Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kura ar reālu brīvības atņemšanu notiesājusi viltus ziņu izplatītāju, atzīstot par vainīgu naida kurināšanā sociālajos tīklos un huligānismā. Tikmēr Igaunija un Lietuva kriminālsodu vietā paļaujas uz sabiedrības izglītošanu.
Kad pagājušā gada sākumā pasaule ar bažām vēroja Ķīnā strauji augošo saslimstību ar toreiz nezināmo Covid-19 vīrusu, Latvijā dzīvojošais sociālo mediju ietekmelis Niks Endziņš ieraudzīja izdevību vairot savu popularitāti. Viņš Facebook publicēja nepilnu četru minūšu video ar uzsaukumu: «Koronas vīruss ir Latvijā! Lūdzu, dalies un brīdini citus!»
Tajā jaunais vīrietis stāstīja, ka Ķīnu un «ķīniešus na**j vajag likvidēt», viņi tikai protot izgatavot viltotas preces. Latvijā esot konstatēts pirmais Covid-19 slimnieks — no Ķīnas atlidojusi sieviete, kura ievietota slimnīcā.
Tie bija meli. Tobrīd — 2020. gada 30. janvārī — Latvijā nebija reģistrēts neviens ar jauno vīrusu saslimušais. Video Facebook uzreiz kļuva populārs. Nākamajā dienā policija Endziņu aizturēja.
Izolatora kamera Endziņam nebija sveša. 2018. gada vasarā viņu un vēl divus jauniešus policija aizturēja pēc tam, kad viņi sociālajos tīklos bija publicējuši melus par it kā sabrukušu lielveikalu Rīgas centrā, laupīšanu Swedbank un no Centrālcietuma izbēgušiem noziedzniekiem. Tā bija pirmā reize, kad Latvijas policija aizturēja viltus ziņu izplatītājus, pamatojoties uz Krimināllikuma pantu par huligānismu. Policija skaidroja, ka publicētā nepatiesā informācija radījusi satraukumu sabiedrībā, traucējot arī attiecīgo iestāžu un uzņēmumu darbu. Šo lietu tiesa vēl nav pabeigusi, jo, pēc prokurores vārdiem, viens no apsūdzētajiem vilcina izskatīšanu.
Šobrīd Latvijā ir sākti seši kriminālprocesi pret melīgas informācijas izplatītājiem, Valsts policija informēja Re:Baltica. Divi no tiem ir aprakstītās Endziņa lietas. Pagājušajā gadā sākti vēl trīs kriminālprocesi, šogad — viens, kurus policija turpina izmeklēt.
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas cīņā ar dezinformāciju piemēro Krimināllikumu un arī aizturējusi vairākus dezinformatorus. Lai gan arī Lietuvā un Igaunijā izskanējuši minējumi, ka viltus ziņu izplatītājiem, iespējams, vajadzētu piemērot kriminālatbildību, bažas par potenciālo vārda brīvības ierobežošanu ir lielākas. Latvijas kaimiņvalstis pagaidām paļaujas, ka labāk izglītot sabiedrību mediju pratībā. Igaunijā ar to aktīvi nodarbojas speciāla komanda Valsts kancelejas sastāvā, bet Lietuva iesaistījusi armijas analītiķus, liecina Re:Baltica analīze.
Motīvi — slava, nauda vai pārliecība
2018. gada rudenī, iznākot brīvībā pēc pirmā apcietinājuma trīs mēnešu garumā, reperis Endziņš uzreiz metās izmantot iegūto popularitāti un sacerēja dziesmu Aiz restēm. Videoklipā viņš lepnā villā pie jūras ar Porsche pagalmā dzied par «siltām mājām» un «draugiem, kas pagrieza muguru». Dziesmā viņš gan nepasaka, ka aiz restēm nonāca par viltus ziņu izplatīšanu ar vēlmi nopelnīt no interneta reklāmām. Šo kā galveno motīvu min prokurore Dace Lapinska. Konkrētu summu viņa nevar nosaukt, bet runa varētu būt par pārsimt eiro.
