Pirms četriem gadiem Eiropas Savienībā (ES) izcēlās skandāls, ka pārtikas ražotāji Centrālās un Austrumeiropas valstīs ar to pašu zīmolu tirgo sliktāku produktu nekā Rietumos. Tagad 15 valstu žurnālisti devās iepirkties un secināja, ka identisks ir tikai Heinz kečups un Nutella riekstu krēms. Taču atšķirīgajiem produktiem nav izteikta Rietumu-Austrumu dalījuma. Baltijā Latvijā un Lietuvā nopērkamie produkti ir pārsvarā identiski, bet Igaunijā daži atšķiras.
Palmu eļļa un glikozes sīrups
Investigate Europe žurnālisti izvēlējās 29 visā Eiropā pārdodamus pārtikas produktus, sākot ar jogurtiem, ievārījumiem, saldējumiem, saldētām picām, šokolādēm, saldajiem dzērieniem un beidzot ar makaronu mērci. Vairāki no tiem, kā, piemēram, cīsiņi burkā, Latvijas veikalu plauktos nebija atrodami, taču 14 produktus gan spējām salīdzināt.
Galvenā Eiropas līmeņa atšķirība pamatā attiecas uz divām produktu sastāvdaļām, kas biežāk atrodamas produktos, ko tirgo jaunajās, relatīvi nabadzīgākajās ES valstīs. Tā ir palmu eļļa citu, dārgāku augu eļļu vietā un glikozes sīrups cukura vietā.
Piemēram, Latvijā Oreo Original cepumos ir gan palmu, gan rapšu eļļa. Ungārijā tikai palmu. Atsaucoties uz Oreo cepumu ražotāja sacīto, 2020. gada beigās uzņēmums mainīja recepti un palmu eļļu nomainīja pret rapšu. “Šo izmaiņu dēļ mēs vēl atjauninām produktu informāciju mazumtirdzniecības veikalos,” saka uzņēmuma Mondelez pārstāve Karolina Marija Auglīte.
Salīdzinot ar citām augu eļļām, palmu ir visvairāk piesātināto tauku. To daļa no kopējā tauku daudzuma palmu eļļā ir 49%, kas ir četras vai piecas reizes vairāk nekā rapšu, saulespuķu vai kukurūzas eļļās. Turklāt tā arī ir vislētākā. “Palmas ir ārkārtīgi ražīgas. Gada griezumā viņas var trīsreiz, četrreiz dot ražas. Ja salīdzinām kaut vai ar mūsu rapšu eļļu, kur tikai vienreiz gadā būs raža,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Uzturs” un “Uzturzinātne” vadītāja vadītāja Lolita Vija Neimane.
Šī eļļa ir ne tikai ieguvusi negatīvu slavu ieguves dēļ (tās ražošanai izcērt lietus mežus), bet ir arī aizdomas par negatīvu ietekmi uz veselību. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), analizējot, kādas vielas izdalās, karsējot dažādas eļļas, secināja, ka vairāk kaitīgo vielu parādās tieši palmu eļļas pārstrādē. Tāpat piesātinātie tauki tiek atzīti par sirds slimību risku paaugstinošu faktoru.
Neimane skaidro, ka šo eļļu ražotāji izvēlas, jo tā ir lētāka un nodrošina kvalitāti. “Produktam ilgāks realizācijas laiks, labāks mitrums, konsistence. Pārtikas tehnologi to novērtē,” atzīst profesore. Savukārt eļļu miksējumu (kā tas ir pie mums nopērkamajos Oreo cepumos ar palmu un rapšu) izmanto, ja palmu eļļa viena pati ir par biezu.
Fantā mazāk apelsīnu sulas
Žurnālisti novēroja vēl vienu atšķirību. Centrāleiropā – Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā, Čehijā, Horvātijā, Bulgārijā, Rumānijā – Coca Cola, Fanta un Sprite limonādēs ir izmantots fruktozes sīrups. Pārējās valstīs, tajā skaitā Baltijā, ir cukurs. Polijā nopērkami abi dzērienu varianti.
