Foto: LETA

Kamēr pēc sabiedrības spiediena Latvijā prezidents atsakās no algas pielikuma un iedzīvotāji pandēmijas dēļ zaudē ienākumus, gadsimta Baltijas dzelzceļa būvei izveidotā uzņēmuma RB Rail akcionāri – visas trīs valstis – bija nolēmuši no nākamā gada paklusām palielināt uzņēmuma padomes algas par 400 eiro mēnesī. Atteikties no algas pielikuma padome pieņēma tikai pēc tam, kad par to sāka interesēties Re:Baltica. 

Lai gan lauvas tiesu projekta tiešo izmaksu sedz Eiropas Savienība, padomes algas tā nelīdzfinansē – par to maksā Igaunija, Latvija un Lietuva.  

Decembra sākumā RB Rail akcionāru sapulce pēc pašu padomes locekļu aicinājuma nolēma, ka no 1. janvāra viņu algas jāpalielina par 15%. Pamats – atlīdzība nav mainīta kopš 2015. gada, skaidroja kopuzņēmuma pārstāve Līva Biseniece. Tāpat padome atsaukusies uz Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) apkopoto praksi, kas liecinot, ka “RB Rail padomes darba apjoms ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā citos Baltijas uzņēmumos”.  Pēc institūta aplēsēm, uzņēmumu padomes Baltijas valstīs tiekas 8-10 reizes gadā, savukārt RB Rail padome 2019. gadā vien sanākusi uz 30 sēdēm.

BKPI Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs atklāj, ka dokuments, uz kuru RB Rail atsaucas, ir korporatīvās pārvaldības novērtējums, kuru institūtam gan pasūtīja, gan apmaksāja pats uzņēmums. Tajā vērtēti dažādi uzņēmuma darba aspekti. Padomes darbs bija tikai viens no tiem. Grafs apstiprina, ka nonākuši pie secinājuma – RB Rail padome strādā intensīvāk, nekā to dara citu uzņēmumu padomes. “Mēs sagatavojām novērtējumu, bet, protams, neesam rekomendējuši, ka tas ir pamats celt atalgojumu. Par šo jautājumu mēs neesam ne diskutējuši, ne rekomendējuši,” viņš teica. 

Latviju akcionāru sapulcē pārstāvējušais Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris balsojis par, jo citādi neesot varējis. “Saprotams, ka šajā laikā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī mūsu kaimiņu valstīs un pasaulē sagaida no amatpersonām solidarizēšanos – un tas ir taisnīgi. Es noteikti nebalsotu par algu pielikumu, ja tas nozīmētu vienkārši “pielikt pie algas”. Augsti kvalificētu profesionāļu piesaiste un noturēšana projekta virzībai šobrīd ir īpaši nozīmīga. Darba apjoms un atbildībai jābūt balansā ar atalgojumu,” viņš saka. 

Lai gan visas iesaistītās puses sākotnēji bija drošas par savu lēmumu, pēc Re:Baltica jautājumiem padome trešdienas (16. decembra) pēcpusdienā nolēma tomēr rekomendēt akcionāriem lēmumu atcelt. Biseniece skaidro, ka tas darīts, “solidarizējoties ar Baltijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.”

Viņa Re:Baltica norādīja, ka padomes locekļi šobrīd algā saņem 2500 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet padomes priekšsēdētājs 3000 eiro.

RB Rail padomē ir seši cilvēki, ko ievēl uz trim gadiem. Katru valsti pārstāv divi. Latviju – 

LMT padomes priekšsēdētāja vietnieks Anrī Leimanis un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe. 

Vairāk par Rail Baltica tapšanas grūtībām lasi Re:Baltica iepriekšējos materiālos.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.