«Ķīniešu lietā», kurā Endziņu aizturēja 2020. gadā, motīvs jau bija vēlme gūt slavu sociālajos medijos. Tiesa šogad aprīlī viņam piesprieda septiņu mēnešu cietumsodu par huligānismu un nacionālā naida kurināšanu. «Endziņam patīk, ka par viņu runā un raksta. Grib iegūt autoritāti jauniešu vidū,» uzskata prokurore Lapinska.
Vēlme nopelnīt no Google reklāmām, slava un ideoloģiskā pārliecība — šos trīs motīvus kā galvenos dezinformācijas izplatīšanā min Latvijas Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko. Covid-19 laikā dominē pēdējie divi, un dezinformācijas izplatītāji visbiežāk ir grupas vai sabiedriskas organizācijas ar radikālām iezīmēm.
«Mērķis ir iegūt atpazīstamību un piesaistīt sekotājus, ko vēlāk varētu izmantot citām sociālajām kampaņām,» skaidro Homenko.
Homenko raksturojumam atbilst arī profesionālais dezinformators, nenotikušais politiķis Valentīns Jeremejevs, kuru kopā ar feldšeri Marinu Kornatovsku policija pērn decembrī aizturēja par melu izplatīšanu saistībā ar Covid-19. Jeremejevs regulāri savā Facebook profilā un saistītās lapās publicē nepatiesu informāciju par dzīves apstākļiem Latvijā. Taču kulminācija bija viņa saruna ar Kornatovsku, kura apgalvoja, ka viņas kolēģi vienā no Latvijas vadošajām slimnīcām ar apšaubāmu medikamentu pasliktina Covid-19 pacientu stāvokli un viņi tāpēc mirst. Pērn pēc šīs sarunas abus aizturēja policija.
Kornatovsku policija drīz vien atbrīvoja, bet Jeremejevs iznāca no apcietinājuma tikai tad, kad viņa sieva iemaksāja 50 000 eiro drošības naudu. Lietā iesaistījās arī Valsts drošības dienests, lūdzot tiesu slēgt Jeremejeva nodibinājumu Tautas varas fronte, kas Facebook regulāri publicē uzsaukumus dažādiem protestiem. Tiesa prasību apmierināja, taču, kā novēroja Re:Baltica, organizācijas Facebook lapa joprojām ir aktīva un arī tās dalībnieki.
Visas iepriekš minētās krimināllietas Latvijas policija sākusi par huligānismu. Šis Krimināllikuma pants paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu par «rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā» un traucē cilvēku mieru, iestāžu vai organizāciju darbību.
Vēl pirms Re:Baltica paspēj pajautāt par iespējamo vārda brīvības ierobežošanu, Homenko uzsver: «policija nevēršas pret indivīda viedokli», bet gan sekām, ko tas radījis reālajā vidē. «Ja atbildīgā iestāde uzskata, ka šīs aktivitātes traucē darbību, tad šī epizode noteikti tiks izskatīta kontekstā ar huligānismu,» stāsta Homenko.
Feldšeres Marinas lietā dezinformācija radīja paniku sabiedrībā un bija vērsta pret epidemioloģisko drošību. Endziņa «ķīniešu lietā» kā cietušais tiesā liecināja Veselības ministrijas pārstāvis, jo ministrijai vajadzēja reaģēt uz satraukto iedzīvotāju jautājumiem, un rezultātā tika kavēts tās pamatdarbs.
Homenko novērojis, ka ar dezinformāciju saistītās problēmas aktuālas arī viņa kolēģiem citās Eiropas Savienības valstīs. «Visi atduras pret to, kurš pateiks, kas ir viltus ziņa un kas nav. Valsts policija nevērtē ziņu saturu. Mēs izmeklējam noziegumu, kuram ir sekas.»
