Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Vairākos tā sauktajos klikšķu portālos publicēta ziņa par it kā apsvērtu iespēju veikalos vai lielveikalos ielaist tikai vakcinētus cilvēkus. Teiktais pamatots ar maldinoši atstāstītu ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) intervijas fragmentu Rīga TV24 raidījumā Uz līnijas. Līdzīgi kā citās valstī  ir runāts, ka ar laiku vakcinētiem cilvēkiem būtu jāpiedāvā kādi atvieglojumi, taču ne valdībā, ne Operatīvās vadības grupā nav apspriests, ka nevakcinētos varētu neielaist veikalos.

Publikācijās teikts, ka Vitenbergs atbildējis uz jautājumiem par ierobežojumu mazināšanu tirdzniecības centros. Vienā no portāliem norādīts: “Vēl viens variants bija tirdzniecības centros ielaist tikai vakcinētos, kuri spēj uzrādīt zaļās pases.” Savukārt otrā, atstāstot interviju ar Vitenbergu, teikts:

“Viņš nenoliedza, ka esot runāts par vēl vienu variantu, kur tirdzniecības centros doma ielaist tikai vakcinētos, kuri ir spējīgi uzrādīt zaļās pases.”

Tā nav taisnība, jo Vitenbergs neko tādu neteica. Raidījuma vadītājs Vitenbergam jautāja, vai plānots ļaut strādāt lielveikaliem, uz ko ministrs norādīja, ka par to vēl lems. Tad žurnālists vaicāja, vai kādu atbalstu guvusi ideja, ka lielveikalos varētu ielaist tikai vakcinētos. Vitenbergs atbildēja: “Šāds plāns Ministru kabineta sēdēs nav diskutēts. Varbūt tas ir bijis Operatīvajā vadības grupā. Ir bijušas sarunas par to, ka, pieaugot šai vakcinēšanai un tai iespējai, ka cilvēki, kuri grib, viņi ir tikuši vakcinēti, saņēmuši savu vakcīnu, viņiem dot kaut kādas priekšrocības saņemt pakalpojumus, kas vēl vairāk varētu mudināt cilvēkus vakcinēties, lai mēs saniedzam šo pūļa imunitāti.”

Tātad Vitenbergs nav teicis, ka šāda iespēja tikusi apspriesta. Vaicājām Ministru kabineta preses sekretāram Reinim Grāvītim, vai šāds jautājums izskatīts Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā jeb tā sauktajā Operatīvās vadības grupā. Viņš apstiprina: “Ne Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā, ne Ministru kabinetā nav bijušas diskusijas par īpašiem nosacījumiem veikalu apmeklēšanai vakcinētām personām.”

Kādi atvieglojumi būs vakcinētajiem?

Valdībā prezentēts Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums par līdzekļiem, kā motivēt vakcināciju. Tajā norādīts, ka brīvprātīga vakcinācija pret Covid-19 iepriekš uzsvērta valsts komunikācijā ar sabiedrību un izriet no pašreizējā normatīvā regulējuma. Tāpat obligāta vakcinācija atsevišķu profesiju pārstāvjiem “vērtējama kritiski un piesardzīgi”. Ziņojumā norādīts, ka tas būtu galējs līdzeklis mērķa sasniegšanai un varētu kaitēt sabiedrības uzticībai valstij. Uzsvērts, ka tā vietā var izvēlēties pamattiesības mazāk ierobežojošus vai vispār neierobežojošus līdzekļus, piemēram, aktīvu komunikāciju un ierobežojumu atvieglojumus.

Valdība aprīļa beigās jau lēma par pirmajiem atvieglojumiem daļai vakcinēto cilvēku. Viņiem atļauts neveikt rutīnas Covid-19 testus darba pienākumu veikšanai (kas bija jādara, piemēram, ārstniecības un izglītības iestāžu darbiniekiem). Lai atklātu bezsimptomu inficēšanās gadījumus, tests jāveic nedēļas laikā pēc kontakta ar inficētu personu.

Valdības sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!) komentēja, ka “pilnībā vakcinētām personām ierobežojumu atcelšana notiks pakāpeniski un pa posmiem”. Proti, vēl vairāk tos varētu mazināt, kad vakcinējusies būs pietiekami liela sabiedrības daļa, īpaši riska grupas, kā arī, kad būs nodrošināta iespēja efektīvi pārbaudīt vakcinēšanās faktu.

Ierobežojumu mīkstināšanai piedāvāti divi posmi. Pirmajā posmā varētu vakcinētajiem ļaut neievērot mājas karantīnu un mazināt drošības pasākumus sociālās aprūpes centros. Otrajā posmā tiktu lemts par ierobežojumiem, kas attiecas uz visu sabiedrību, piemēram, ļaut vakcinētajiem pulcēties sporta un kultūras pasākumos gan iekštelpās, gan ārā, izmantot ēdināšanas, sporta klubu un izklaides pakalpojumus, neievērot pašizolāciju ceļojot, kā arī noteiktās situācijās nelietot sejas maskas. 

Arī veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš Re:Check aptiprināja, ka otrajā solī nav apsvērti atvieglojumi saistībā ar tirdzniecības centriem: “Atvieglojumi noteikti nevar būt tādi, kas skar cilvēka pamattiesības, pamatvajadzības.” Viņš norāda, ka runa drīzāk ir par specifiskiem kultūras un izklaides pasākumiem, kuros cilvēki pulcējas lielā skaitā, nevis pirmās nepieciešamības pakalpojumiem. Bērziņš arī prognozē, ka konkrētākus lēmumus par atvieglojumiem varētu pieņemt jūnija otrajā pusē.


Arī vairākās citās valstīs vakcinētie var izbaudīt dažādus ierobežojumu atvieglojumus. Piemēram, ASV vakcinētiem cilvēkiem ir ļauts pulcēties iekštelpās, nenēsāt masku ārā, kā arī ceļot valstī, netaisot Covid-19 testu un neievērojot karantīnu. Arī pēc saskaršanās ar kādu saslimušo vakcinētajiem ASV ļauts testu taisīt tikai tad, ja parādījušies simptomi. Tikties ar citiem cilvēkiem iekštelpās var arī vakcinētie Zviedrijā. Izraēlā vakcinētie var apmeklēt sporta un kultūras pasākumus. Arī Lietuvā vakcinētie varēs saņemt “iespēju pasi”, ar kuru varēs apmeklēt masu pasākumus, ēst restorānos un kafejnīcās. Tie, kas nav vakcinējušies, varēs dokumentu iegūt, uzrādot negatīvu pēdējā diennaktī veikta Covid-19 testa rezultātu. Savukārt Francijā, Islandē un Polijā ļauts iebraukt vakcinētiem ceļotājiem. Visās minētajās valstīs vismaz vienu vakcīnas devu saņēmušo proporcija šobrīd ir daudz augstāka nekā Latvijā, liecina Eiropas Slimību prevencijas un kontroles centra apkopotā informācija. Latvijā līdz 4.maijam vakcinēti 14% cilvēku, Polijā, Zviedrijā, Lietuvā un Francijā ap 30%, Islandē 39%, ASV 56%, bet Izraēlā jau 63%.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.