Salīdzinot uzturvērtību Coca Cola, kam visās Eiropas valstīs ir gandrīz identiska recepte, produktos, kur ir glikozes-fruktozes sīrups, ir vairāk kaloriju nekā ar cukuru saldinātajos (45 kCal un 42 kCal). Ražotājs apstiprina, ka sīrups ir mazāk salds par balto cukuru, tāpēc to vajag vairāk, lai panāktu tādu pašu garšu. “Mūsu saldie dzērieni var būt saldināti ar niedru cukuru, biešu cukuru, kukurūzas saldinātājiem vai to maisījumu. Lai nodrošinātu tādu pašu garšu, kukurūzas izcelsmes saldinātājus lieto nedaudz lielākos daudzumos nekā cukuru, kas izskaidro uzturvērtības ziņā nenozīmīgās atšķirības, kas norādītas uzturvielu tabulā (uz iepakojuma),” uzņēmums norāda rakstiskā atbildē.
Kāpēc vienā valstī izmanto cukuru, bet citās sīrupu, uzņēmums Coca Cola skaidro ar sastāvdaļu pieejamību reģionā. “Sastāvdaļu nodrošināšana uz vietas nodrošina, ka mēs varam atbalstīt vietējās piegādes ķēdes un ekonomiku, kā arī uzturēt dzērienu pieejamību un garšu,” paskaidro ražotājs.
Uzturvērtības ziņā nav sevišķas atšķirības, ko lietot, norāda Neimane. “Nevarētu pateikt, ka drošāk dzert ar cukuru, nevis ar fruktozi. Abos gadījumos vienā dzērienā pārsniegta cukura dienas norma,” spriež RSU programmu vadītāja.
Cita ievērības cienīga atšķirība – Eiropas dienvidvalstīs (8-20%) Fanta ir vairāk apelsīnu un citronu sulas nekā ziemeļu daļā (4-6%). “Fanta Orange dzērienam ir vairākas receptes Eiropā un pasaulē, kas atšķiras pēc tā, kādas ir vietējā patērētāja vēlmes un pieejamās sastāvdaļas. Visās Fanta receptēs ir apelsīnu sula, bet tās daudzums atšķiras vietējā regulējuma dēļ,” komentē uzņēmums Coca Cola, kas ražo dzērienu.
Baltijā atšķirības minimālas
Vienāds iepakojums un nosaukums, taču mazliet atšķirīga uzturvērtība, ogļhidrātu vai olbaltumvielu daudzums. Šādas minimālas atšķirības parādās Jogobella ķiršu jogurtā, kas Latvijā un Lietuvā ir identisks, bet Igaunijā ir nedaudz mazāk kaloriju, ogļhidrātu, cukura, bet mazliet vairāk olbaltumvielu.
Vai arī Dr. Oetker Ristorante Prosciutto pica. Atkal Latvijā un Lietuvā tās ir pilnīgi vienādas, bet Igaunijā – nedaudz vairāk kaloriju, olbaltumvielu un sāls.
Kā iespējamas atšķirības viena zīmola produktā, ko tirgo kaimiņvalstīs? Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) skaidro, ka tas ražošanas dēļ. “Var būt tā, ka uzņēmums mainās, izejvielas mainās, piegādātāji. Var pamainīties arī pati receptūra vai arī iekārtas, tāpēc mazas nianses vai proporcijas var mainīties produktam,” iezīmē Diāna Akopova, PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte. Teorētiski varot būt situācija, ka vienas valsts tirgū parādās produkti ar nedaudz atšķirīgu sastāvu vai enerģētisko vērtību. “Pamainījās receptūra un ir pieejami produkti gan ar iepriekšējo, gan jauno,” Akopova stāsta.
Viņa saka, ka ES nav kopīgu standartu produktu ražošanā, katrs ražotājs vadās pēc saviem noteikumiem. Vienīgais nosacījums – marķējumā precīzi jānorāda sastāvdaļas. Arī PVD 2017. gadā piedalījās kopējā ES pētījumā. Latvija pārbaudīja 38 pārtikas produktu paraugus un konstatēja, ka atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nebija būtiskas. “Salīdzinot produktu marķējumu, tika konstatēts, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas. Tomēr, laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā konstatētas netika. Tāpat laboratoriski netika konstatēts, ka produktu sastāvs atšķirtos no to marķējuma,” stāsta PVD pārstāve.
Barilla Bolognese mērcē Latvijā ir mazāk gaļas nekā igauņiem – Latvijā liellopa un cūkgaļas ir 16%, bet Igaunijā – 19%. Arī tomātu viņiem krietni vairāk. Par minētajām atšķirībām Re:Baltica sazinājās ar Barilla produktu izplatītāju Latvijā, kas mēģināja noskaidrot atšķirību iemeslu, taču līdz raksta publicēšanai atbildes vēl neguva.
