Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Dažreiz nepieciešams “piešķilt uguni procesam, lai kaut kas sāktos”. Tā TV personība, Riga TV24 raidījuma Preses klubs vadītājs Aivis Ceriņš skaidro, kāpēc sociālajā medijā Twitter publicējis nepārbaudītu informāciju par it kā pozitīvu atbildi pēc neveikta Covid-19 testa. Tagad, kad atbildīgās iestādes viņa izplatīto informāciju noliegušas, Ceriņš atzīst, ka tomēr pārsteidzies. Savukārt mediju eksperte Anda Rožukalne norāda – situācija izgaismojusi atšķirību starp to, kā rīkojas profesionāļi un cilvēki ar žurnālista izglītību un tie, kuriem tādas nav.  

Piektdienas pēcpusdienā Ceriņš Twitter ierakstīja:

“Emīls nogulēja savu testu. Saņēma ziņu, ka ir pozitīvs bez visa testa. Ar to stāsts nebeidzas. Tai pat laikā mammai (grāmatvede, kas strādā no mājas) zvana no bāriņtiesas, ka viņa nerūpējas par savu bērnu un var tikt atņemta atvase.”

Gan citi Twitter lietotāji, gan Re:Baltica žurnālisti ievēroja, ka atbildē rakstīts “pozitīva koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS”. Tas nesakrīt ar to, kā Centrālā laboratorija parasti apraksta testa rezultātu. Centrālās laboratorijas pārstāve Līga Ribkinska Re:Check to apstiprināja: “Centrālās laboratorijas sniegtajos atbildes pārskata dokumentos ir atbildes:  NAV ATRASTA koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS vai IR ATRASTA koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS. Ekrānšāviņā minētā atbilde nav iespējama.”

Covid-19 testa rezultātu fragments, ko saņēma viena no Re:Check žurnālistēm.

Centrālā laboratorija: Izplatīta nomelnojoša informācija

Tāpat Ribkinska norādīja, ka katrām analīzēm tiek piešķirts unikāls kods. Emīla rezultātu lapas labajā pusē redzamais patiesībā sniegts 10.oktobrī ar atbildi “NAV ATRASTA koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS”. Savukārt 12.novembrī Emīls parauga noņemšanai neesot bijis reģistrēts. Laboratorijas pārstāve pauž, ka “izplatīta nepatiesa, laboratoriju un medicīnas pakalpojumu sniedzējus nomelnojoša informācija un aicina personas atbildīgi izturēties ne vien pret savu veselību, bet arī pret saviem medicīniskās informācijas dokumentiem, neuzticēties nepārbaudītai sociālo tīklu informācijai, bet sarežģījumu vai jautājumu gadījumā vērsties pie pašiem pakalpojuma sniedzējiem informācijas precizēšanai”.

Ceriņš Re:Check stāstīja, ka informāciju ieguvis, jo Emīla mamma ir viņa laba drauga grāmatvede. Viņš piekrita dalīties ar viņas kontaktinformāciju. 

Sieviete, kura nevēlējās atklāt savu identitāti, Re:Check atkārtoja Ceriņa ierakstā pausto, taču nevarēja paskaidrot, kāpēc testa rezultāts neatbilst tam, kā to apraksta laboratorija. Uz jautājumu, kā laboratorijai varēja būt jaunieša telefona numurs un adrese, ja tests nav nodots, viņa pieļāva – dēls pieteicies caur ģimenes ārstu, kuram bijuši Emīla kontakti. Tāpat sieviete stāstīja, ka pēc testa rezultāta esot saņēmusi zvanu no SPKC un pēc tam no bāriņtiesas. Viņai gan neesot draudēts atņemt bērnus, bet tikai vaicāts, kāpēc viņa par tiem nerūpējas. Lai gan sākotnēji sieviete piekrita vajadzības gadījumā Re:Check sniegt papildu informāciju, vēlāk uz zvaniem viņa vairs neatbildēja.