Igaunija — efektīvāk ir nesodīt
Aprīļa sākumā pie Igaunijas parlamenta vairāki simti iedzīvotāju protestēja pret likuma grozījumiem, kas viņu ieskatā Igauniju pārvērstu par policejisku valsti. Piketētāju plakātos likuma izmaiņas atbalstījušie deputāti bija attēloti aiz restēm. Bija norādītas viņu e-pasta adreses un mobilo telefonu numuri. Vairākas nedēļas ilgušos protestus atbalstīja arī galēji labējā opozīcijas partija EKRE, veiksmīgi vairojot savu popularitāti.
Ažiotāža gan bija krietni pārspīlēta. Izmaiņas paredzēja ārkārtas situācijās ļaut arī policijai sodīt pārkāpējus par pandēmijas ierobežojumu neievērošanu — līdzīgi, kā tas ir Latvijā un Lietuvā. Līdz šim tikai Veselības pārvalde, kas ir Igaunijas slimību kontroles centrs, varēja sodīt ierobežojumu pārkāpējus.
Baidoties no iespējamām provokācijām un agresijas, kārtības nodrošināšanā pie parlamenta ēkas bez policistiem iesaistījās arī ātrās reaģēšanas vienības vīri melnās maskās ar stekiem. Tas izsauca sašutumu daļā sabiedrības un arī ekspertu. Policijai pārmeta pārmērīgu varas demonstrāciju un vārda brīvības ierobežošanu. Iekšlietu ministrs sabiedriskajā televīzijā taisnojās, ka «vārda brīvība Igaunijā joprojām ir atļauta», bet policija uzraugot, lai protestētāji respektē ierobežojumus un nepulcējas vairāk par 10 vienkopus. Bažas policijai radījis arī tas, ka starp protesta dalībniekiem bija Igaunijā pazīstami prokremliskie aktīvisti, kuri arī pirms tam mēģināja rīkot provokācijas, piemēram, gāja lielveikalos bez maskas.
Eesti Ekspress pētnieciskais žurnālists Martins Laine, kurš pētījis protestu organizēšanu, uzskata, ka asā reakcija pret policistiem parāda Igaunijas attieksmi arī pret dezinformācijas paudējiem un ierobežojumu pārkāpējiem. Policija iesaistās reti, jo dominē uzskats, ka efektīvāk ir pārkāpējam iedot masku nekā sodīt par tās nevilkšanu. To Re:Baltica rakstiskā atbildē norāda arī Igaunijas Valsts policijas pārstāvis Vallo Kopels (Vallo Koppel): «Noteikumu pārkāpšanas gadījumā policisti vispirms informē cilvēkus, kādēļ ir svarīgi vilkt masku vai ievērot citas prasības.» Tikai tad, ja policisti uzskata, ka cilvēks pārkāpumu izdara apzināti, tiek informēta Veselības pārvalde, kas lemj, vai piemērot sodu.
To rāda arī sodu statistika.
Kopš šā gada sākuma Igaunijā sāktas 50 lietas par ierobežojumu pārkāpšanu. 24 no tām ir piemēroti sodi, liecina informācija, ko Re:Baltica saņēma no Veselības inspekcijas. Salīdzinājumam — Latvijā šī gada pirmajos četros mēnešos sākti vairāk nekā 26 000 administratīvo procesu. No tiem lielākā daļa par pulcēšanās ierobežojumu pārkāpšanu, masku nevalkāšanu un anketu neaizpildīšanu vietnē Covidpass.lv, iebraucot Latvijā, liecina Valsts policijas sniegtā informācija. Tiesa, Latvijas policija arī norāda, ka daudz vairāk ir izteikto brīdinājumu un sodi seko tikai pēc tam.
Lai efektīvi nodrošinātu sabiedrību ar aktuālo informāciju, Igaunijas Valsts kancelejas paspārnē darbojas krīzes komunikācijas komanda, kas monitorē sociālos medijus, plašsaziņas līdzekļus un reizi mēnesi veic arī sabiedrības aptaujas.
