Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Šonedēļ Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs paziņoja, ka tirgotāji vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu ierobežojumus cīņai ar Covid-19. Viens no viņa argumentiem ir, ka nekur citur ES netiekot ierobežots klātienē nopērkamo preču sortiments. Taču tā nav tiesa – līdzīgi rīkojas vai iepriekš rīkojušās vairākas citas valstis. 

Par LTA nodomiem vērsties Satversmes tiesā 27.janvārī ziņoja aģentūra LETA. 

Danusēvičs medijam paudis, ka ierobežojumi ir neloģiski, nevienmērīgi un noved pie uzņēmēju bankrota. Tāpēc Danusēvičs norāda, ka valdībai vajadzētu pieturēties pie tirdzniecības praksēm ES, kur netiekot ierobežots pārdodamo preču sortiments. LETA atstāsta viņa teikto, ka šādu ierobežojumu neesot nekur ES. “Jāuzsver, ka preču tirdzniecības ierobežojumi nav valstīs, kur saslimšana ir daudzkārt izplatītāka kā Latvijā, piemēram, Polijā, Francijā, Zviedrijā vai Lietuvā,” viņš norādījis.

Re:Check sazinājās ar Danusēviču, un viņš precīzēja, ka runājis tieši par preču sortimenta ierobežošanu, piemēram, lielveikalos, nevis noteiktu veikalu slēgšanu. “Teiksim, ka apģērbu nevar pārdot – tādu ierobežojumu nekur Eiropas Savienībā nav,” viņš pauda.

Taču Re:Check pārliecinājās, ka līdzīgi preču sortimenta ierobežojumi vēl joprojām ir vai ir bijuši vairākās ES valstīs.  

Arī Danusēviča izceltajā Francijā novembrī ieviesa šādus ierobežojumus. Medijs thelocal.fr rakstīja, ka ierobežojumi neskar pārtiku, taču veikalos nedrīkstēja tirgot apģērbu, rotaslietas, rotaļlietas, grāmatas, mūzikas un filmu ierakstus. Tāpat kā Latvijā produkti, ko aizliegts pārdot, veikalos bija nodalīti, lai no ierobežojumiem nesamērīgi neciestu tikai atsevišķi tirgotāji. Taču Francijā šie ierobežojumi izraisīja neapmierinātību, jo problēma, kas skārusi tikai daļu tirgotāju, tagad esot radīta visiem. No decembra šie ierobežojumi atcelti. Šobrīd valdība noteikusi, ka veikali nedrīkst strādāt ilgāk kā līdz sešiem vakarā. Francijā arvien ir spēkā komandantstunda un no sešiem vakarā līdz sešiem rītā atrasties ārpus mājas drīkst tikai darba, mācību vai citu būtisku iemeslu dēļ.

Šādus tirdzniecības ierobežojumus noteica, piemēram, Īrija. Līdzīgi rīkojās Beļģija. Arī tur ne tikai slēdza veikalus, kas nepārdod pārtiku vai citas pirmās nepieciešamības preces, bet arī ierobežoja preču klāstu, ko var tirgot lielveikali. Tiesa, ievērojot stingrus pulcēšanās un higiēnas noteikumus, nebija liegts strādāt būvniecības un dārza lietu veikaliem. Beļģijā šos ierobežojumus atcēla un veikalus atkal atvēra, kad saslimstības rādītāji ievērojami mazinājās. Pašlaik 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs tur ir gandrīz trīs reizes zemāks nekā Latvijā, taču arvien saglabāts, piemēram, aizliegums strādāt frizētavām. 

Citviet šādi ierobežojumi ir joprojām. Portugāles aizliegto lietu sarakstā ir, piemēram, apģērbs, apakšveļa, grāmatas un sporta apģērbs. Arī Portugāle šādu ierobežojumu ieviešanu pamatoja ar vēlmi, lai sekas no tirgošanas ierobežojumiem nebūtu jāizcieš tikai veikaliem, kas tirgoja vienīgi neatļautos produktus. Saslimstība Portugālē pēdējās divās nedēļās bijusi teju divreiz augstāka nekā Latvijā.

Austrijā lielveikalos liegts tirgot elektronikas preces, rotaļlietas, ziedus, sveces un citas preces. Tiem, kas to neievēro, draud 3600 eiro sods. Luksemburgā vekaliem ļauts tirgot tikai noteiktas preču grupas, piemēram, pārtiku, medikamentus, higiēnas preces, dzīvnieku barību, laikrakstus, grāmatas un virtuves piederumus. Gan Luksemburgā, gan Austrijā saslimstība šobrīd ir ievērojami zemāka nekā Latvijā. 

Latvijā tirgot drīkst, piemēram, pārtiku, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, dzīvnieku barību, nedaudz vēlāk sarakstu papildināja arī ar zeķbiksēm, zeķēm, šallēm, precēm virsmu tīrīšanai un elektroierīcēm telpu sildīšanai.

Arī ārpus ES ieviesti līdzīgi ierobežojumi, piemēram, Velsā, Anglijā un atsevišķās Kanādas provincēs

Re:Check jautāja Danusēvičam, kur viņš smēlies informāciju, izsakot apgalvojumu par pārējām ES valstīm. Viņš norādīja uz nepublicētu Ārlietu ministrijas sagatavotu ziņojumu par ierobežojumiem citās valstīs. Re:Check pārliecinājās, ka tajā nav teikts, ka šādi ierobežumi nekur ES nepastāv.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.