Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis ieraksts par to, ka Baltkrievijā ne vienu dienu neesot bijusi karantīna, cilvēki staigājot bez maskām, bet mirstības dati nemainoties. Tomēr ieraksts ir maldinošs, jo valstī ieviesta virkne ierobežojumu, aizvērtas robežas un Minskā sejas maskas sabiedriskās vietās ir obligātas. Turklāt pētniekiem ir bažas, ka mirstība ir daudzkārt augstāka, nekā rāda oficiālie dati.

Kāda lietotāja Facebook 18. februārī publicēja ierakstu, kurā apgalvoja: “Baltkrievija robežojas ar Latviju. Bet!!! Baltkrievijā ne vienu dienu nav bijusi karantīna,cilveki staigā bez maskām. Mirstības % nemainās.” Ar ierakstu dalījās 1,3 tūkstoši lietotāju. Komentāros ieraksta autore arī pauda, ka Baltkrievijā Covid-19 neesot un “covida nav”, bet tas esot jauns gripas paveids. Re:Check jau iepriekš rakstīja, ka Covid-19 nav gripas paveids, tas ir lipīgāks par gripu un tiek vērtēts, ka arī mirstība no Covid-19 ir augstāka, bet ieviestie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai būtiski ietekmējuši gripas un citu respiratoro vīrusu izplatību.

Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko kopš pandēmijas sākuma par koronavīrusu izteicies skeptiski. Piemēram, teicis, ka “visus izārstēs traktors”, un aicinājis cīnīties pret vīrusu ar šņabi. Pasaules veselības organizācija (PVO) gan uzsver, ka cīņai pret Covid-19 alkohols nepalīdz, tas tieši pretēji var kaitēt veselībai. Lukašenko arī pats vasarā pārslimoja Covid-19. 

Lukašenko ir pazīstams ar pandēmijas nopietnības noliegšanu. Re:Check vēl pavasarī rakstīja, kā Baltkrievijas piemēru un Lukašenko izteikumus izmanto melu izplatīšanai par Covid-19. Pavasarī viņš solīja, ka valstī koronavīrusa dēļ neviens nenomirs, lai gan tajā pašā laikā pēc Baltkrievijas oficiālajiem datiem tobrīd 33 cilvēki ar Covid-19 jau bija miruši. 19. februārī Baltkrievijas oficiālā ziņu aģentūra Belta ziņo, ka kopš infekcijas izplatīšanās sākuma kopumā miruši 1894 Covid-19 pacienti. 

Medijs Meduza ziņoja, ka Baltkrievija pat sastrīdējās ar Krieviju koronavīrusa dēļ. Proti, Lukašenko izteica neapmierinātību, ka Krievija aizvērusi kopējo robežu, savukārt Krievijas valdība pārmeta Baltkrievijai nepietiekamas pūles cīņā ar Covid-19.

Sākotnēji Baltkrievija neierobežoja pārvietošanos ar kaimiņvalstīm. To izdarīja Krievija, Polija, Lietuva, Latvija un Ukraina. Taču no 20.decembra Baltkrievija robežas tomēr aizvēra, pamatojot to ar epidemioloģisko situāciju un Covid-19 infekcijas izplatību. 

Cīņai ar Covid-19 pavasarī Minskā ieviesa tādus pašus ierobežojumus kā daudzās citās valstīs, piemēram, atcēla visas izstādes un citus masu pasākumus, pansionātos aizliedza apmeklējumus, bet personālam lika izmantot sejas maskas. Tās bija obligātas arī veikalu darbiniekiem, frizieriem, skaistumkopšanas speciālistiem. Iepriekš līdzīgus pasākumus ieviesa arī citos valsts reģionos.

Arī pandēmijas otrajā vilnī novembra vidū Minskā noteica obligātu sejas masku lietošanu sabiedriskās vietās, tostarp sabiedriskajā transportā, taksometros. 

Vispārējas oficiālas karantīnas valstī nebija. Kad aprīlī PVO aicināja Baltkrieviju pastiprināt ierobežojumus cīņai ar vīrusu, Lukašenko teica, ka pilnvērtīgai karantīnai valstij nav naudas. Taču, kā vēsta Meduza, valstī darbojās “tautas karantīna”. Proti, marta beigās 48% baltkrievu bija atteikušies no publisku pasākumu apmeklēšanas, daudzi cilvēki brīvprātīgi devās pašizolācijā, kā dēļ lielus zaudējumus cieta tirdzniecības un pakalpojumu joma. Tāpat atsevišķas kafejnīcas un restorāni aizvērās vai pārorientējās uz ēdienu piegādi, būtiski samazinājās arī teātru un muzeju apmeklējums. Daļa vecāku pārstāja vest bērnus uz skolu, rezultātā Minskas vadība oficiāli atļāva vecākiem pašiem izlemt, vai sūtīt bērnus uz skolu epidēmijas laikā, bet augstskolām rekomendēja pāriet uz attālinātām mācībām. Tāpat, piemēram, Baltkrievijas Veselības ministrija veciem cilvēkiem iesaka neiziet no mājām un netikties ar citiem cilvēkiem, ja tas nav svarīgi dzīvībai.

Baltkrievijas sniegtie dati liecina, ka valstī līdz šim reģistrēti 275 322 infekcijas gadījumi un 1894 mirušie. Kopumā valstī ir ap 9,4 miljoniem iedzīvotāju.

Covid-19 dēļ mirušie uz miljonu iedzīvotāju

Oksfordas universitātes datu projekta Our World in Data aprēķini rāda, ka Baltkrievijā mirstība novembra vidū strauji pieauga un šobrīd jau ilgāku laiku ir apmēram līdzīgā līmenī. Taču jāņem vērā, ka sociologi norādījuši – līdzīgi kā citās autoritārās valstīs patiesā Covid-19 statistika Baltkrievijā ir būtiski augstāka nekā oficiālā, par to liecina arī izteikti mazāka oficiālā mirstība nekā kaimiņvalstīs. Oficiālie Covid-19 mirstības dati varētu būt pat 15 reizes zemāki nekā faktiskie. 17. februārī Deutsche Welle ziņoja par pētījumu, kurā secināts – pērn vairāk nekā 600 tūkstoši baltkrievu pārslimojuši Covid-19, bet kopējais mirušo skaits varētu būt lielāks nekā 20 tūkstoši, lai arī pēc oficiālajiem datiem līdz 17. februārim vēstīts vien par 1876 mirušajiem. Tāpat ANO statistikas dati liecina, ka Baltkrievijā mirstība 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar pēdējiem gadiem, bija rekordaugsta. Pērnā gada pirmajā pusē valstī kopumā augusi mirstība – pusgada laikā miruši 66 905 cilvēki, savukārt kopš 2015. gada pirmajā pusgadā miruši nebija vairāk kā 62 500 cilvēki. Gada nogalē Baltkrievija iepirka Krievijā ražotās vakcīnas un sāka vakcinēt cilvēkus pret Covid-19.

Secinājums: Facebook ieraksts neatspoguļo patieso situāciju. Baltkrievijā gan pirmajā, gan otrajā Covid-19 vilnī tika ieviesti dažādi ierobežojumi, tostarp prasība lietot maskas. Mirstība ir augusi, turklāt pētniekiem pastāv aizdomas, ka reālā saslimstība un mirstība ir daudz augstāka nekā oficiālā. Baltkrievijā arī norit vakcinācija pret Covid-19.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.