Pirms dažām dienām sociālajos tīklos sāka klejot anonīmu, bet it kā autoritatīvu ekspertu publicēts teksts par vīrusu Covid-19. Ar ierakstiem dalījās tūkstoši, “uzķērās” un pārpublicēja arī kāds Latvijas ziņu portāls. Taču tajā paustie apgalvojumi ir viltus ziņas – nav pamatoti faktos un neatbilst patiesībai.
Vienā no teksta angliskajām versijām kā sākotnējais autors tika minēts anonīms Stenfordas Universitātes vadības pārstāvis (Stenfordas Universitāte vēlāk jebkādu saistību ar to noliedza). Citā – tikpat anonīms ārsts no Japānas. Latvijas sociālo tīklu lietotāju vidū ierakstu palīdzēja izplatīt dziedātājs Lauris Reiniks, kuram Twitter tīklā vien ir gandrīz 30 tūkstoši sekotāju. Viņš bija tekstu iztulkojis latviski, bet vēlāk izdzēsa. Reiniks pēc tam Latvijas Radio atzina, ka ir kļūdījies, taču, viņaprāt, no oficiāliem avotiem šādas informācijas trūkstot. Tas gan saistīts ar faktu, ka vīruss ir jauns un nepazīstams, līdz ar to pagaidām objektīvi ir maz zinātniski pamatotas informācijas.
Identisks teksts tīklos klejoja arī krievu valodā, tikai šajā gadījumā kā autors tika minēts kāds “jaunais ārsts no Krievijas Jurijs Kļimovs”, kurš strādājot slimnīcā Ķīnā. To kā patiesu un vērā ņemamu piektdien pārpublicēja Latvijas ziņu portāls krievu valodā Press.lv.
Ekrānšāviņi no Facebook
“Stenfordas universitātes valdes locekļa” un “jaunā ārsta Kļimova” izplatītie “fakti” lielo popularitāti, visticamāk, ieguva, jo it kā ticami un gana detalizēti apraksta jaunā vīrusa īpatnības un dod precīzus padomus cīņai ar to. Taču lielākā daļa šo ieteikumu neatbilst patiesībai.
Sauss klepus nav vienīgais slimības simptoms
“Ja jums ir iesnas un krēpas, jūs nevarat būt inficēts ar koronavīrusu,“ pauž ”eksperti”, norādot, ka tā simptomi ir sauss klepus bez iesnām. Tas esot vieglākais veids, kā pārbaudīt, ar ko cilvēks inficējies.
Tā nav taisnība. Pasaules veselības organizācija (PVO) apkopojusi, ka sauss klepus bijis viens no biežākajiem simptomiem (67,7% gadījumu) līdz ar drudzi (88% gadījumu), taču retākos gadījumos saslimušajiem ir bijusi arī krēpu izdalīšanās (33%) un aizlikts deguns (5%). Tādējādi iesnas neliecina, ka cilvēks inficējies ar ko citu, nevis jauno koronavīrusu. Maldinošs ir arī ieteikums, ka saslimšanu var konstatēt, ja cilvēks neklepo, aizturot elpu uz 10 sekundēm.
Siltāks laiks vīrusu nenogalinās
Vēl viens apgalvojums – vīruss nepanes karstumu un var mirt 26 – 27 grādos. Pieņēmumu, ka siltākos apstākļos vīruss izzudīs, līdz šim pauduši arī citi, piemēram, infektoloģe Baiba Rozentāle. Taču tam nav pamatojuma. Kā norāda PVO, līdzšinējā pieredze rāda, ka Covid-19 izplatās visādos laika apstākļos – gan karstumā un mitruma, gan sausumā un aukstumā. Nav pierādījumu, ka, iestājoties siltākam laikam, tas izzudīs.
Ūdens dzeršana neārstē
Tikpat aplams ir arī apgalvojums, ka vīrusa iznīcināšanai jādzer silts ūdens. “Stendfordas eksperts” un “Jurijs Kļimovs” ūdeni iesaka iedzert ik pa 15 minūtēm – pat ja infekcija nonākusi mutē, šķidrums to noskalošot kuņģī, kur skābā vide to iznīcinās.
Arī šim apgalvojumam nav pamata – tas nepasargā no saslimšanas, jo vīruss, nonācis mutē, iekļūst elpceļos, kur iedzertais ūdens tam neko nepadarīs.
Neglābs arī ķiploki, hlors un alkohols
PVO, kas pašlaik ir uzticamākais informācijas avots par Covid-19, savā interneta vietnē atspēko arī citus izplatītākos mītus. Organizācija norāda: pret saslimšanu ar Covid-19 nepasargā ne ķiploku ēšana, ne apsmidzināšanās ar alkoholu vai hloru, ne regulāra deguna gļotādas apstrādāšana ar sāls šķīdumu. Tāpat nepasargā karsta vanna un ultravioleto lampu starojums.
ASV Slimību kontroles un novēršanas centrs vizuāli attēlojis, kā Covid-19 izplatību ievērojami lēnāku var padarīt pasākumu atcelšana un palikšana mājās. Novērst spēju slimības uzliesmojumu ir ļoti būtiski, jo ir ierobežots veselības aprūpes sistēmā vienlaikus pieejamo mediķu un gultu skaits. Drošības pasākumu ievērošana var novērst nekontrolējamu slimības izplatību.
Speciālisti iesaka sevi un citus pasargāt, bieži mazgājot rokas un bez vajadzības neejot plašākā sabiedrībā. Latviešu valodā par Covid-19 var uzzināt Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.
Lasiet arī, kāpēc Covid-19 nav tas pats, kas gripa.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