«Ja lasa tikai komentārus Facebook, var iegūt ļoti drūmu un sagrozītu priekšstatu, piemēram, par vakcīnām. Sabiedriskās domas aptaujas un mediji dod pilnīgāku priekšstatu,» skaidro Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas padomnieks Sīms Kumpass (Siim Kumpas). Apkopotā informācija ļaujot saprast, kas sabiedrību uztrauc, un jau laikus sagatavot skaidrojošu informāciju, ko publicē īpaši Covid-19 krīzei veltītā mājaslapā. Ik nedēļu informācijas paketi izsūta arī visām ministrijām un citām valsts iestādēm.
Kumpass uzskata, ka šī stratēģija ir veiksmīga, jo informatīvajai mājaslapai kopš pagājušā gada marta bijuši vairāk nekā 5,5 miljoni skatījumu. Paralēli Facebook izveidota arī grupa, kurā uz iedzīvotāju jautājumiem par Covid-19 atbild mediķi. Rīkotas arī mediju pratības kampaņas.
Igaunijas Krimināllikums neparedz iespēju sodīt par melīgas informācijas paušanu, norāda Valsts kancelejas pārstāvis. Teorētiski atsevišķos gadījumos pret dezinformācijas izplatītājiem varētu vērsties, piemērojot spēkā esošos pantus par, piemēram, aicinājumu sākt karu, vai arī vajāšanu.
Saskaņā ar Igaunijas Sabiedrības veselības likumu Veselības inspekcija var sākt lietu un piemērot sodu par informāciju, kas nodara kaitējumu personas veselībai, taču tā nav šo pantu piemērojusi. Inspekcijas preses dienests Re:Baltica atbildēja, ka tam nepieciešami ļoti spēcīgi pierādījumi, turklāt Igaunijas konstitūcija aizliedz cenzūru.
«Mūsu pieredze rāda, ka nav jēgas strīdēties ar sazvērestības teoriju izplatītājiem, jo bieži vien tas nozīmē, ka viņi iegūs papildu uzmanību un konkrētā ziņa tiks izplatīta vēl vairāk,» norāda inspekcijas pārstāve Merilina Vernika.
Pētnieciskais žurnālists Martins Laine domā, ka dezinformācijas izplatītājiem par saviem vārdiem būtu jāuzņemas atbildība. Kā piemēru, kur būtu noderējusi policijas iejaukšanās, viņš min krīzes laikā populāru Facebook ierakstu, ka valdība it kā ceļot koncentrācijas nometnes Covid-19 slimniekiem. Lai nomierinātu iedzīvotājus, šīs ziņas atspēkošanā iesaistījās pat iekšlietu ministrs, savos sociālo mediju profilos to nosaucot par viltus ziņu.
«Tiesības brīvi izteikties bijusi ļoti jutīga tēma visu pandēmijas laiku. Tas nozīmē, ka kriminālsoda piemērošana izsauktu ļoti lielu pretreaciju. Tas nenozīmē, ka nedomāju, ka to nevajadzētu darīt. Mums ir jāpasargā arī iedzīvotāji,» uzskata Laine.
Tā vietā Igaunijas Valsts policija aicina iedzīvotājus par dezinformāciju ziņot Facebook vai arī īpašiem «interneta policistiem». Tie ir Igaunijas Valsts policijas darbinieki, kuru darba diena paiet virtuālajā pasaulē, pamatā ar mērķi novērst iedzīvotāju iekrišanu dažādu krāpnieku slazdos. Viņiem var ziņot arī par dezinformāciju, taču realitātē policija uz to reaģē tikai tad, ja melīga informācija izplatīta par viņu darbu.