Testa rezultāta ekrānšāviņā bija redzams, ka 17 gadus vecais puisis dzīvo Garkalnes novadā. Novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Sandra Freivalde Re:Check pirmdien apliecināja, ka šāda gadījuma nav bijis un nebūtu arī iespējams, jo bāriņtiesa informāciju par testu veikšanu vai neveikšanu nesaņem. Arī SPKC Re:Check norādīja, ka Centrālā laboratorija atbildes sniedz citādi nekā redzams ekrānšāviņā un gadījums izskatās pēc viltus ziņas. 

Savukārt Ceriņš, saskaroties ar Twitter lietotāju kritiku, vēlāk ierakstu dzēsa un solīja skaidrot, no kāda avota Emīla ģimene saņēmusi paziņojumu. Ja izrādīsies, ka attiecīgo iestāžu vārdā rīkojies kāds cits, viņš vērsīšoties Valsts policijā. Visbeidzot viņš rakstīja, ka uzticas Centrālajai laboratorijai un SPKC. “Ar savu šīs dienas pausto ziņu es vēlos novērst iesaistīto iestāžu ,iespējamu, vārda ļaunprātīgu izmantošanu,” viņš rakstīja Twitter

Pirmdien no rīta Ceriņš Re:Check sacīja, ka vēl centīsies situāciju noskaidrot līdz galam, un līdz tam vairāk komentēt nevēloties. Viņš atzina, ka pirms informācijas publicēšanas vajadzēja pašam uzzināt vairāk: “Es piekrītu, ka vajadzētu iepauzēt un izvērtēt. Tajā pat laikā ir reizes, kad var iznest ārā, lai kaut kas sāktos. Respektīvi, piešķilt uguni procesam.” Ceriņš gan stāstīja, ka šoreiz “ažiotāža vairāk bija destruktīva nekā ar pievienoto vērtību”. Jāpiebilst, ka Ceriņam Twitter ir gandrīz 3000 sekotāju. Piektdienas vakarā viņš Twitter arī rakstīja, ka atvainosies, ja būs kļūdījies. Līdz pirmdienai Ceriņš to vēl nebija darījis.

Nerīkojās kā žurnālists un profesionālis

Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne vērtē, ka Ceriņš reaģējis tipiski impulsīvi kā internetā. Lai gan var pieņemt, ka tam bijuši vislabākie nodomi, viņš nav rīkojies kā žurnālists un profesionālis. “Ja viņš tiešām vēlas risināt, tad ir jāpieliek kaut kādas profesionālas prasmes un spēki, lai pārbaudītu, noskaidrotu, izprastu jautājumu,” norāda eksperte. Viņa stāsta, ka arī šādas informācijas drupatas var maldināt cilvēkus un mainīt to priekšstatus par ļoti svarīgām ar veselību un dzīvību saistītām norisēm. Eksperte arī norāda, ka situācija izgaismojusi atšķirību starp tiem, kam ir žurnālista izglītība, un tiem, kuriem nav: “Tie, kuriem ir pamatizglītība, tomēr darbojas atbilstoši tam, ko ietver izglītība un daudzas citiem nezināmas likumsakarības, kas saistās ar informāciju un komunikāciju. Tiem, kuriem nav izglītības, darbojas intuitīvi, atbilstoši kādām darba vietā apgūtām rutīnām.” 

Re:Check jau iepriekš rakstīja, ka līdzīga satura baumas arī iepriekš atkārtoti izmantotas, lai apšaubītu Covid-19 izplatības statistiku, turklāt ne tikai Latvijā. Re:Check iepriekš centās sazināties ar vairāku līdzīgu Facebook ierakstu autoriem, lūdzot detalizētāku informāciju par it kā saņemtām pozitīvām atbildēm uz neveiktiem testiem, taču nevienā gadījumā atbildes nesaņēma.

Tāpat Ceriņš nav vienīgais sabiedrībā pazīstamais cilvēks, kas, nepārbaudot avotus un, iespējams, pašam to nevēloties, izplatījis dezinformāciju par Covid-19. Re:Check rakstīja par gadījumu, kad ar nepamatotu informāciju, kuras autors nepatiesi atsaucās uz Stenfordas universitātes pārstāvi, dalījās popmūziķis Lauris Reiniks.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.