Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa zaudējuma vēlēšanās sociālajos medijos izskan, ka to  uzvarētājs Džo Baidens ir sociālists vai pat komunists. Tā nav taisnība. Kas zināms par Baidena uzskatiem? 

Re:Check ievēroja, ka Latvijā sociālo mediju lietotāji ir satraukti par Baidena uzvaru, jo dēvē viņa uzskatus par komunistiskiem vai sociālistiskiem. 

Šādu ideju jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā aktīvi kultivēja Tramps. Piemēram, Twitter viņš rakstīja, ka Baidens un sociālisti amerikāņiem atņems darbu, iznīcinās robežas, paaugstinās nodokļus un atņems ieročus. Savukārt vienā no savām priekšvēlēšanu uzrunām Arizonā Tramps stāstīja: “Baidena kampaņa ir sociālistiska, bet Amerika nav. Atcerieties – mums nebūs sociālistiska valsts.” 

Baidens – komunists vai sociālists?

Nacionālā enciklopēdija komunismu definē kā vienu no sociālisma novirzieniem, totalitāru režīmu, kurā īpašums pieder valstij un ir plānveida centralizēta ekonomika. Vidzemes Augstskolas lektors un ārlietu eksperts Jānis Kapustāns skaidro – komunisms nozīmētu, ka īpašumi tiek nacionalizēti. Savukārt sociālisms ir ideoloģija, kas uzsver sabiedriskā īpašuma un ražošanas līdzekļu nozīmi. 

Kapustāns norāda, ka Baidens šādu politiku nepiedāvā. “Mēs varam teikt, ka Baidena politika ir kreisāka, uz centru vērsta. Tomēr nekritīsim galējībās –  te nav nekāds komunisms,” viņš komentē. Visi trīs eksperti, ar ko Re:Check konsultējās raksta tapšanas laikā – Kapustāns, ASV politikas eksperts Mārtiņš Hiršs un Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns – norāda, ka Baidens nav komunists vai sociālists, bet gan izteikti centrisks politiķis. “Viņš vienmēr ir bijis salīdzinoši samiernieciska figūra un ir spējis runāt gan ar vienas, gan ar otras partijas pārstāvjiem,” stāsta Andžāns.

Kādi ir Baidena un Trampa uzskati?

Baidens politikā darbojas jau kopš septiņdesmitajiem gadiem, karjeru sākot Ņūkāslas pilsētas padomē. 1972.gadā viņš kļuva par senatoru. Viņš arī bija viceprezidents Baraka Obamas prezidentūras laikā.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš asi kritizēja Trampa darbību saistībā ar Covid-19, uzsverot, ka prezidents reaģējis lēni, un solot plašas iespējas veikt testu bez maksas. Baidens aģitē par plašāku valsts apmaksātu medicīnisko pakalpojumu pieejamību. Taču, piemēram, atšķirībā no sava partijas biedra Bērnija Sandersa, kurš arī sacentās par demokrātu nomināciju šajās vēlēšanās, viņš neatbalsta ideju par valsti kā vienīgo, kas nodrošina veselības apdrošināšanu. Šobrīd ASV nav universālas valsts nodrošinātas veselības aprūpes. Vairums cilvēku izmanto privāto veselības apdrošinātāju pakalpojumus. Valdība apmaksā veselības aprūpi atsevišķām cilvēku grupām, piemēram, senioriem vai cilvēkiem ar maziem ienākumiem.

Tramps nav skaidri definējis, kā, viņaprāt, iedzīvotājiem nodrošināt veselības aprūpi. Tomēr savas prezidentūras laikā viņš ir aģitējis par finansējuma samazināšanu valsts programmām.

Krasi atšķiras arī abu kandidātu piedāvātā nodokļu politika. Tramps plānoja turpināt iesākto – mazināt nodokļus uzņēmējiem. Baidens sola palielināt nodokļu slogu lielajiem uzņēmumiem, lai palīdzētu finansēt dažādas sociālā atbalsta programmas.

Atšķirības redzamas arī attieksmē pret klimata pārmaiņām. Baidens solījies ieguldīt divus triljonus dolāru, lai ar tām cīnītos, piemēram, attīstot zaļās enerģijas ražošanu un stimulējot elektroauto iegādi. Savukārt Tramps pauž, ka to ierobežošanas plāni apdraud uzņēmējus, un apstrīd klimata pārmaiņu nozīmi.

Runājot par starprasu konfliktiem ASV, Baidens paudis, ka valstī jācīnās pret nevienlīdzību un jāveic reformas tiesībsargājošajās iestādēs, piemēram, uzlabojot sadarbību starp policistiem, atkarību ekspertiem un sociālajiem darbiniekiem. Savukārt Tramps noliedzis, ka policijas darbā būtu problēmas ar rasismu, un arī atteicies nosodīt dažādus galēji labējus grupējumus.