Ja igauņi var maltītēs izbaudīt gaļaināku makaronu mērci, Latvijas iedzīvotāji var našķoties ar riekstiem bagātāku šokolādi. Latvijā un Lietuvā Milka lazdu riekstu šokolādē ir vairāk riekstu (20%), bet Igaunijā to daudzums vispār nav norādīts. Pie mums nopērkamā šokolāde ir arī riekstaināka par citur iegādājamajām, proti, Polijā un Zviedrijā riekstu ir 17%. “Ražotājs pamato, ka ir dažāda lieluma šokolādes tāfelītes, tāpēc ir riekstu daudzums pielāgots produkta lielumam,” stāsta Akopova.
Pielāgo vietējai garšai?
Tas, ka ES ar vienādu nosaukumu tirgo atšķirīgu pārtiku, ir jautājums par patērētāju uzticību. “Pircējs sagaida tādu pašu kvalitāti no tā paša zīmola neatkarīgi no tā, kurā valstī produkts ražots vai iegādāts,” ir pārliecināta Biljana Borzana, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Horvātijas, kura 2018. gadā bija līdzautore EP rezolūcijai, kurā kritizēti divējādi pārtikas standarti.
Kolēģei piekrīt Latvijas eiroparlamentāriete Inese Vaidere, kura atbildīgajā EP komitejā strādāja pie ES vienotā tirgus programmas izstrādes. “Eiropā nedrīkst būt diskriminācija, jo visiem patērētājiem ir vienādas tiesības uz piekļuvi augstas kvalitātes precēm – ne tikai Vācijā un Francijā, bet arī Latvijā. Ja šis princips netiek ievērots, tad var tikt nopietni apdraudēta vienotā tirgus darbība un patērētāju uzticība,” uzskata Vaidere.
Uzņēmumi atšķirības produktos ierasti skaidro ar to, ka dažādiem produktiem dažādās valstīs ir atšķirīgas prasības un vēlmes. Taču Alisja Mičalovska, Varšavas pārtikas likumu kancelejas juriste, uzskata, ka šādas atrunas ir muļķības. “Rapšu eļļas aizvietošana ar palmu eļļu nav nekas tāds, ko pircējs var izvēlēties. Neesmu redzējusi nevienu pētījumu, kurā patērētāji izvēlētos palmu eļļu citu vietā,” viņa secina. Galvenais iemesls sastāvdaļu atšķirībām tomēr ir ekonomisks – uzņēmumu vēlme nopelnīt.
Latvijas Patērētāju aizstāvības asociācija neuzskata, ka atšķirīgu sastāvdaļu izmantošana būtu patērētāju maldināšana. “Vairāk sacītu, ka tas ir informācijas trūkums. Marķējumā nepieciešama pilnīga informācija par produktu, kurā varētu norādīt, ka pielietots cukura aizvietotājs. Tā ir patērētāja izvēle,” spriež asociācijas pārstāve Tekla Žabova.
Pašlaik dalībvalstīm savos likumos jāiestrādā ES direktīvas prasības, kas atbildīgajām iestādēm dod lielākas pilnvaras pārtraukt maldinošu mārketingu precēm, kurām ir identisks iepakojums, bet atšķirīgs sastāvs.
Taču arī šajā direktīvā ir nepilnības, uzskata Vaidere. “Pieļauti izņēmumi, kad divējāda kvalitāte ir atļauta, pamatojot to ar, piemēram, reģionālām garšas īpatnībām vai sastāvdaļu pieejamību, bet tad ražotājam šīs atšķirības ir jāpamato. Tādēļ pieprasījām, lai Eiropas Komisija 2024. gadā sagatavo ziņojumu par to, kā notiek likuma ieviešana, un sagaidām, ka tiks veikta rūpīga pārbaude, vai ražotāji tiem dotās atkāpes neizmanto ļaunprātīgi, lai maldinātu patērētājus par produktu kvalitātes atšķirībām,” stāsta eiroparlamentāriete.
“Noteikti katrs atsevišķs gadījums būs jāvērtē individuāli – jāizvērtē marķējums, jāsalīdzina ar marķējumiem, kas ir pieejami citās dalībvalstīs, jāsaņem ražotāja paskaidrojumus un jāizvērtē, vai tas atšķirības ir objektīvi pamatotas,” par jauno direktīvu izsakās PVD pārstāve Diāna Akopova. Noteikumi jāievieš līdz nākamā gada maijam.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu
