Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Plašas diskusijas izraisījusi valdības apņemšanās šovasar, lai arī citādi nekā ierasts, tomēr rīkot skolēnu dziesmu un deju svētkus. Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā  kordiriģents Ints Teterovskis pauda, ka dziedāšana korī neesot riskantāka par jebkādu citu pulcēšanos. Pašlaik pieejamie pētījumi liecina – tā visdrīzāk nav tiesa. 

Infektologi brīdina par slimības izplatības riskiem, taču rīkotāji sola gatavot pēc iespējas drošus pasākuma scenārijus, piemēram, neorganizējot notikumus, kas vienkopus pulcē daudz cilvēku. Izglītības un zinātnes ministre skaidrojusi, ka svētki varētu notikt vairākos reģionos bez pulcēšanās Rīgā. Lēmumu par svētku formātu valdība plāno pieņemt maija beigās.

Raidījumā Krustpunktā Teterovskis, atbildot uz klausītāju bažām par ieceri šogad rīkot XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, sacīja:

“Pagājušajā pavasarī jau teica, ka kori ir perēklis, bet nu, līdz galam jau tā nav. Jebkura veida pulcēšanās telpās dotā mirklī ir savā ziņā iespējamība, ka tas var notikt. Nav pierādīts vēl joprojām, ka dziedāšana ir īpaši neveselīga un īpaši sliktāka par daudz ko citu. Tās ir tādas vecas spekulācijas, ka dziedāšana ir lielākais ļaunums. Diemžēl visiem, kas to apgalvo, nav taisnība.”

Teterovskis raidījumā arī norādīja, ka esot pētījumi, kas to pierāda. Sazinājānies ar kordiriģentu un vaicājām, uz kādiem pētījumiem viņš atsaucas. Viņš atsūtīja saiti uz BBC publicētu rakstu par pētījumu, kurā minēts, ka dziedot neizdalās vairāk aerosolu kā līdzīgā skaļumā runājot. Aerosoli ir mazi pilieni, kas var ilgi noturēties gaisā – pretēji lielākiem, smagākiem pilieniem, kas, piemēram, pēc klepošanas ātri nosēžas uz tuvākās virsmas. Pētījumā norādīts, ka aerosolu daudzums, kas nonāk gaisā, atkarīgs no tā, cik skaļi cilvēks dzied vai runā, ne no darbības veida. “Var pieņemt, ka koris to vien dara kā dzied skaļi,” spriež Teterovskis. Uz Re:Check jautājumu, vai tad tā nav, viņš atbildēja: “Nezinu, tad jātaisa eksperiments.” Jāpiebilst, ka BBC publikācijā savu vērtējumu par pētījumu sniedz Laičesteras universitātes pētnieks Džulians Tengs, kurš norāda – risks palielinās, kad kopā dzied cilvēku grupa, nevis tikai viens. Pēc publikācijas BBC minētā pētījuma rezultāti publicēti akadēmiskajā žurnālā Aerosol Science and Technology. Tajā autori arī raksta, ka savā pētījumā nesalīdzina, cik skaļi cilvēki parasti dzied vai runā. 

Re:Check apskatīja arī citus pētījumus par riskiem izplatīt Covid-19 dziedot. Aerosol Science and Technology žurnālā publicēts vēl kāds pētījums, kurā norādīts – dziedāšana saistās ar, piemēram, augstāku skaņas spiedienu, dziļāku elpošanu un izteiktāku artikulāciju. Secināts, ka pastāv būtiskas atšķirības starp daļiņu apjomu, kas izdalās elpojot, runājot un dziedot. Turklāt tajā norādīts, ka dziedāšana rada vairāk aerosolu daļiņu nekā runāšana arī pielīdzināmā, normālā skaļumā. Tāpat secināts, ka ķirurģiskā sejas maska palīdz šos aerosolus aizturēt. 

Anglijas sabiedrības veselības aģentūra norādījusi, ka kliegšana vai skaļa dziedāšana rada pat 20 reizes vairāk aerosolu nekā runāšana normālā skaļumā. Lielāku aerosolu masu tādā veidā ģenerē ne tikai pieaugušie, bet arī bērni.

Pētnieku grupa Austrālijā aprakstījusi, kā citus ar Covid-19 inficējis kāds baznīcas kora korists. Dziedātāji, kurus viņš inficējis, stāvējuši viena līdz pat 15 metru attālumā. Pētījumā uzsvērts, ka aerosoliem uzkrāties gaisā ļāvusi slikta ventilācija. Tāpat arī norādīts, ka koristiem nav bijis ciešs fizisks kontakts, tāpēc nav pamata domāt, ka vīruss starp koristiem izplatījies citos apstākļos. Akadēmiskos pētījumos vēl aprakstīts gadījums ASV, kur pēc kora mēģinājuma par saslimšanu aizdomas radās vai to apstiprināja 53 koristiem no 61. Divi cilvēki nomira. Arī šajā pētījumā norādīts, ka iznākumu varēja ietekmēt labāka ventilācija un īsāks mēģinājuma garums. Autori secinājuši, ka dziedāšana iekštelpās jāorganizē pārdomāti. 

Savukārt pērn jūlijā publicētā pētījumā ne vien norādīts uz paaugstinātu risku, bet sniegtas arī rekomendācijas, lai padarītu mēģinājumus drošākus – mēģinājumus rīkot ārā, attālināti vai vismaz maksimāli mazās grupās un ievērojot distanci, nēsājot sejas maskas, saīsinot mēģinājumu garumu, ierobežojot savstarpējos kontaktus, piemēram, pārtraukumos vai pēc mēģinājumiem, kā arī rūpīgi vērojot koristu simptomus. 


Par inficēšanās risku koros Re:Check rakstīja arī pērn rudenī. Tolaik uz dziedāšanu korī kā paaugstinātu risku norādīja arī Veselības ministrija (VM). Vaicājām, vai tagad kas mainījies. No ministrijas atbildes izriet, ka tā joprojām dziedāšanu korī uzskata par paaugstinātu risku. VM skaidro: “Nevar runāt tikai par inficēšanās risku, atrodoties sejai pret seju, jo aerosoli izplatās visos virzienos.” Ministrija arī pauž, ka “dziedāšanas laikā cilvēks intensīvi noslogo elpošanas ceļus un jo intensīvāk un skaļāk dzied, jo tālāk izplatās elpceļu pilieni”. Tāpat ministrija norāda uz vēl citiem pētījumiem, kas teikto apstiprina, un uzsver –  par riskiem dziedot brīdinājis arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC). ECDC Re:Check rakstiskā atbildē apstiprināja, ka “pieejamie pierādījumi liecina, ka visaugstākie transmisijas rādītāji ir no inficētajiem, kas izdala būtisku daudzumu lielu un mazu respiratoro pilienu (klepojot, dziedot vai skaļi runājot) iekštelpās”.*

Par dziedāšanu kā riska faktoru runāts arī citos Latvijas medijos. Piemēram, infektologs Uga Dumpis paudis, ka grūti iztēloties dziesmu svētku norosi. “No Covid inficētajiem brīvas slimnīcas un dienā saslimušo skaits zem desmit – tādi varētu būt priekšnoteikumi brīvākai pasākumu norisei,” Dumpja teikto atstāsta raidījumā Nekā Personīga. Dumpis arī iepriekš medijiem norādījis, ka dziedāšana koros un it sevišķi iekštelpās ir ar augstu risku inficēšanās izplatībai. Latvijā saslimšana konstatēta vismaz divos koros – valsts akadēmiskajā korī Latvija un Latvijas Radio korī.

Teterovskis vēlāk Re:Check rakstiski vaicāja: “Pieņemsim, ka dziedot rodas sīkākas daliņas – aerosoli, bet vai tādā gadījumā vīrusa koncentrācija tik mazās daļiņās ir pietiekama, lai inficētu?” ASV Slimību profilakses un kontroles centrs (CDC) norāda – lai gan transmisija biežāk notiek, esot ciešā kontaktā ar inficēto, ir fiksēti gadījumi, kad vīrusa transmisija notikusi arī ar aerosoliem. Inficējušies cilvēki, kas cits no cita atradušies vairāk nekā divu metru attālumā vai telpā ienākuši tikai pēc tam, kad inficētais to jau pametis. Tas notiek, piemēram, ilgstoši uzturoties slēgtās telpās ar sliktu ventilāciju, raksta CDC. Par pētījumiem, kuros apskatīti šādi gadījumi, raksta arī akadēmiskais žurnāls The British Medical Journal. Savukārt pētnieku grupa žurnālā The Lancet pauda, ka aerosoli varētu būt galvenais vīrusa izplatības ceļš. To apliecinot, piemēram, gadījumi, kad saslimuši daudzi, kas atrodas vienā telpā; vīrusa izplatīšanās starp cilvēkiem, kas nekad nenonāk ciešā kontaktā; infekcijas izplatīšanās no asimptomātiskiem cilvēkiem, kas nešķauda un neklepo; kā arī tas, ka slimība biežāk izplatās iekštelpās, nevis ārā.

*Papildināts 28.04.2021. ar komentāru no Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.