Atšķirībā no Latvijas Igaunijas Krimināllikumā nav panta par huligānismu. Tā vietā ir pants par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās vietās, bet internets par tādu netiek atzīts. «Virtuālā vide nav publiska vieta un līdz ar to dezinformācijas izplatītājus nevar sodīt par sabiedriskās kārtības traucēšanu,» Re:Baltica raksta Igaunijas policijas pārstāvis Ville Reniks (Ville Ränik). Diskusijas par nepieciešamību konkrēto likuma pantu papildināt ir notikušas, bet tas ir «likumdevēju jautājums». «Ja mainīsies likums, tas noteikti pilnībā mainīs sabiedrības skatu uz notiekošo. Līdz tam vissvarīgākais ir iemācīt interneta lietotājus pazīt draudus digitālajā pasaulē,» uzskata Reniks.
Lietuvā palīdz armija
Līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu 2020. gada martā Lietuvas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departamenta virsleitnanta Mažvīda Kuneviča (Mažvydas Kunevičius) rīti sākās jau pirms plkst. 6. Pēc nepilnas stundas viņš Veselības ministrijas Ārkārtas situāciju centra komandai ziņoja par pēdējās diennakts aktualitātēm medijos un sociālajos tīklos.
«Katru rītu es ziņoju par jaunāko dezinformāciju un [prognozēju], kādus jautājumus sagaidīt no medijiem,» Re:Baltica stāsta Kunevičs. Pēc rīta sapulces viņš ķērās pie Lietuvas preses caurskatīšanas un iedziļinājās komentāros pie sociālo mediju ierakstiem, lai prognozētu nākamos jutīgos jautājumus.
Šim darbam Kuneviču un vēl četrus armijas analītiķus bija nolīgusi tieši Veselības ministrija, lai sekotu sabiedrības noskaņojumam.
Līdzīgi kā Igaunijā, arī Lietuvā dezinformācijas apkarošanā uzsvaru liek uz sabiedrības laicīgu informēšanu. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas, kur sabiedrības noskaņojumu vēro komandas Valsts kancelejas sastāvā, Lietuvā valsts iestādes šim uzdevumam piesaista armijas analītiķus. Izmantojot speciālu datorprogrammu, viņi pēc atslēgas vārdiem meklē problemātiskus ierakstus sociālajos medijos un pēc tam padziļināti pievēršas šo ierakstu profilu īpašniekiem. Kunevičs apšauba, ka aiz visiem šiem kontiem ir reāli cilvēki.
«Dažreiz uzdūros profiliem, kas publicē informāciju 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā, vidēji 50 dažādu ierakstu dienā,» stāsta analītiķis.
No pagājušā gada februāra līdz maijam sociālajos medijos YouTube, Facebook, VKontakte, Reddit, Twitter un interneta vietnēs, kas imitē ziņu medijus, analītiķi atklāja vairāk nekā 1000 nepatiesu apgalvojumu, sazvērestības teoriju un aicinājumu rīkoties. Saskaņā ar armijas sniegto informāciju Lietuvas sabiedriskajam medijam, dezinformācijas apjoms 2020. gadā pieauga par gandrīz 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Starp populārākajiem mītiem ir labi zināmie, ka Covid-19 ir ASV izgatavots bioloģisks ierocis, vīrusu var apkarot, ēdot ķiplokus, un vakcīnas ir eksperimentālas.
Pagājušajā gadā pēc parlamenta komisijas pieprasījuma analītiķi īpaši pievērsās arī pret vakcīnām vērstiem komentāriem pie mediju materiāliem vai sociālajos tīklos. Secinājums: no visiem komentāru rakstītājiem tikai 7% bija antivakseri, un tikai 30% no komentāros pievienotajām saitēm uz dažādiem informācijas avotiem bija lietuviešu valodā. Divas trešdaļas resursu bija krieviski.
Kad pagājušajā gadā Nacionālie bruņotie spēki publiskoja savas analīzes rezultātus, sociālajos medijos uzvirmoja baumas, ka analītiķi palīdz Veselības ministrijai filtrēt un bloķēt komentārus.
