi “ilustratīvi, lai norādītu uz iespējamu valsts un sabiedrības tiesību līdzsvara izjaukšanu, šī lēmuma sakarā”.
Eksministres minētais hartas punkts liek valstij vienlīdzīgi attiekties pret savas valsts un citu līgumslēdzējvalstu pilsoņiem attiecībā uz sociālās drošības tiesībām.
“Attiecīgais hartas pants runā par pienākumu izveidot vienlīdzīgu sociālās drošības sistēmu, kas ir sociālā apdrošināšana, pensijas, pabalsti, sociālā aprūpe,” Re:Check apstiprina Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Tajā nav runas par cilvēka veselības tiesībām – jautājumu, par kuru likumprojekta sakarā ir vislielākās diskusijas.
Kā skaidro Rezevska, cilvēktiesību standarts uzliek valstij par pienākumu atturēties no tiešas vai pastarpinātas iejaukšanās. “Tas ir privātpersonu autonomijas, pašnoteikšanās princips, kas ietver tiesības cilvēkam pašam pieņemt lēmumus par savu ķermeni pat tad, ja šāda izvēle ir bīstama.” Šis princips nostiprināts gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, gan Satversmē. Arī Petravičas atbildē Re:Check minētajā Pacientu tiesību likumā ir teikts, ka “veselības aprūpe pret pacienta gribu nav pieļaujama, ja likumā nav noteikts citādi”.
Taču, kā skaidro Rezevska, likumprojektā plānotā obligātā vakcinācija noteiktai iedzīvotāju daļai nav šo veselības tiesību aizskārums, jo netiek paredzēts kādu potēt pret viņa gribu un cilvēki var arī nevakcinēties, ja to nevēlas. Runa ir par darba tiesību aizskārumu, jo nevakcinēšanās ierobežos iespējas strādāt noteiktās jomās, savukārt darba tiesības, kā uzsver Tiesībsarga biroja pārstāve, nekad nav absolūtas. Tās var un arī tiek ierobežotas ar dažādiem nosacījumiem, piemēram, ar prasību pēc noteiktām prasmēm, izglītības, veselības stāvokļa. Rezevska arī norāda, ka Satversme liek valstij aizsargāt cilvēka dzīvību un veselību, tādējādi prasība noteiktās jomās strādājošajiem būt vakcinētiem ir pamatota, jo tas tiek darīts, rūpējoties par sabiedrības drošību.
To, ka likumprojektā paredzētā prasība daļai strādājošo vakcinēties atbilst Satversmei, iepriekš norādījuši arī citi juristi. Šopavasar Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī lēma, ka Cilvēktiesību konvencijai atbilstoša ir arī prasība vakcinēt bērnus pret dažādām slimībām, jo tas tiek darīts leģitīma mērķa dēļ, proti, lai aizsargātu sabiedrības veselību.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