Tomēr Kapustāns norāda, ka ne visos jautājumos uzskati atšķiras, piemēram, gan Tramps, gan Baidens izteikušies, ka jāatbalsta rūpniecība valstī un jāaptur darbavietu aizplūšana uz valstīm ar lētāku darbaspēku. 

Kādēļ Baidenu dēvē par sociālistu?

Neskatoties uz to, ka viņa uzskati neatbilst sociālisma idejām, Baidenu tā mēdz saukt, jo ASV šo apzīmējumu reizēm izmanto kā lamuvārdu, norāda Hiršs. “Ja Krievija grib demonizēt kādu, viņi to sauc par fašistu, nacistu. Tur nav nekādas saistības ar vēsturi. Tieši tāpat arī Amerikā komunisms, sociālisms – tur nav nekādas saistības ar valsts pārvaldi. Tas ir lamu vārds, ko šādā polarizētā politiskajā sistēmā republikāņi izmanto, lai apvainotu demokrātus,” eksperts stāsta. 

Arī pats Baidens noliedzis, ka būtu uzskatāms par sociālistu, un aicinājis izvērtēt visu viņa karjeru. Šajā ziņā viņš tiek pretstatīts Bērnijam Sandersam, kurš pats sevi raksturojis kā demokrātisko sociālistu. “Es uzvarēju sociālistu,” Baidens atbildēja žurnālistiem, kas uzdeva jautājumu par viņa uzskatiem.

Andžāns vērš uzmanību uz to, ka Sanderss un citi partijas biedri, kas sevi dēvē par demokrātiskajiem sociālistiem, ir atstājuši iespaidu uz Baidena un Demokrātu partijas tēlu. Politologs norāda, ka ASV nereti vārdu “sociālisms” nelieto tādā izpratnē, kā to bieži saprotam Eiropā. Demokrātiskie sociālisti aktīvi aģitējuši par bezmaksas augstāko izglītību un medicīnisko aprūpi. Sanderss atsaucies uz Somiju un citām Ziemeļvalstīm kā piemēru, taču jau Hilarija Klintone, kas ieguva demokrātu nomināciju iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās, kritizēja viņa idejas kā ASV nepiemērotas. Ziemeļvalstīs, kur pie varas tradicionāli bijuši sociāldemokrāti, ir daudz augstāki nodokļi, taču visiem iedzīvotājiem segta veselības aprūpe, dāsna vecāku atvaļinājumu un pabalstu politika, kvalitatīva bezmaksas izglītība.

Taču ASV šādas idejas izraisa pretreakciju, uzsver Andžāns: “ASV ir citāda sociālekonomiskā politika, ir daudz mazāks drošības tīkls.” Eksperts skaidro, ka ASV dominē idejas par iespējami brīvāku ekonomiku un mazāku valsts iejaukšanos. Piemēram, demokrātisko sociālistu darbības rezultātā kubieši un venecuēlieši  par Trampu nobalsoja lielākā skaitā nekā gaidīts. Tā Tramps guvis balsu pārsvaru Floridā.   

Tas gan nenozīmē, ka šim Demokrātu partijas grupējumam realitātē būs lielas iespējas atstāt ietekmi Baidena prezidentūras laikā. Kapustāns uzsver parlamenta nozīmi: “Senātā republikāņi saglabā vairākumu. Republikāņi to pilnībā nobloķētu pat, ja viņš teorētiski gribētu kādus eksperimentus.”

Baidenam piešķirts Padomju Savienības apbalvojums?

Savukārt atsevišķi sociālā medija Twitter lietotāji Latvijā par Baidena uzskatiem un simpātijām bažas pauduši, daloties ar rediģētu foto, kur Baidenam pie krūtīm piesprausta nozīmīte, kas it kā esot piešķirta Padomju Savienības vizītes laikā. 

Patiesībā oriģinālajā foto Baidenam nekādu nozīmīšu pie krūtīm nav. Uz to norādījuši arī citi Twitter lietotāji. Foto šogad aktīvi publicējuši arī Kremļa kontrolētie mediji pie ziņām ar tādiem virsrakstiem kā “Atpakaļ Padomju Savienībā: nesakiet Krievijas sazvērestību teorētiķiem, bet Baidens apmeklēja Krieviju astoņus gadus pirms Trampa un teica, ka viņam žēl doties mājās”. Ziņā aprakstīta Baidena un citu senatoru vizīte Padomju Savienībā 1979.gada augustā. Tās laikā tika runāts par iespējām ierobežot bruņošanos. Tiesa, citos avotos norādīts, ka fotogrāfija, kurā Baidens runā ar toreizējo PSRS Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāju Andreju Gromiko, uzņemta 1988.gadā, kad Baidens vēlreiz devās uz Maskavu. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.