Armijas stratēģiskās komunikācijas departamenta vadītājs Ģintars Korizna (Gintaras Koryzna) to noliedz. «Tā nav taisnība,» viņš saka Re:Baltica un skaidro, ka ministrija lūdza analizēt atslēgas vārdus un bīstamākos vēstījumus, kas parādījās komentāros pie ministrijas sociālo mediju profiliem. «Mūsu galvenais ieteikums bija Facebook lapā skaidri uzrakstīt kārtības noteikumus un tad lemt, ko darīt ar tiem, kas to pārkāpj,» stāsta Korizna.
Rezultātā Lietuvas Veselības ministrija Facebook lapas sākumā publicēja atrunu, ka dzēsīs komentārus, kas izplatīs dezinformāciju, būs pretrunā ar likumu vai aicinās neievērot valdības leģitīmus rīkojumus. Profilus, kas to dara atkārtoti, bloķē. Paralēli ministrija izmanto arī Facebook piedāvāto iespēju automātiski noslēpt komentārus, kuros parādās konkrēti vārdi. Šajā gadījumā ministrija «paslēpj» tādas rupjības kā «meļi» un «zagļi», populārus sazvērestību atslēgas vārdus, piemēram, «5G», vai aicinājumus «slepkavot» un «nogalināt».
Ierobežotās iespējas rīkoties
Kunevičs norāda, ka ir praktiski neiespējami atklāt, kas stāv aiz aktīvākajiem sociālo mediju kontiem, kuru mērķis ir diskreditēt un aprakt noderīgu informāciju dezinformācijas troksnī. Tādējādi nav, kam piemērot atbildību. Atklāt dezinformāciju un propagandu pamatā arī ir viss, ko armijas analītiķi var un drīkst darīt.
Armijas ierobežoto iespēju rīkoties aktīvāk kā galveno trūkumu min sabiedrisko attiecību speciālists un propagandas pētnieks Ļutaurs Ulevičs (Liutauras Ulevičius), kurš pats kā brīvprātīgais palīdzējis armijai. 2016. gadā viņš to pārtrauca darīt, jo uzskata, ka armijas loma dezinformācijas apkarošanā ir ļoti ierobežota.
«Kamēr vien mums nav acīmredzama fiziska uzbrukuma, armija nevar lietot spēku,» viņš stāsta Re:Baltica. «Un tā ir problēma, jo informācijas karš turpinās pilnā sparā.»
Pretspars šajā virtuālajā informācijas karā ir sabiedrības izglītošana, kam naudu ar dažādu sabiedrisko organizāciju projektu starpniecību piešķir Aizsardzības ministrija. Šogad, piemēram, tapusi arī dokumentālā filma par meliem un patiesību, kas saistīti ar pandēmiju.
Taču, tāpat kā Igaunijā, arī Lietuvā dezinformācijas izplatītājiem netiek piemērota kriminālatbildība. Tā vietā, mācoties no Igaunijas, aprīļa sākumā darbu sākuši «interneta policisti». Viņu galvenais uzdevums ir novērst smagas nelikumības — narkotiku vai kontrabandas preču tirgošanu, draudu izteikšanu. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė) izteikusi ideju, ka viņi varētu reaģēt arī uz dezinformāciju, bet, pirms to darīt, jābūt skaidri definētam, kas tieši ir viltus ziņa. Kamēr tas nav izdarīts un Lietuvas likumdošana neparedz sodu par dezinformācijas izplatīšanu, interneta policisti maldīgu informāciju neapkaros, Re:Baltica norādīja policijas preses pārstāvis Ramūns Matonis (Ramūnas Matonis).
Neatkarīgi no tā, vai Lietuvas policija pievērsīsies dezinformācijas apkarošanai vai ne, analītiķis Kunevičs zina, ka darba viņam netrūks. Darbu armijā viņš ir pametis un tagad strādā Enerģētikas ministrijā. Tā viņu noalgoja, lai monitorētu dezinformāciju enerģētikas jomā, eskalējoties konfliktam starp Lietuvu un Baltkrieviju tās jaunās atomelektrostacijas dēļ.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu
